top of page

UZ KONCERTU AICINA GEORGS SARKISJANS


31. oktobrī Lielajā ģildē izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistara Georga Sarkisjana koncerts. Vijolnieks sagatavojis jaunu soloprogrammu, kurā dzirdēsim par mūzikas ikonām kļuvušus skaņdarbus – Baha Trešo partitu Solmažorā, leģendārā vijolnieka Ežēna Izaī Otro sonāti, amerikāņu komponista Džona Koriljāno skaņdarbu oskarotajai filmai “Sarkanā vijole” un Bēlas Bartoka Sonāti, kuras sarežģītība pieprasa fenomenālu vijolspēles meistarību.


Georgs Sarkisjans kopš 2015. gada ir LNSO koncertmeistars. Vijolnieks izcēlies ar īpašu talantu jau studiju laikā, iegūstot izglītību Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un ar izcilību absolvējot Roberta Šūmaņa mūzikas augstskolu Diseldorfā, Vācijā. Ieguvis vairākas godalgas starptautiskos konkursos Lietuvā, Čehijā, Ukrainā un Krievijā. 2016. gadā Georgs Sarkisjans ticis nominēts “Lielajai mūzikas balvai” kategorijā “Par izcilu sniegumu kamermūzikā”. Šobrīd mūziķis spēlē ne tikai LNSO, bet arī koncertē ar dažādiem Vācijas kameransambļiem un orķestriem. Papildus tam viņš strādā ar domubiedriem izveidotajā privātajā mūzikas skolā Diseldorfā Akademie für Musik am Rhein. Brīvajā laikā Sarkisjans ceļo uz Japānu – tā viņu aizrauj ar savu kultūras bagātību –, kā arī stāsta anekdotes par Bēthovenu. Kā pats atzīst – to esot ļoti daudz.


Koncertā skanēs Johana Sebastiana Baha Trešā partita Solmažorā. Bahs tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem vācu komponistiem, spēlējis ne tikai ērģeles un klavesīnu, bet arī vijoli. Neraugoties uz to, ka, rakstot skaņdarbus, Bahs ievērojis stingru kārtību, viņa komponētā Trešā partita jeb deju svīta liek vijoles skanējumam iet pāri robežām un iemirdzēties.


Komponists Ežēns Izaī katru no savām sešām sonātēm ir veltījis kādam slavenam sava laika vijolniekam. Koncertā dzirdamā Otrā sonāte ir veltīta viņa māceklim un tuvam draugam Žakam Tibo (Jacques Thibaud). Neraugoties uz Pirmajā pasaules karā iegūtajām traumām, Tibo bijis godalgots franču vijolnieks, kurš gājis bojā 1953. gadā traģiskā aviokatastrofā. Lidmašīna ietriecās Francijas reģiona Alpu kalnu virsotnē, līdz ar to pilnībā sadragājot arī vijolnieka loloto 1720. gada Stradivāri vijoli.


Džona Koriljāno “Kaprīzes sarkanajai vijolei” ir 1999. gadā sarakstīts skaņdarbs kinofilmai “Sarkanā vijole”. Tajā stāstīts par vijoles meistaru Nikolo Busoti, kurš izgatavojis absolūti ģeniālu vijoli un vēlējies to nodot savam vēl nedzimušajam dēlam, taču bērniņš kopā ar Busoti sievu iet bojā dzemdībās. Satriektais meistars pēc sievas nāves pārgriež viņas delnas vēnas, asinis sajaucot ar vijoles laku, kura piešķir instrumentam sārtu nokrāsu. Vēlāk mistiskā vijole ceļo cauri gadsimtiem, līdz tās noslēpumu atklāj kāds mūsdienu kanādiešu eksperts.


Komponists Bēla Bartoks tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta komponistiem, un par viņa Sonāti vijolei solo ir īpašs stāsts. Otrā pasaules kara laikā komponists, būdams naidīgi noskaņots pret nacistisko režīmu, emigrē uz ASV. Tolaik viņš cīnās ar finansiālām grūtībām, kā arī ir smagi slims un stipri nomākts. Kādā koncertā Bartoks dzird, ka viņa komponēto Sonāti vijolei un klavierēm spēlē viens no visu laiku izcilākajiem vijolniekiem Jehūdi Menuhins. Tas rosina Bartoku sarakstīt vienu no saviem pēdējiem darbiem – vēl vienu sonāti, veltītu tieši šim vijolniekam. No sākuma Menuhins ir ļoti skeptisks – mūzika ir pārāk sarežģīta, šķietami neizspēlējama. Taču vēlāk viņš pārspēj pats sevi un secina, ka nekas tik lielisks, skaists un nozīmīgs vijolei solo nav tapis kopš Baha laikiem.

36 views

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page