top of page

LNSO, PUČĪNI UN ŠIMANOVSKIS


4. oktobrī Lielajā ģildē izskanēs reiz par pazudušu uzskatītā itāļu komponista Džakomo Pučīni krāšņā mesa Messa di Gloria. Koncertā tā atdzīvosies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķu, Latvijas Nacionālās Operas un Baleta solistu Mihaila Čuļpajeva un Riharda Millera, kā arī kora “Latvija” izpildījumā. Savukārt, koncerta otrajā daļā orķestra un pianistes Elīnas Bērtiņas izpildījumā dzirdēsim ģeniāla skaņu gleznotāja Karola Šimanovska aizraujošo Ceturto simfoniju. Koncertu diriģēs izcilais poļu diriģents un čellists Tadeušs Voicehovskis.


Džakomo Pučīni pazīstams galvenokārt kā operkomponists, kurš radījis tādus ikoniskus skaņdarbus kā “Turandota”, “Bohēma”, “Toska”, “Madama Butterfly”. Sākotnēji Pučīni tikusi paredzēta baznīcas mūziķa karjera, taču pēc Džuzepe Verdi operas “Aīda” noskatīšanās, daudzsološais mūziķis jutis tieksmi strādāt drāmas laukā un komponēt operas.


Pučīni slavenākā mesa, kas izskanēs 4. oktobra koncertā, pazīstama ar nosaukumu Messa di Gloria, taču Pučīni oriģināli to nosauca par Messa a quattro voci jeb mesa četrām balsīm. Pārpratums radies, jo komponista dzīves laikā mesu neatskaņoja, kam par iemeslu visticamāk bijusi Pučīni vēlme neakcentēt savas daiļrades pirmo posmu, tā kā mesu var uzskatīt par atvadīšanos no baznīcas komponista karjeras. Vairāk kā 50 gadus pēc darba sarakstīšanas, kāds ASV dzīvojošs itāļu priesteris apkopojot materiālus par Pučīni dzīvi, bija uzdūries šai partitūra un atgriežoties ASV organizēja mesas pirmatskaņojumu, domājot, ka nevienam citam skaņdarba notis nav pieejamas. Tomēr komponista ģimene jau bija paspējusi nodot īsto rokrakstu Pučīni mūzikas izdevējam Rikordi. Tā nu 1952. gadā notika divi mesas atdzimšanas koncerti – viens Čikāgā, otrs Neapolē un katram no tiem bija dažādi nosaukumi. Komponējot Messa di Gloria, mūzikas students Pučīni atviegloja sev dzīvi, daļēji izmantojot 1878. gadā pirmatskaņoto tāda paša satura moteti, savukārt divus citus mesas fragmentus Pučīni vēlāk izmantojis savās operās “Edgars” un “Manona Lesko”.

Džakomo Pučīni Messa di Gloria izpildīs viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās Operas un Baleta solistiem – tenors Mihails Čuļpajevs, kura meistarīgās vokālās prasmes paspilgtina aktiermeistarības talants. 2015. gadā dziedātājs nominēts Lielajai mūzikas balvai kā “Gada jaunais mākslinieks”, savukārt 2017. gadā ieguvis Latvijas Nacionālās operas fonda gada balvu kategorijā “Labākais operas solists”. Tāpat dzirdēsim baritonu Rihardu Milleru, kurš kopš 2014. gada ir Latvijas Nacionālās operas un Baleta solists, izpildot tādas lomas kā Zemgus (“Spēlēju, dancoju”), Silvio (“Pajači”), Karlīno (“Dons Paskvāle”), Skudrics (“Turaidas Roze”), Moraless, Papageno, Falke, suns Džips (“Putnu opera”). Kā solists izvērstas formas darbu atskaņojumos sadarbojies ar Sigvardu Kļavu, Māri Sirmo, Aigaru Meri un Jāni Zirni, kļūstot par daudzu starptautisku konkursu laureātu. Savukārt koris “Latvija”, kuru vada Māris Sirmais, sadarbojies ar Sigur Rós, uzstājies ar Kristjana Jervi elektroakustisko grupu Absolute Ensemble, ieskaņojis datorspēļu un filmu mūziku u. c.


Koncerta otrajā daļā klausītāji varēs baudīt izcilā poļu komponista Karola Šimanovska daiļradi, kurš tiek uzskatīts par modernisma aizsācēju Polijā. Šimanovska radošo darbību pierasts dalīt 3 posmos – romantisma periods, impresionisma periods, un tautiskais periods, kad tapusi arī 4. oktobra koncerta pērle – Ceturtā simfonija. Kad mūža otrajā pusē komponists pārvācās uz Polijas ziemas galvaspilsētu – Tatru pakājē esošo pilsētiņu Zakopani –  Šimanovskis, kurš nekad nebija interesējies par poļu tautas mūziku, pēkšņi sāka saklausīt savus dzimtos avotus, un tur tapa viņa pēdējie opusi, to skaitā arī Ceturtā simfonija. Šimanovskis pamatīgi ietekmējies no reģiona vietējo iedzīvotāju guralu mūzikas, tādēļ gandrīz ikkatrā Ceturtās simfonijas taktī var saklausīt kādu tautasmūzikas motīvu vai tēmu.


Karola Šimanovska Ceturto simfoniju spēlēs daudzsološā pianiste Elīna Bērtiņa, kura regulāri sniedz koncertus gan kā solomāksliniece, gan tandēmā ar izciliem mūziķiem. Sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas Simfonisko orķestri, Olštinas filharmonisko orķestri, pianiste atskaņojusi Bēthovena, Šopēna, Vēbera, Ravela, Britena, Prokofjeva un daudzu citu dižgaru darbus.


4.oktobra koncertu diriģēs izcilais poļu diriģents un čellists Tadeušs Voicehovskis – ievērojams simfonisko koncertu un operu diriģents. Bijis Lodzas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs, Polijas jauno talantu orķestra Sinfonia Iuventus mākslinieciskais vadītājs un ģenerāldirektors, ir Latvijas Nacionālās Operas un Baleta un Minhenes Theater am Gearner Platz pastāvīgais viesdiriģents, kā arī viesojies tādos ievērojamos namos kā Ņujorkas Metropoles opera, Venēcijas La Fenice, Dženovas Teatro Carlo Felice, Stokholmas Karaliskā opera, Oslo Karaliskā opera un Dānijas Karaliskā opera Kopenhāgenā.


Kā ierasts, arī pirms 4. oktobra koncerta pl. 18.18 notiks “Pirmskoncerta sarunas”, kur piedalīsies Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas direktors Kšištofs Širšeņs. Kopā ar muzikologu Orestu Silabriedi viņi runās par Karolu Šimanovski – spilgtu radošu personību, muižnieku pēcteci, vienu no ievērojamākajiem poļu 20. gadsimta komponistiem, samērā maz spēlētas un ļoti skaistas mūzikas autoru, kā arī Latvijā pazīstamā poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča attālu brālēnu.

49 views

コメント


bottom of page