KARENA VŪRA ir eklektiska māksliniece, kuras balss skaistums un niansētās interpretācijas ir izpelnījušās augstu atzinību.

​

2009. gadā Vūra saņēma ievērojamo Francijas Tēlotājmākslas akadēmijas Del Duku fonda balvu, kā arī Francijas Victoires de la Musique mūzikas balvu kategorijā “Labākais klasiskās mūzikas jaunpienācējs”. Ieguvusi arī vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Tulūzas, New Voices, Vervjē un Montseratas Kabaļes balvu.

​

Karena Vūra tiek aicināta uzstāties uz prestižākajām skatuvēm visā pasaulē: Amsterdamas operā, Ženēvā, Hamburgā, Parīzes Komiskajā operā, Lozannā, Antverpenē, Gentē, Lionā, Ķelnē, Marseļā, Nicā, Parīzes filharmonijā, Helsinkos, Porto, Stokholmā, Sanktpēterburgā, Lisabonā, Singapūrā, Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Romas Santa Cecilia, Tokijas NHK, Barselonas Palau de Arte , Briseles Palais des Beaux‑arts, Parīzes Théâtre des Bouffes‑du‑Nord un Eksanprovansas Théâtre du Jeu de Paume.

Vūra muzicējusi ar tādiem diriģentiem kā Luijs Langrē, sers Džons Eliots Gārdiners, Alēns Altinoglu, Daniels Hārdings, Stefans Denēvs, Žeremijs Rorers, Šarls Dituā, Kents Nagano, Paskāls Rofē, Lorānsa Ekilbē, Mišels Plasons, Kazuši Ono, kā arī sadarbojusies ar tādiem pazīstamiem režisoriem kā Roberts Kārsens, Stefans Braunšveigs, Ludoviks Lagārds, Benžamins Lazārs un Kšištofs Varļikovskis.

​

Karenas Vūras plašajā skatuves pieredzē Francijā un citviet pasaulē ietilpst tādas lomas kā grāfiene (“Figaro kāzas”) Lozannā; Blānša de Laforsa (“Karmelīšu dialogi”) Nicā un Romā; Viņa (“Cilvēka balss”) Parīzes filharmonijā, Anžē, Nantē, Rīgā, Florencē, Lionā un Ķelnē; Melizande (“Peleass un Melizande”), kas izpelnījusies pārliecinošu atzinību Parīzē, Londonā, Ķelnē, Stokholmā, Hamburgā, Tokijā un Sanktpēterburgā; Pamina (“Burvju flauta”) Aviņonā, Reimsā un Bezansonā; donna Elvīra (“Dons Žuans”) Tūrā; Mizete (“Bohēma”) Tūrā un Aviņonā; Vensneta (“Mireija”) festivālā Chorégies d’Orange; Infanta (A. fon Cemlinska “Rūķis”) Lionā; Marselīna (“Fidelio”) Lionā; Annīna (Menoti “Blīkerstrītas svētā”) Marseļā; Manona Sentetjēnas operā, Mikaēla (“Karmena”) Limožā, Violeta (“Traviata”) un Fiordilidži (“Cosi fan tutte”) Bezansonā, kā arī Fortūna (Monteverdi/Busmana “Popeja un Nerons”) Monpeljē.

Koncertuzvedumos Vūra ir izpildījusi tādus darbus kā Debisī “Ašera mājas sabrukums” un “Svētā Sebastiana ciešanas” Ķelnē, Lisabonā un Briselē, Onegēra “Ķēniņš Dāvids” Dublinā, Mendelsona “Atālija” Parīzē, Mālera 4. simfoniju, kā arī Monteverdi madrigālus ar ansambli Cris de Paris.

​

Karena Vūra ir ļoti iecienīta mūsdienu komponistu vidū, un viņas repertuārā ir pārstāvēti tādi laikmetīgās mūzikas komponisti kā Kaija Sāriaho (“Simonas pasija”, “Emīlija”, “Quatre Instants” (“Četri mirkļi”)), Paskāls Disapēns (“Romeo un Džuljeta”, “Wenn du dem Wind...” (“Ja ieklausīsies vējā...”), “Canto”, “Wolken” (“Mākoņi”)), Gijoms Konesons (“Mēdeja”, “Elegie de l’amour obscur” (“Tumšās mīlas elēģija”)), Pēters Etvošs (“Le balcon” (“Balkons”)), Filips Fenelons (“JJR”), Matiss Ničke (“Happy! Happy!” (“Priecīgs! Priecīgs!”) un Čaja Černovina (“Infinite Now” (“Bezgalīgā tagadne”) – 2017. gadā iestudējums ieguvis žurnāla “Opernwelt” balvu).

​

Vūra ir aktīva kamermūziķe un bieži koncertē ar Trio Wanderer un tādiem pianistiem kā Vanesa Vāgnere, Paskāls Amojels, Anna Kifeleka, Anna Lebozeka un Sūzana Manofa. Pēdējā laikā sadarbojusies ar džeza mūziķiem Gijomu de Šasī un Tomā Savī, kā arī čellistu Luiju Rodu, izveidojot unikālu programmu no Šūberta līdz Elingtonam.

Turpmākie plāni ietver P. Bartolomē operas “Nos Vies éternelles” (“Mūsu bezgalīgās dzīves”) pasaules pirmizrādi Mecas opernamā, Debisī iestudējumu “Svētā Sebastiana ciešanas” Varšavā, debiju Vāgnera operā – Ziedu meitenes lomu operā “Parsifāls” Tulūzā –, kā arī Pulenka “Stabat Mater” Nantē un A. Berga Piecas dziesmas ar Pētera Altenberga vārdiem Brēmenē.

​

Karena Vūra ir ierakstījusi Bizē operu “Noass” ar Kompjeņas Théâtre Impérial; Grīga, Sibēliusa un Debisī soloierakstu ar S. Manofu pie klavierēm (ierakstu studija Aparté); Monteverdi un Rosi kantātes ar ansambli Cris de Paris (Aparté); Ravēla “Grieķu melodijas” ar Lionas orķestri un diriģentu Leonardu Slatkinu (Naxos); Gārdinera un Braunšveiga operas “Peleass un Melizande” iestudējumu Komiskajā operā (Mezzo); K. Sāriaho “Quatre Instants” un “Emīlijas svītu” ar Strasbūras Filharmonisko orķestri un diriģentu Marko Letonju (Ondine). Nesen ierakstīta arī programma no Šūberta līdz Elingtonam, ko plānots izdot 2019. gada pavasarī (B Records).

Vūra ieguvusi izglītību Cīrihes Opéra Studio un turpinājusi studijas Parīzes konservatorijā augstākā līmeņa programmā. Mācījusies pie tādiem pasniedzējiem kā Krista Ludviga, M. Valkere, E. Golgevita un Šantala Matiasa.

​

Absolvējusi arī fizikas studiju programmu Makgila Universitātē Kanādā un ieguvusi teorētiskās fizikas maģistra diplomu Parīzes universitātē ENS/Paris-Ulm.

varbūt domāts “Palau de les Arts” Valensijā