Par LNSO

JP5_1468_01_crop_small_edited.jpg

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir Latvijas kultūras pamatvērtība. Tas izveidots 1926. gadā kā Rīgas Radiofona orķestris, un kopš 1990. gada orķestrim ir pašreizējais nosaukums.

LNSO darbība sešas reizes novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā — Lielo mūzikas balvu. 

2022. gada maijā par LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva Tarmo Peltokoski.

2021. gada rudenī par LNSO galveno viesdiriģenti kļuva Flandrijas simfoniskā orķestra galvenā diriģente, igauniete Kristīna Poska

Orķestra līdzšinējo māksliniecisko vadītāju skaitā ir Jānis Mediņš, Leonīds Vīgners, Edgars Tons; spēcīgu uzplaukumu LNSO piedzīvoja, kad orķestri vadīja Vasilijs Sinaiskis, kurš kopš 2017. gada ir LNSO goda diriģents; jaunākos laikos būtisku pienesumu orķestra vadībā deva Olari Eltss, Karels Marks Šišons un Andris Poga, kurš bija LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents no 2013. gada līdz 2021. gadam, kad kļuva par Stavangeras simfoniskā orķestra galveno diriģentu un LNSO māksliniecisko padomnieku.

Kopš 2020. gada izvērsta aktīva LNSO digitālā darbība: tā ietver orķestra mūziķu online meistarklases un LNSO digitālās koncertzāles izveidi un attīstību, piedāvājot koncertu tiešraides un arhīva ierakstus. 2021. gadā LNSO veikums digitālajā platformā novērtēts ar Baltijas nozīmīgāko apbalvojumu komunikāciju nozarē — Baltijas Komunikāciju balvu. 

Beidzamajos gados LNSO uzstājies Frankfurtes Alte Oper, Parīzes filharmonijā un Elizejas lauku teātrī, Eksanprovansas Lielajā teātrī un citās Eiropā nozīmīgās koncertzālēs. Orķestris piedalījies Rokdanteronas festivālā Francijā, Bratislavas festivālā Slovākijā, koncertējis Vācijā un Šveicē.

Koncertos Latvijā un ārzemēs LNSO sadarbojies ar Kseniju Sidorovu, Baibu Skridi, Evu Binderi, Franku Pēteru Cimmermani un Vinetu Sareiku, Kristīni Blaumani un Aleksandru Kņazevu, Nikolasu Angeliču, Borisu Berezovski, Likā Debargu, Luku Geņušu, Daumantu Liepiņu, Andreju un Georgiju Osokinu, Vestardu Šimku un Reini Zariņu.

LNSO ir “Baltijas simfoniskā festivāla” līdzdibinātājs kopā ar Igaunijas Valsts simfonisko orķestri un Lietuvas Valsts simfonisko orķestri. Festivāla laikā visi trīs orķestri vai to mūziķi regulāri koncertē trijās Baltijas valstīs.

LNSO regulāri piedalās ieskaņojumos Somijas skaņu ierakstu namā Ondine, kur fokusā ir Tālivalda Ķeniņa mūzika, un Latvijas nacionālajā skaņu ierakstu namā SKANI, kur sadarbības centrā izvirzītas Jāņa Ivanova simfonijas. LNSO veiktie ieskaņojumi izpelnījušies Latvijas un citvalstu mūzikas kritiķu augstu atzinību. 

20. gadsimta otrajā pusē LNSO sadarbojās ar Arvīdu Jansonu, Kurtu Mazūru, Jevgeņiju Svetlanovu, Genādiju Roždestvenski, Kirilu Kondrašinu, Juriju Simonovu, Nēmi Jervi, Kšištofu Penderecki. Mūslaikos LNSO priekšā stājušies tādi meistari kā Pāvo Jervi, Mariss Jansons, Vladimirs Fedosejevs, Andris Nelsons, Žans Klods Kazadesī, Gintars Rinkēvičs. Ar orķestri sadarbojušies arī ievērojamie jaunie diriģenti Klauss Mekele, Maksims Jemeļjaničevs, Tarmo Peltokoski.

LNSO rezidējošie komponisti bijuši Gundega Šmite, Linda Leimane, Andris Dzenītis, savukārt 2022./2023. gada sezonā rezidējošais komponists būs Krists Auznieks. LNSO regulāri pasūtina jaundarbus Latvijas komponistiem, un viņu skaitā ir Pēteris Vasks, kura Obojas koncerts guva lielus panākumus gan koncertos, gan Ondine izdotā CD.

Kopš 2015. gada LNSO vasaras beigās Latvijas reģionālajās koncertzālēs rīko festivālu draugiem un ģimenei “LNSO vasarnīca”.