top of page
KAISLĪGI TANGO RITMI
Tango_kvadr_550.jpg

21. martā LNSO aicina iejusties karstasinīgos tango ritmos Lielajā ģildē. Koncertā “LNSO kamermūzika. Tango II” dzirdēsim tango klasiķa Astora Pjacollas skaņdarbus “Četri gadalaiki” un “Tango vēsture”, kurus papildinās itāļu džeza akordeonista Fausto Bekalosi opuss Tangamente, kā arī Kārļa Lāča “Latvju tango”. Uz skatuves kāps atzīts mūziķu sastāvs – akordeonists Artūrs Noviks, ģitārists Jānis Ruņģis, vijolnieki Sandis Šteinbergs un Raimonds Melderis, altists Arigo Štrāls, čellists Ainārs Paukšēns un kontrabasists Raivo Ozols. Šis ir muzikāls turpinājums 2016. gadā Lielajā ģildē un festivālā “LNSO vasarnīca” īstenotajai tangomūzikas programmai “Pjacolla un Galjāno”, kas guva lielus panākumus.

Idejas autors un iniciators – LNSO II vijoļu mūziķis Raimonds Melderis saka: “Tango visupirms ir deja. Intīma un kaislīga kā tuvība starp vīrieti un sievieti. Mīlestība, seksualitāte un naids vienlaicīgi. Astors Pjacolla pacēla tango jaunā koncertžanra līmenī, un tas pazīstams kā Tango Nuevo jeb jaunais tango. Par tango attīstību 20. gadsimta laikā ir stāstīts viņa četru daļu ciklā “Tango vēsture” (Histoire du tango), izejot cauri dažādiem tango mūzikas attīstības līmeņiem. Viss sākas ar dejojamo tango (Bordello 1900), kuram seko Cafe 1930, stāstot par laiku, kad 

cilvēki vairs nedejo tango, bet labprātāk to klausījās. Mūzika kļūst lēnāka un romantiskāka, ieskanas melanholiskas harmonijas. Trešajā daļā Nightclub 1960 Brazīlijas un Argentīnas mežonīgie ritmi apvienojas Buenosairesā, kur ļaudis tango aizgūtnēm klausās naktsklubos. Noslēgumā Modern day concert Pjacolla parāda tango kā mūsdienu un arī nākotnes mūziku, kas caurausta ar reminiscencēm par Stravinska un Bartoka skaņdarbiem. Pjacollas “Četri gadalaiki” ir ļoti populārs skaņdarbs, taču šoreiz mēs to izpildīsim savā versijā”.

Itāļu akordeonists Fausto Bekalosi ļoti agrā vecumā sāka studēt klasisko mūziku un akordeona spēli Brešas konservatorijā, vēlāk pievērsās džezam. Šobrīd Bekalosi ir kļuvis par vienu no labākajiem akordeonistiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē. Komponista skaņdarbu izpildīs Artūrs Noviks – plaša redzesloka akordeonists ar aktīvu darbību dažādos mūzikas virzienos. Kopš 2005. gada salonmūzikas ansambļa Tango sin quinto dalībnieks. Starptautisku konkursu un festivālu dalībnieks. Kopš 2011. gada JVLMA docētājs, kopš 2014. gada – lektors. Rīgas Krievu teātrī muzicē izrādēs “Tango ar Stroku” un “Precinieki”. Spēlējis arī deju grupas “Ritms” izrādē “Tango līnijas”, Dailes teātra koncertā “Ziedonis. Lācis. Sievietes”, kameroperu diptiha “Līsistrate” uzvedumā, Karīnas Tatarinovas un “Plenēra apvienības” koncertizrādē “NeFormāts”.

Līdzās ārzemju mūzikas meistariem, dzirdēsim arī Latvijas autora Kārļa Lāča “Tango variācijas”, kas oriģinālā ieskaņotas ar LNSO stīgu kvartetu Maskavas Puškina teātra izrādei “Iemīlējies Šekspīrs”, bet šajā koncertā faktiski jaunkomponētas akordeonam, stīgu kvartetam un basam.

Kārlis Lācis saka: “Sāku rakstīt klavierēm solo, bet uzradās ierosinājums pārlikt stīgu kvintetam un akordeonam, un man tā ideja iepatikās. Tas ir brīvs klejojums tango noskaņās bez noteiktas programmas. Prieks vienmēr sadarboties ar Raimondu Melderi un viņa kolēģiem – ļoti patīk šī kvarteta skanējums.” Stīgu kvintetā spēlē LNSO I vijoļu koncertmeistars Sandis Šteinbergs, II vijoļu mūziķis Raimonds Melderis, altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls, čellu grupas mūziķis Ainārs Paukšēns un kontrabasu grupas koncertmeistara pirmais vietnieks Raivo Ozols.

Koncertā piedalīsies arī viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes ģitāristiem – Jānis Ruņģis. Viņš uzstājas kā solists, ansambļa dalībnieks, simfoniskā orķestra ģitārists. 2018. gada novembrī nāca klajā projekta “Jāņa Ruņģa klātbūtne” pirmais albums “Ārpus Prātus”, kas tika nominēts “Zelta mikrofona” fināla piecniekā kategorijā “Instrumentālais vai starpžanru mūzikas albums”. Jānis Ruņģis muzicē arī grupā “Spāre” ar Matīsu Čudaru un Arti Orubu (pirmais albums “Masa”). Spēlējis Aminatas debijas albumā Inner Voice, rakstījis mūziku dokumentālajai filmai “Paraugprāva” par Zolitūdes traģēdijas notikumiem.

Jānis Ruņģis saka: “Mani iedvesmo dzīves pieredzējuši komponisti un mūziķi, kur tomēr aprēķiniem un matemātikai mazāka vieta. Tas ir kā ar labu pavāru – jo mazāk sastāvdaļu un lielāka vienkāršība, jo garšīgāk. Mani iedvesmo arī daiļliteratūra – lasu, mēdzu rakstīt pats savu dzeju un komponēt. Iedvesmu sniedz glezniecība un virpošana, bērnībā daudz ar to nodarbojos, bet, atgriežoties pie iespaidiem, kas rotā mūziķa gaitas, tā ir dzīve, notikumi apkārt. Laba mūzika bieži vien rodas ciešanās. Svarīgi dažbrīd ir iziet sabiedrībā un vienmēr meklēt augstākas raudzes cilvēkus, no kuriem vērts mācīties. Savureiz veselīgi ir apsēsties blakus un klusējot klausīties.”

bottom of page