Loengrīns – Johans Krogiuss (Johan Krogius, Somija)
Elza – Vida Miknevičiūte (Vida Miknevičiūtė, Lietuva)
Ortrūde- Tuija Knihtila (Tuija Knihtilä, Somija)
Frīdrihs Fon Telramunds- Markuss Makvarts (Markuss Maquardt, Vācija)
Karalis Heinrihs – Tīmo Rīhonens (Timo Riihonen, Somija)
Karaļa herolds – Rihards Mačanovskis (Latvija)
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle “Cēsis” turpina jau par tradīciju kļuvušo “Cēsu vāgneriānu”, un šoreiz ar izcilā vācu operkomponista Riharda Vāgnera spēcīgā darba – operas “Loengrīns” – koncertatskaņojumu. Uz skatuves kā allaž – spožs solistu ansamblis, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāji, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris spožā somu diriģenta un Vāgnera dedzīga interpreta Tarmo Peltokoski vadībā.
Līdzās spožajai operdīvai Vidai Miknevičiūtei – Elzai – koncertatskaņojumā uz skatuves stāsies jaunā somu operas zvaigzne Johans Krogiuss, kurš debitēs atbildīgajā Loengrīna lomā.
Brabantes hercoga meita Elza tiek apsūdzēta sava brāļa Gotfrīda slepkavībā. Lai arī tās daiļums un vaļsirdība liek par meitenes paveikto noziegumu šaubīties, karalis Heinrihs lemj: lai vainīgo atklāj divkauja. Bet kuram būs tik daudz ticības un drosmes pacelt zobenu, lai kaujā aizstāvētu apsūdzēto? Elza sapnī redzētajā sveišiniekā saredz savu glābēju. Notiek brīnums – uz ezera parādās laiva, ko velk zelta ķēdēm piekalts gulbis. Laivā – bruņinieks. Tas sola Elzu aizstāvēt un vaicā, vai uzvaras gadījumā tā kļūs par viņa sievu. Meitenei vien jāzvēr, ka tā nekad nejautās viņa vārdu un no kurienes tas nācis. Elza piekrīt. Notiek duelis. Bruņinieks ar vienu cirtienu notriec zemē grāfu Frīdrihu. Elza gatavojas kāzām. Jaunais pāris patiesi salaulājas, taču ļaunā Ortrūde Elzas sirdī sējusi šaubu sēklu. Meitene neiztur un lauž doto solījumu, vaicājot bruņiniekam tā vārdu un izcelsmi. Mīļotā viņu nodevusi, taču viņš atklāj patiesību: svešinieka vārds ir Loengrīns, Parsifāla dēls, svētā Grāla bruņinieks. Kad viņa noslēpums ir atklāts, tam jādodas prom. Pirms viņš kāpj laivā, Ortrūde atklāj savu noslēpumu: tā Elzas brāli Gotfrīdu savulaik pārvērtusi par gulbi. Zelta ķēde, kas sasaistījusi gulbi, pārtrūkst, un no upes iznāk jauneklis, kas nu kļūs par jauno karavadoni. Māsa priecājas par brāļa atgriešanos, taču mīļotais Loengrīns jau ir tālu prom…
*Koncertā netiek ielaisti pirmsskolas vecuma bērni.
Koncerta laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām. Iegūtais materiāls tiks apstrādāts bez atsevišķas personu izdalīšana, lai tieši vai netieši netiktu veikta fizisku personu identificēšana. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā un izmantoti mārketinga materiālos. Jums ir tiesības lūgt neizmantot vai dzēst Jūsu personas datus – fotoattēlu, video vai audio ierakstu, kurā jūs esat fiksēts, rakstot mums uz e-pasta adresi: [email protected].
Loengrīns – Johans Krogiuss (Johan Krogius, Somija)
Elza – Vida Miknevičiūte (Vida Miknevičiūtė, Lietuva)
Ortrūde- Tuija Knihtila (Tuija Knihtilä, Somija)
Frīdrihs Fon Telramunds- Markuss Makvarts (Markuss Maquardt, Vācija)
Karalis Heinrihs – Tīmo Rīhonens (Timo Riihonen, Somija)
Karaļa herolds – Rihards Mačanovskis (Latvija)
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle “Cēsis” turpina jau par tradīciju kļuvušo “Cēsu vāgneriānu”, un šoreiz ar izcilā vācu operkomponista Riharda Vāgnera spēcīgā darba – operas “Loengrīns” – koncertatskaņojumu. Uz skatuves kā allaž – spožs solistu ansamblis, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāji, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris spožā somu diriģenta un Vāgnera dedzīga interpreta Tarmo Peltokoski vadībā.
Līdzās spožajai operdīvai Vidai Miknevičiūtei – Elzai – koncertatskaņojumā uz skatuves stāsies jaunā somu operas zvaigzne Johans Krogiuss, kurš debitēs atbildīgajā Loengrīna lomā.
Brabantes hercoga meita Elza tiek apsūdzēta sava brāļa Gotfrīda slepkavībā. Lai arī tās daiļums un vaļsirdība liek par meitenes paveikto noziegumu šaubīties, karalis Heinrihs lemj: lai vainīgo atklāj divkauja. Bet kuram būs tik daudz ticības un drosmes pacelt zobenu, lai kaujā aizstāvētu apsūdzēto? Elza sapnī redzētajā sveišiniekā saredz savu glābēju. Notiek brīnums – uz ezera parādās laiva, ko velk zelta ķēdēm piekalts gulbis. Laivā – bruņinieks. Tas sola Elzu aizstāvēt un vaicā, vai uzvaras gadījumā tā kļūs par viņa sievu. Meitenei vien jāzvēr, ka tā nekad nejautās viņa vārdu un no kurienes tas nācis. Elza piekrīt. Notiek duelis. Bruņinieks ar vienu cirtienu notriec zemē grāfu Frīdrihu. Elza gatavojas kāzām. Jaunais pāris patiesi salaulājas, taču ļaunā Ortrūde Elzas sirdī sējusi šaubu sēklu. Meitene neiztur un lauž doto solījumu, vaicājot bruņiniekam tā vārdu un izcelsmi. Mīļotā viņu nodevusi, taču viņš atklāj patiesību: svešinieka vārds ir Loengrīns, Parsifāla dēls, svētā Grāla bruņinieks. Kad viņa noslēpums ir atklāts, tam jādodas prom. Pirms viņš kāpj laivā, Ortrūde atklāj savu noslēpumu: tā Elzas brāli Gotfrīdu savulaik pārvērtusi par gulbi. Zelta ķēde, kas sasaistījusi gulbi, pārtrūkst, un no upes iznāk jauneklis, kas nu kļūs par jauno karavadoni. Māsa priecājas par brāļa atgriešanos, taču mīļotais Loengrīns jau ir tālu prom…
*Koncertā netiek ielaisti pirmsskolas vecuma bērni.
Koncerta laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām. Iegūtais materiāls tiks apstrādāts bez atsevišķas personu izdalīšana, lai tieši vai netieši netiktu veikta fizisku personu identificēšana. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā un izmantoti mārketinga materiālos. Jums ir tiesības lūgt neizmantot vai dzēst Jūsu personas datus – fotoattēlu, video vai audio ierakstu, kurā jūs esat fiksēts, rakstot mums uz e-pasta adresi: [email protected].
Franks Pēters CIMMERMANIS – vijole
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Viljams VOLTONS Koncerts vijolei un orķestrim
Gustavs MĀLERS Septītā simfonija
LNSO RUDENS ABONEMENTĀ IETILPST ČETRI SIMFONISKĀS MŪZIKAS KONCERTI RĪGAS KONGRESU NAMĀ 2026. GADA SEPTEMBRĪ-DECEMBRĪ:
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā
LNSO, BAIBA SKRIDE UN KRISTĪNA POSKA
Ceturtdien, 8. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā
LNSO, IVETA APKALNA UN MAESTRO KAZADESĪ
Piektdien, 27. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā
LNSO, BRĀMSA PIRMAIS UN MĀLERA PIEKTĀ
Andrejs OSOKINS – klavieres
Diriģente Giedre ŠLEKĪTE
Programmā:
JOHANNESS BRĀMSS Pirmais koncerts klavierēm un orķestrim
GUSTAVS MĀLERS Piektā simfonija
Individuālo biļešu tirdzniecība uz šo koncertu tiks izsludināta aprīlī.
Piektdien, 11. decembrī, plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā
LNSO, MOCARTS UN DVORŽĀKS
Edgars MORO – čells
Diriģents KRISTIANS REIFS
Programmā:
Volfgangs Amadejs MOCARTS 39. simfonija
Antonīns DVORŽĀKS “Varoņa dziesma”
Koncerts čellam un orķestrim
Individuālo biļešu tirdzniecība uz šo koncertu tiks izsludināta aprīlī.
Baiba SKRIDE – vijole
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
Ilona BREĢE UP-TIME
Sofija GUBAIDUĻINA Trešais koncerts vijolei un orķestrim
Gustavs MĀLERS Pirmā simfonija
Iveta APKALNA – ērģeles
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Hektors BERLIOZS “Romas karnevāls”
Kamils SENSĀNSS Trešā simfonija
Fransiss PULENKS Koncerts ērģelēm un orķestrim
Elīna GARANČA – mecosoprāns
Liene KINČA – soprāns
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” (mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais)
Diriģents Karels Marks ŠIŠONS
Programmā:
Rihards VĀGNERS “Vēzendonkas dziesmas”
Gustavs MĀLERS Otrā simfonija
Tommāso PRATOLA – flauta (Tommaso Pratola)
Diriģents Mikēle GAMBA (Michele Gamba)
Programmā:
Žaks IBĒRS Koncerts flautai un orķestrim
Otorīno RESPĪGI “Senas dejas un ārijas”
Bēla BARTOKS Koncerts orķestrim
Andrejs OSOKINS – klavieres
Diriģente Giedre ŠLEKĪTE (Giedrė Šlekytė)
Programmā:
Johanness BRĀMSS Pirmais koncerts klavierēm un orķestrim
Gustavs MĀLERS Piektā simfonija
Edgars MORO – čells (Edgar Moreau)
Diriģents Kristians RAIFS (Christian Reif)
Programmā:
Volfgangs Amadejs MOCARTS 39. simfonija
Antonīns DVORŽĀKS “Varoņa dziesma”
Koncerts čellam un orķestrim
