Ar koncertiem “LNSO, Iveta Apkalna un maestro Kazadesī” ceturtdien, 8. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā un sestdien, 10. oktobrī, plkst. 17.00 Latgales vēstniecībā GORS turpināsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) simtgades jubilejas svinību koncertu cikls. Franču maestro Žana Kloda Kazadesī vadībā kopā ar LNSO uzstāsies viena no ievērojamākajām mūsdienu ērģelniecēm, latviete Iveta Apkalna. Koncerta programmā izraudzīta franču simfoniskā mūzika – skanēs Hektora Berlioza uvertīra “Romas karnevāls”, Kamila Sensānsa Trešā simfonija un Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm un orķestrim. Ar šiem koncertiem aizsākas Ivetas Apkalnas mākslinieciskā rezidence LNSO 101. sezonā.
Iveta Apkalna ir viena no pasaules izcilākajām koncertērģelniecēm, kas guvusi starptautisku atzinību ar savu virtuozitāti, māksliniecisko harizmu un lielo ieguldījumu ērģeļmūzikas popularizēšanā. Kopš 2017. gada Apkalna ir Hamburgas Elbas filharmonijas galvenā ērģelniece, kļūstot par pirmo mūziķi, kurai uzticēts šis prestižais amats. Liels gods, ka orķestra 101. sezonā Apkalna ir piekritusi būt par orķestra rezidējošo mākslinieci. Orķestra 101. sezonā māksliniece ar LNSO uzstāsies divos simfoniskās mūzikas koncertos, kā arī februārī klausītājiem sniegs īpašu kamermūzikas programmu.
Savukārt 8. un 10. oktobra koncertu vadību uzņemsies harizmātiskais franču maestro Žans Klods Kazadesī, kurš ir regulārs viesis pie LNSO pults. Viņš ir viens no izcilākajiem Francijas diriģentiem un leģendāra personība Eiropas mūzikas dzīvē. 1976. gadā Kazadesī dibināja Lilles Nacionālo orķestri un to vadīja vairāk nekā 40 gadus, izaudzinot to par prestižu un augstvērtīgu simfonisko vienību, kas izpelnījusies arī starptautisku uzmanību. Kā viesdiriģents Kazadesī sadarbojies ar daudziem vadošajiem orķestriem un operteātriem Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.
Programmā iekļauta Hektora Berlioza krāšņā koncertuvertīra “Romas karnevāls”. To, ka Berliozs ir īstens orķestrācijas meistars, apstiprina viņa 1844. gadā izdotais traktāts par instrumentāciju, kas arī mūsdienās saglabā kā vēsturisku, tā profesionālu vērtību. Teoriju praksē Berliozs apliecināja uvertīrā “Romas karnevāls”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja teju vienā laikā ar grāmatas publikāciju, un ir Berlioza aprakstītās tembrāli krāsainās, aizraujošās romantisma instrumentācijas piemērs.
Tāpat koncertā skanēs arī Kamila Sensānsa Trešā simfonija, kas īpaša ar partitūrā iekļauto ērģeļu partiju, tāpēc ieguvusi arī otru nosaukumu “Ērģeļu simfonija”. Tā veltīta Franča Lista piemiņai, kurš mūžībā devās neilgi pēc simfonijas pirmatskaņojuma, un radīta Sensānsa karjeras virsotnē 1886. gadā. Ar savu Trešo Sensānss reabilitēja simfonijas žanru Francijā, un tā pirmajam atskaņojumam Parīzē (pasaules pirmatskaņojums norisinājās Londonā) bija sensacionāli panākumi.
Savukārt visā krāšņumā dzirdēt Ivetas Apkalnas ieskandinātās ērģeles varēsim Fransisa Pulenka Ērģeļkoncerta lasījumā. Koncertu komponistam 1934. gadā pasūtināja princese Edmunda de Polinjaka (dzimusi Vinareta Zingere). Pulenks iepriekš nebija komponējis darbus ērģelēm, tāpēc, radot šo opusu, skaņradis pētījis vācu baroka meistaru Johana Sebastiāna Baha un Dītriha Bukstehūdes darbus – un baroka mūzikas ietekme spilgti atspoguļojas arī Pulenka partitūrā.
Biļetes uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un bilesuparadize.lv/lv/organizer/283.
Savukārt ar Latgales vēstniecības GORS notikumiem iespējams iepazīties koncertzāles mājaslapā latgalesgors.lv/lv.
Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā https://www.lnso.lv/, kā arī orķestra Facebook lapā https://www.facebook.com/LNSO.lv.