Rahmaņinovs un bezgalība


Orests Silabriedis

Ja kādam patīk Rahmaņinovs, tad tur nav ko teikt. Ja kādam nepatīk Rahmaņinovs, arī tad nav ko teikt, jo nav vērts. Kā man jums pierādīt, ka tā ir pārpasaulīgi nozīmīga mūzika? Nekā.


Šajā gadījumā runa par Otro simfoniju, ko šodien Rēzeknē un rīt Rīgā diriģēs Ainārs Rubiķis.


Veram drusku smieklīgo, tomēr intriģējošo grāmatu 1001 Classical Recordings You Must Hear Before You Die. Ikreiz, kad pats no sevis sakautrējos, atverot šo hipersmago sējumu, atceros, ka ievada autors te ir Stīvens Iserliss, bet viņš ir gudrinieks.


Un tātad — šī grāmata mums paziņo, ka Rahmaņinova Otrā simfonija (pirms nāves) jāklausās Andrē Previna un Londonas Simfoniskā orķestra 1973. gada ieskaņojumā (nejaukt ar 1966. gada ierakstu!). Klausos. Man neder — sajūta, it kā liellaiva Volgas vidū grieztos uz riņķi vien.


Toties ir stāsts. 1971. gadā Andrē Previns ar Londonas SO dodas turnejā uz Padomju Savienību, un viens no koncertiem notiek Maskavā. Ielās ledains aukstums. Pēc koncerta mūziķus pie dienesta ieejas gaida saviļņotie maskavieši. Jauna sieviete līdz ar pateicības vārdiem lauzītā angļu-franču valodā dod Previnam apelsīnu. Kaut arī Maskavā apelsīnu tolaik vairāk nekā Rīgā, var tomēr iedomāties, ka tikt pie viņa nebija gluži tik viegli, kā, piemēram, nopirkt alpu vijolīšu podiņu.


Divus gadus vēlāk top ieraksts, kas raisa apvērsumu Rietumu mūzikas speciālistu un mūzikas mīļotāju vidū. Rahmaņinovs nenoliedzami ir anahronisms mūzikas vēsturē. Jā, uz viņa mūziku mēdz attiecināt Taruskina definēto jēdzienu “jaunais stile antico”, un viņš raksta populāras melodijas, tāpēc (noklusējumā) nevar būt labs simfoniju autors. Taču pēc Andrē Previna ieraksta — izrādās, tomēr dižs komponists. Un maestro devuma vērtējumos Rahmaņinova reabilitēšana ir augstāko sasniegumu skaitā


https://open.spotify.com/track/1zwXtvXW49wyulW6rqVATO?si=DaKijR6uRr6vLyYCWwxafw


Jocīgi, ka tieši Previna ieraksts kļūst par ledlauzi. Kaut gan ir ledlauzība Rietumu izpratnē. Diez vai kāds, kas klausījies, piemēram, Svetlanova vai Roždestvenska (ar to pašu Londonas SO) ierakstus, dos priekšroku Previnam.


Te Svetlanovs. Majestātisks un vērienīgs kā uzticams milzu kuģis.


https://open.spotify.com/track/6JK0SlrsjJfoPczxqN6aY5?si=AbIiifG1R2WtaPq6xZO0ZQ


Te Roždestvenskis. Gudrs un spēcīgs kā vecs, neglīts, visuvarošs eņģelis (pirmā daļa viņam ilgst 25 minūtes!).


https://open.spotify.com/track/1qUQoKqBgsdpjMOQYLjONB?si=DTl2m8YsTq6srFt5BMmwhw


Starp citu, te jautājums par simfonijas īsinājumiem. Pats komponists devis versiju ar iespējamām kupīrām. Daudzi to izmanto. Ainārs diriģēs visu teica.

Un vēl. Ir palikušas skaņu liecības par to, kā pats Rahmaņinovs diriģēja savu mūziku no orķestra gabaliem ir Trešā simfonija un “Nāvessala” (“Mirušo sala”). Skan lietišķi, paātri, uzbūvē izsvērti. Patīk.

Bet pats interesantākais šajā programmā ir tas, ka (paldies Aināram, kurš pievērsa uzmanību!) Rahmaņinova Otrās simfonijas pirmatskaņojuma reizē 1908. gada februārī Marijas teātrī Pēterburgā programmā bija likts arī Grīga Klavierkoncerts. Rahmaņinovam patika Grīga mūzika, viņš to vēlākos gados labprāt diriģēja.

Lūk, tāda mums iespēja iztēloties 112 gadu senus notikumus un kopā ar Rahmanīnova jaunības liecinieku un domubiedru, čellistu Mihailu Bukiņiku brīnīties, “kā vēl arī pēc Čaikovska var tā saviļņot ar skumjām”.

151 views

Recent Posts

See All

Andra Pogas periods

Orests Silabriedis 14. maijā pa dienu būs LNSO preses konference, kurā uzzināsim, kā orķestra dzīve ritēs turpmāk, bet vakarā notiks koncerts, un savai astoņu gadu mākslinieciskajai vadībai punktu lik

Stravinskis un Venēcija

Orests Silabriedis Tā arī īsti neesmu iemācījies atzīmēt komponistu un atskaņotājmākslinieku miršanas gadskārtas. Zināms, ka smalkais tonis liek mums iekšējā klusībā noliekt galvu, kad aprit 100, 125,

Daru, kā gribu

Orests Silabriedis Klāt LNSO sezonas atklāšanas koncerts, un manas domas iet pie cilvēkiem, kas dara, ko grib un kā grib. Tā noticis, ka pēdējo nedēļu laikā esmu sastapies ar divām spilgtām mākslas pa