Bēthovens un paipalas

Orests Silabriedis

22. aprīlī – Zemes dienā – bijām plānojuši spēlēt Bēthovena Sesto. Tā vietā 30 LNSO mūziķi iespēlēja vētras skatu no simfonijas, Roberts Rubīns nofilmēja plastmasas maisiņa un Lielās Juglas mīlas skatu, un mēs kļuvām par organizācijas rīkoto Zemes dienas svinību dalībniekiem.

Zināms, ka Bēthovena baznīca bija daba, un Sestā simfonija to aprāda vienkāršā un kinematogrāfiskā izpausmē. Bēthovens pats devis skaidrojumus, kas notiek simfonijas piecās daļās, un muzikologiem ir brīvdiena, jo nav jāmeklē balti bērzi un saullēkts tur, kur pats komponists tos jau atradis.

Manuprāt, īpaši jauka ir tā daļa, kur Bēthovens pievēršas putnu vērošanai. Tātad simfonijas otrās daļas noslēgumposmā mēs satiekam lakstīgalu (flauta), paipalu (oboja) un dzeguzi (klarnete). Dzeguzes dziesmu zina visi, atšķiras tikai viedokļi par to, vai viņa kūko lielu tercu vai kvartu, bet varbūt ir dažādas dzeguzes. Arī man pašam, dabā klausoties, ikreiz liekas citādi. Bēthovens savās bezgalgarajās pastaigās pa mežu sadzirdēja tercu, un lai tā būtu.

Lakstīgalas dziesmu, man par lielu pārsteigumu, visi nezina gan, bet tie, kas pazīst to, maijā un jūnijā būs ne minūti vien vadījuši, klausoties lakstīgalas meldiju, vēlams, pilnā ciklā – to saku tādēļ, ka mums laukos lakstīgala dziesmu dzied tikai līdz pusei, iespējams, vecāki nebūs iemācījuši visu līdz galam. Arī Bēthovena lakstīgala tikai iesāk dziedamo, pārējais jāiztēlojas pašiem.

Visubeidzot paipala ar raksturīgu ritma punktējumu. Vietnē putni.lv paklausāmies īsto – no Valles.

http://www.putni.lv/balsis/cotcot_dziesma_2006-07-16_0359_valle_a.celmins.mp3

Un tagad Bēthovena versija – uzlieciet 10:56. Sāk flauta, turpina gandrīz vienlaikus oboja un klarnete.

https://open.spotify.com/track/0PVyfToPSxpwPcQV6vdpiV?si=N7Z0XnHrTDmCI6d0WhlKoA

Bet vēl daudz skaidrāk Bēthovens rāda paipalu solodziesmā Wachtelschlag. Jau nelielajā ievadā dzirdam raksturīgo punktējumu, kas gandrīz uzreiz parādās arī balsī.

https://open.spotify.com/track/7exL0rNtATnCSeX5kDTdUq?si=GLif5YEMTgCeDneopTuv8A

Teksta autors ir lauku skolotājs Zāmuels Frīdrihs Zauters, kurš rakstījis dzeijas, rīmes un pastāstus, toskait “Slavasdziesmu kartupelim”. Ko, pēc Zautera domām, saka vācu paipala? Pirmais punktētais teksts skan fürchte Gott – bijājies Dieva. Seko mīlīgāks aicinājums liebe Gott – mīli Dievu. Vēl Zautera paipala māk ieteikt slavēt (lobe Gott), pateikties (danke Gott), lūgt (bitte Gott) un paļauties (traue Gott).

Starp citu, šo pašu Zautera tekstu komponējis arī Bēthovena apbrīnotājs Francis Šūberts, un arī viņa dziesmā skan raksturīgais paipalas punktējums.

Nu varam iet dabā un klausīties – pēc vietnes putni.lv ziņām, šķiet, ka lielākas cerības ir kurzemniekiem, taču rakstīts, ka vasarā varot būt visuviet Latvijā.