top of page

LNSO nedēļas nogalē dodas koncertēt uz Franciju; ceturtdien koncertprogrammu atskaņos Rīgā

Informācija medijiem

 2024. gada 18. martā



Jau šajā nedēļas nogalē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) dosies uz Franciju, lai kopā ar dāņu vijolnieci Annu Agafiju Egholmu un franču maestro Žanu Klodu Kazadesī sniegtu koncertu Ēksanprovansas Lielajā teātrī (Grand Théâtre de Provence), atskaņojot Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Vijolkoncertu un Nikolaja Rimska-Korsakova simfonisko svītu “Šeherezade”. LNSO uzstāšanās būs daļa no prestižā Lieldienu festivāla (Festival de Pâques), kas šogad norisināsies no 22. marta līdz 7. aprīlim. Savukārt Latvijas klausītāji aicināti koncertprogrammu noklausīties jau ceturtdien, 21. martā, plkst. 19.00 koncertā Lielajā ģildē.

 

Koncerts “LNSO, Kazadesī un Mendelszona Vijolkoncerts”* būs jaunās dāņu vijolnieces Annas Agafijas Egholmas (Anna Agafia Egholm) debija Latvijā. Anna ir daudzu starptautisku konkursu laureāte, un strauji gūst atzinību kā viena no daudzsološākajām Skandināvijas koncertmāksliniecēm, kura solistes lomā ar orķestri debitējusi jau 12 gadu vecumā. Egholmas vijolspēle “atklāj gan vilinošu drosmi, gan aizraujošu dramaturģisku inteliģenci”.

 

21. martā Latvijas klausītājus iepriecinās arī Francijas mūzikas leģendas, diriģenta Žana Kloda Kazadesī (Jean-Claude Casadesus) atgriešanās Rīgā. Kazadesī, kurš jau daudzus gadus ir arī Latvijas publikas mīlulis, savā dzimtenē būtiski ietekmējis akadēmiskās mūzikas nozīmi un pieejamību. Maestro savulaik dibinājis un vairāk nekā 40 gadus vadījis Lilles Nacionālo orķestri, un šobrīd turpina aktīvu starptautisku koncertdarbību.

 

Koncertprogrammā iekļauts Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Vijolkoncerts un Nikolaja Rimska-Korsakova simfoniskā svīta “Šeherezade”.

 

Vācu komponista Fēliksa Mendelszona-Bartoldi muzikālās dotības uzplauka ļoti agri, un īsajā mūžā viņš kļuva par nozīmīgu mūzikas dzīves vēstnesi un ietekmētāju Eiropā. Paralēli aktīvai muzikāli sabiedriskajai darbībai, Mendelszons kompozīcijā bagātīgi darbojies visdažādākajos žanros. Viņa Vijolkoncerts miminorā (1838-1844) ir, iespējams, slavenākais žanra paraugs vēsturē jau kopš tā pirmatskaņojuma 1845. gadā, kad kritiķi vienprātīgi atzina – vijoles repertuārs ir papildināts ar ļoti īpašu skaņdarbu. Vijolnieks Jozefs Joahims reiz teicis: “Vācu mūzikā ir četri vijolkoncerti. Izcilākais, visprasīgākais ir Bēthovenam. Ar to nopietnībā var mēroties Brāmsa Vijolkoncerts. Visbagātīgāko, visvaldzinošāko radījis Makss Bruhs. Bet visizjustākais, īsts sirds dārgakmens pieder Mendelszonam.”

 

Koncerta otrajā daļā skanēs Nikolaja Rimska-Korsakova tēlainā svīta “Šeherezade” (1888), kam par iedvesmu kalpojuši fragmenti no Tuvo Austrumu pasaku krājuma “Tūkstoš un vienas nakts pasakas”. Starp citu, Rimskis-Korsakovs savulaik izskolojies par jūrnieku un vairākus gadus pavadījis jūrasbraucienos. Svītā apvienojas abi – gan pasaku un sapņu pasaule, gan reālas, bangojošas jūras ainavas, ko tik ļoti mīlējis komponists. Šajā mūzikā skan krāšņas harmonijas, meistarīga instrumentācija un orientālas melodijas, kas klausītāju iztēlē ved uz tāltālām zemēm, lai izdzīvotu visneiedomājamākos piedzīvojumus. 


*Šis koncerts ir iekļauts LNSO pavasara abonementā 2024.

 

Biļetes iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132335


 

 

38 views

Σχόλια


bottom of page