Vienā no LNSO 90. jubilejas koncertiem orķestra priekšā stāsies kādreizējais galvenais diriģents Olari Eltss, kurš vadīja LNSO no 2001. līdz 2005. gadam un piesaistīja publikas uzmanību ar sevišķi interesanti veidotām programmām un oriģinālām interpretācijām.
Olari Eltsa diriģētā koncerta lielais darbs būs Gustava Mālera Piektā simfonija.
Mālers (1860–1911) sacerējis deviņas simfonijas (desmitā palika nepabeigta), monumentālu opusu “Dziesma par zemi” diviem solistiem ar orķestrim, solodziesmas, kantāti un klavierkvartetu. Simfonijas tapušas laikā no 1884. gada līdz dzīves priekšpēdējam gadam.
Piektā simfonija komponēta 1902. gadā. Tobrīd Gustavs Mālers ir Austroungārijas galvaspilsētas mūzikas valdnieks. Tā kā ziemās viņš ir aizņemts ar diriģenta pienākumiem Vīnes Valsts operā un citur, mūzikas sacerēšanai atliek vasaras. Kopš 1901. gada Mālera vasarnīca atrodas Maiernigā (Karintijā netālu no Klāgenfurtes) – Vīnes aristokrātu iecienītā Vertas ezera krastā, kur līdzās villai iekārtots īpašs komponēšanas namiņš.
Slavenais amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross raksta: “Piektā simfonija ir iekšēja drāma, kurā nav nekādu programmatisku norādījumu, tā virzās caur varonīgu cīņu, murgainu sēru maršu, lekni dzīvelīgu skerco un sapņaini lirisku adadžeto līdz starojošam, korālī balstītam finālam. Triumfējošais noslēgums bija varbūt vienīgā konvencionālā skaņdarba daļa.”
Adagietto ir tiešām populārs – un, pat ja kāds nezina, ka tā ir Mālera Piektās simfonijas sastāvdaļa, to vienmēr var saistīt ar Lukīno Viskonti vizuāli iespaidīgās filmas “Nāve Venēcijā” aizejoša laikmeta ainām.
Koncerta programmā iekļauti arī divi baltiešu opusi. Par igauņu Sibēliusu nereti dēvētā Eduarda Tubina (1905–1982) pievilcīgajā Kontrabaskoncertā (1948) solo spēlēs Rīgā vienmēr gaidītais “Berlīnes filharmoniķu” mūziķis Gunārs Upatnieks. Eduards Tubins lielu dzīves daļu pavadīja trimdā Zviedrijā, kur strādāja par senu operpartitūru restaurētāju un sarakstīja vairumu savu nozīmīgāko opusu. Viņa daiļrades paraugus komponista dzīves pēdējos gados (un, protams, arī vēlāk) aizrautīgi popularizēja no Igaunijas 1980. gada sākumā emigrējušais izcilais maestro Nēme Jervi.
Visubeidzot – liels prieks, ka LNSO pirmoreiz būs iespēja atskaņot mistiķes un skaistuma pārvaldnieces Santas Ratnieces (1977) mūziku, un tas būs patiešām mirdzošs opuss Glittering Promenade, kas 2005. gadā pirmatskaņots Berlīnes filharmonijā un Latvijā līdz šim nav dzirdēts
Gunārs Upatnieks – kontrabass