Andrejs Korobeiņikovs ir viens no īpatnākiem un harismātiskākiem mūslaiku jaunajiem pianistiem.

​

Viņam bijusi laime sadarboties ar diriģentiem Juriju Termirkanovu, Vladimiru Aškenazi, Ivānu Fišeru, Tjerī Fišeru, Dmitriju Jurovski, Vladimiru Zivu, Dmitriju Ļisu, Mihailu Pļetņovu, vijolniekiem Vadimu Repinu un Alīnu Ibragimovu, čellistiem Andreju Kņazevu un Anrī Demarketu, pianistiem Borisu Berezovski un Franku Bralē, Borodina kvartetu u. c. Andrejs spēlējis Šostakoviča Pirmo koncertu ar Tīnu Tingu Helsetu, Sergeju Nakarjakovu, Dāvidu Gerjē un Mihailu Gaiduku; viņš atskaņojis Skrjabina “Prometeju” ar Sanktpēterburgas Valsts kapelu.

​

Andrejs Korobeiņikovs uzstājies prominentajos Francijas festivālos La Folle Journée, Larokdanteronā, Monpeljē, Mantonā, kā arī Beļģijas Klarafestival, Gštādē, White Nights u. d. c. Andreja ierakstus raida Arte, Mezzo, Культура, BBC 3, France Musique, NDR Kultur.

Andrejs Korobeiņikovs sāk spēlēt klavieres 5 gadu vecumā kādā Maskavas bērnu studijā, pēc tam mācās dažādās mūzikas skolās un 2006. gadā ar izcilību absolvē Maskavas konservatoriju, kur viņa pedagogs ir Andrejs Dijevs. Pēc tam skolasgaitas ved Andreju uz Londonas Karalisko Mūzikas koledžu pie Vanesas Latārčas, un šo skolu Andrejs absolvē 2008. gadā, saņemot speciālu balvu – karalienes Elizabetes kristāla rožutrauku. Vienlaikus mūzikas apguvei Andrejs mācās Eiropas Juridiskajā institūtā Justo un 17 gadu vecumā absolvē to ar izcilību. Vēlāk viņš izstudē arī Maskavas Universitātes aspirantūrā, tikai neuzraksta disertāciju.

​

Pianista aģente Marina Bauere (Productions Internationales Albert Sarfati, Parīze) saka: “Andrejs Korobeiņikovs ir rets putns. Nepieradināms. Un spēcīgi atšķiras no citiem mūslaiku jaunajiem mūziķiem intelektuālā brieduma ziņā. Viņam ir netradicionāli dzīves uzskati, viņš ir garīgi brīvs cilvēks un viņa domāšanas veids ir neparasts. Ļoti mīl dabu. Viņam ir pilnīgi simbioze ar to.

​

Andrejs Korobeiņikovs ikreiz pārsteidz. Nesen viņam Parīzes Elizejas lauku teātrī bija Bēthovena mūzikas soloprogramma. Jau pieredzējušam mūziķim būtu grūti sapulcēt publiku uz Bēthovena vakaru, bet jaunam… Programmā Hammerklavier un pēdējā sonāte – tā ir gatava pašnāvība. Bet Andrejam ne no kā nav bail. Viņš gribēja izmēģināt ko tādu, un es jums teikšu – tas bija fantastiski.

​

Andrejs pamatīgi iedziļinās katra komponista stihijā. Rahmaņinovu viņš redz pilnīgi citādi, bet lasījums pārliecina. Vācu producenti teikuši, ka Andrejs ir viens no retajiem krievu pianistiem, kas saprot vācu mūziku. Kad Andrejs spēlē Skrjabinu, viņš identificējas ar šo komponistu. Esmu pārliecināta, ka ar Prokofjeva koncertu Rīgā būs tieši tāpat. ”