top of page

LNSO aicina uz kamermūzikas koncertu “Veltījums mūzām”

Informācija medijiem 2024. gada 29. februārī


Ceturtdien, 7. martā, plkst. 19.00 Lielajā ģildē norisināsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) kamermūzikas cikla koncerts “Veltījums mūzām”, kur klausītājiem būs piedāvāta iespēja minēt iedvesmas noslēpumu Maijas Einfeldes, Anitas Miezes, Klāras Vīkas-Šūmanes, Ērika Ešenvalda, Ģerģa Kurtāga un Roberta Šūmaņa mūzikā. Šajā vakarā uz skatuves kāps trio – LNSO mūziķi klarnetiste Anna Gāgane un altists Pēteris Trasuns, kā arī Hamburgā dzīvojošā latviešu pianiste Linda Leine. Mūziķiem pievienosies aktieris Matīss Budovskis, kurš sniegs īpaši šim koncertam radītu prozas fragmentu lasījumus. Prozas un dramaturģijas koncepcijas autore ir dramaturģe Linda Rudene.


Koncertprogrammas centrā ir mūzas – reizēm reālas, reizēm teiksmainas būtnes, kas jau tūkstošiem gadu iedvesmojušas mākslas, literatūras, mūzikas radītājus. Dažādu laikmetu un stilu mūziku šajā programmā vieno spilgtu sieviešu personību klātesamība un radošais spēks. Šoreiz mazliet neierastā koncerta formātā mūzikas plūdumu papildinās prozas fragmentu lasījumi, aicinot klausītājus ļauties pārdomām, kas īsti ir mūza un kā piesaukt šo iedvesmas glabātāju. Kādam mūza ir pavisam reāla persona kā Klāra Vīka-Šūmane Robertam Šūmanim. Kādam tas ir apstākļu kopums kā Maijai Einfeldei, kas savos darbos atspoguļo dzīves sarežģītību. Bet vēl kādam – cita mākslinieka darbs kā komponistam Ērikam Ešenvaldam, kas īpaši šim notikumam radījis jaundarbu “Taureņi”, iedvesmu gūstot Imanta Ziedoņa daiļradē.


Koncerta dalībnieku sastāvā apvienojušies jauni un radoša entuziasma pilni LNSO mūziķi kopā ar talantīgo Hamburgā dzīvojošo latviešu koncertpianisti Lindu Leini. Lai gan šādā trio sastāvā mūziķi uzstāsies pirmo reizi, viņus vieno kopīga muzikāla pieredze – Anna un Linda kopā ar čellistu Kristapu Bergu muzicē Trio Fabel, savukārt Pēteris un Anna savas kamermuzicēšanas gaitas uzsāka kopā skolas gados, uzstājoties trio tādā pašā instrumentālajā sastāvā, kāds gaidāms koncertā. Uz skatuves mūziķiem piebiedrosies arī atzinīgi novērtētais jaunais aktieris un režisors Matīss Budovskis, kura stāstījums iekļausies mūzikas radītajā atmosfērā, lai vienā elpas vilcienā savienotu mūziku un prozu. Lindas Rudenes īpaši koncertam radītās vēstules sešām dažādām mūzām klausītājus aicinās uz iekšējo dialogu un pārdomām par sievietes radošo spēku un identitāti, vienlaikus sniedzot informatīvu priekšstatu, ļaujot izprast attiecīgo mūzikas laikmetu, kā arī komponistu iekšējo pasauli.


Viens no koncertprogrammas centrālajiem skaņdarbiem ir Roberta Šūmaņa “Pasaku stāsti”. Kaut arī Šūmanis mēdza savus darbus papildināt ar programmatisku vēstījumu, šis skaņdarbs, kura nosaukums burtiski rosina domāt par mūzikā iedzīvinātiem pasaku sižetiem, atstāts bez tēlainiem skaidrojumiem, dodot vaļu klausītāju iztēlei.

Koncertā dzirdēsim Latvijā reti atskaņoto Klāras Vīkas-Šūmanes opusu “Trīs romances” klarnetei un klavierēm (oriģinālversijā – vijolei un klavierēm). Tās tika radītas 1853. gada vasarā, kad Klāra pēc ilgāka radošā pārtraukuma atsāka komponēt. Šis ir arī viens no pēdējiem viņas darbiem – pēc Roberta Šūmaņa nāves Klāra vairāk nodarbojās ar vīra radošā mantojuma saglabāšanu, viņa skaņdarbus regulāri atskaņojot koncertos.

Programmā iekļauts arī ungāru modernista Ģerģa Kurtāga 1990. gadā pabeigtais opuss “Veltījums R. Š.” (Hommage à R. Sch.) – darbs pie kompozīcijas gan aizsācies krietni agrāk – ap 1970. gadu. “Veltījums” sastāv no sešām miniatūrām, kur pēdējā ir garāka par visām iepriekšējām kopā skaitot. Darbā atspoguļojas Šūmaņa klaviermūzikā raksturīgākie tēli (Eizēbijs, Meistars Raro un citi), savukārt opusam izvēlētā instrumentācija – tāda pati kā Šūmaņa “Pasaku stāstos”.


Viena no koncerta kulminācijām būs Ērika Ešenvalda jaundarbs “Taureņi” klarnetei, altam un klavierēm. Iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa daiļrades, komponists brīvā interpretācijā caur savas kompozīcijas prizmu stāstīs par mūzu, dievību un sievišķo tēlu kā radošā impulsa avotu.


No latviešu komponistēm programmā pārstāvētas divas spilgtas, bet ļoti atšķirīgas muzikālās personības. Maija Einfelde latviešu mūzikā arvien bijusi individuāliste, neiekļaujoties strāvojumos vai domubiedru grupās. Viņas aktīvā radošā darbība ilgusi jau vairāk nekā pusgadsimtu, taču sava laika mūzikai tipiskās tendences Einfelde arvien pavērsusi kādā mazāk ierastā rakursā. Skaistais Einfeldes mūzikā savijas ar skumjo vai skarbo, drūmo, arī ironisko neskaitāmos, reizēm neatdalāmos salikumos. Viņas mūzika ir nosvērta, atturīga, bieži ļoti skarba, jo, kā atzinusi pati komponiste, “dzīve nav tik skaista, lai rakstītu skaistu mūziku”. Kompozīcija “Pirms saules rieta” klarnetei, altam un klavierēm komponēta 1994. gadā un veltīta Voldemāra Einfelda piemiņai.


Šveicē dzīvojošās, starptautisku atzinību un pieredzi guvušās latviešu komponistes Anitas Miezes skaņdarbs Somnium jeb “Sapnis” veltīts klarnetistei Annai Gāganei, kura to pirmatskaņoja 2021. gada februārī Latvijas Radio 3 “Klasika” koncertā. Par vienu no skaņdarba iedvesmas avotiem kalpojusi 17. gadsimta rakstītā Johannesa Keplera novele Somnium. Komponiste par savu darbu stāsta šādi: “Tā sniedz tēlainu aprakstu, kā varētu izskatīties Zeme, raugoties uz to no Mēness. Nenoliedzami, iztēlei ir liela nozīme mūsu ikdienā, tāpēc aicinu klausītāju sapņot!”


Biļetes iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un internetā – https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132356


Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/

   


10 views

Comments


bottom of page