“CĒSIS — LATVIJAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA 2025” ATKLĀŠANAS KONCERTS”

Atpakaļ
“CĒSIS — LATVIJAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA 2025” ATKLĀŠANAS KONCERTS”
sestdien
17:00
Norises vieta Koncertzāle CĒSIS


Inga KALNA, soprāns

Zanda ŠVĒDE, mecosoprāns

Rafals BARTMINSKIS, tenors

Rihards MAČANOVSKIS, bass

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Džeimss ŠERLOKS


Programmā:

Ludvigs van BĒTHOVENS “Svinīgā mesa” Remažorā (Missa solemnis)



Ar Ludviga van Bēthovena Svinīgo mesu – tās grandiozitāti un krāšņumu, atklāsim gadu, kurā, turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.

Bēthovena Missa solemnis ierindojama pie komponista radošā pilnbrieda kompozīcijām. Partitūras ievadā autors rakstījis: “No sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Komponista dotie ceļavārdi sniedz atslēgu tai neaptveramajai, godbijiību raisošajai dziļuma dimensijai, kas dveš no šī varenā opusa taktīm. Te Bēthovens meklējis jaunus ceļus kanoniskā teksta realizācijā, un daudi atzīst: viņa darbs pietuvojas un pat pārspēj izcilāko priekšgājēju veikumus, apvienojot bēthovenisko uzdrīkstēšanos ar mūzikas izteiksmes līdzekļu un teksta nevainojamu saplūsmi.

Britu muzikologs Donalds Tavejs 20. gs. pirmajā pusē rakstīja: „Pat Bahs un Hendelis nav spējuši atklāt izcilāku telpas un skanējuma izjūtu. Neviena kora kompozīcija līdz tam nebija tik tuvu pietuvojusies dažiem piemistiem noslēpumiem, kas iešifrēti Palestrīnas stilā. Un neviena kora, un neviena orķestra kompozīcija ne pirms, ne pēc tam nepārspēj to aizgrābjošo neatkārtojamības izjūtu, kura te piemīt ik akordam, ikkatrai dubulttercai vai disonansei.”



Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Atpakaļ