Raimonda PAULA daiļrade ir neiedomājami daudzveidīga. Ik desmitgadi cita skaņu palete, ko ietekmējuši Latīņamerikas ritmi, kaislīgs džezs, progresīvais roks, krievu romance, franču šansons, vācu šlāgeris un neskaitāmos krogos un ballītēs spēlēta populāra mūzika, kas devusi milzu muzicēšanas pieredzi. Pāri visam – Paula melodiķa dāvanas un nepārspējamais pianista talants.

​

Pēc mācībām Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Raimonds Pauls ieguva koncertpianista diplomu JVLMA. Nospēlēja eksāmenu tik spoži, ka viņam piedāvāja studēt aspirantūrā Maskavā, taču t. s. vieglā mūzika jau bija dziļi un spēcīgi ievilkusi Paulu sevī. Vēlāk Pauls ne reizi vien intervijās izteiks nožēlu par to, ka atteicies no solopianista karjeras. Kā atmiņas par studiju laiku un citiem sendienu notikumiem taps vairāki albumi, kur maestro spēlē ar simfonisko orķestri – tāpat kā šovakar.

​

Studiju gados mācoties pie nepārspējamā pianista-koncertmeistara Hermaņa Brauna, Pauls bija alkatīgs jauna nošmateriāla apguvējs, jo sevišķi sadarbībā ar studijbiedriem Ridu Talāni un Oļegu Barskovu iepazīstot tolaik modernās Prokofjeva un Šostakoviča partitūras. Daudz devušas arī studijas komponista-pianista Jāņa Ķepīša kameransambļa klasē. 

​

Pie saviem visu laiku lielākajiem elkiem Pauls skaita Rahmaņinovu un Debisī. Viņam vienmēr ļoti paticis Bahs un Mocarts. Vērts arī atcerēties, ka Paulam piekrita gods būt solistam 60.–70. gadu Latvijas modernista Romualda Grīnblata Klavierkoncerta (1963) pirmatskaņojumā.

​

Ja saruna iegriežas džeza virzienā, Pauls jūsmīgi runā par Oskaru Pītersenu, Erolu Gārneru, Ārtu Teitumu un stāsta, kā televīzijas kanālā MEZZO medī agrāku laiku melnbaltos džeza koncertu ierakstus. Iemirdzas maestro atmiņas par džeza un mūziklu ierakstiem, kas savulaik ieskaņoti rentgenuzņēmumos – vai ko tādu vispār mūsdienās var iedomāties?! Tā arī bija vienīgā skola džeza noslēpumos – klausīšanās, aizgūšana, ietekmēšanās un pārvēršana savās formulās, ko tad likt lietā, muzicējot ar domubiedriem Haraldu Brando un Aivaru Timšu, kā arī spēlējot sekstetā un Latvijas Radio bigbenda priekštecī REO. 60. gadu pirmajā pusē Pauls studē kompozīciju Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē JVLMA, un Ivanovs pret jauno talantu un viņa neklasiskajām radošajām izpausmēm ir stipri vēlīgs.