top of page

Orests Silabriedis par BĒTHOVENS 2020

2020. gada decembrī svinēsim Bēthovena 250. dzimšanas dienu. Īstenībā Bēthovens būs pārņēmis mūsu domas un koncertzāles visu cauru gadu, un nav arī nemaz tik svarīgi, kurā datumā kurš dzimis, tomēr ik decembri forumos aktualizējas jautājums par Bēthovena īsto dzimšanas datumu.


Normens Lebrehts savā tenkulapā slippedisc.com vakar (16. decembrī) ielika paziņojumu, ka 16. decembris nav Bēthovena dzimšanas diena. Jau pirmajā komentārā teikts – jā, bet daži biogrāfi, toskait Žans un Brižita Masēni, ir pārliecināti, ka 16. decembris tomēr ir pareizais datums. Enciklopēdijās visbiežāk redzam 17. decembri kā kristību datumu. Vai nu ģeniālo zīdaini turēja nekristītu liekas dienas? Diez vai.


LNSO Bēthovena svinības sāka savlaicīgi. Georgs Sarkisjans ar japāņu pianistu Keigo Mukavu šogad februārī noslēdza Bēthovena vijolsonāšu ciklu. Martā Trio Palladio spoži solēja Trīskāršā koncerta atskaņojumā Modesta Pitrena vadībā, un tur klāt bij arī Piektā simfonija. “Vasarnīcā” Andris Poga diriģēja Trešo simfoniju, un Rīgā tā skanēs 31. janvārī. Sezonas atklāšanas koncertā klausījāmies Vijolkoncertu ar Franka Pētera Cimmermaņa solo. 22. aprīlī – Zemes dienā – LNSO vienosies ar visiem tiem pasaules orķestriem, kas atsaucās aicinājumam tieši šajā datumā atskaņot Sesto simfoniju, un pie mums to diriģēs Guntis Kuzma. Sezonu noslēgsim ar Pirmo un Devīto – diriģēs franču lielmetrs Žans Klods Kazadesī. Kamermūzikas laukā būs Bēthovena Kvintets – to 19. martā spēlēs Agnese Egliņa un pieci pūtēji: Maija Zandberga, Egils Upatnieks, Mārtiņš Circenis, Jānis Semjonovs, Artūrs Šults. Ja vēl rudens pusē izdosies Garīgās mūzikas festivālā nospēlēt ļoti skaisto oratoriju “Kristus Olīvkalnā”, no LNSO puses Bēthovena gads, liekas, būs apkalpots koši.

Bet pa tam uzpeldēs pa faktam, ko esam aizmirsuši, un pa sīkumam, ko nekad neesam zinājuši. Pat, ja tas būs tikai tāds margināls paziņojums, kā, piemēram, Lebrehta 14. decembra norāde uz Sonāti diviem pianistiem Remažorā op. 6. Sonātes sākumā tā pati ritma kombinācija, kas Piektās simfonijas sākumā. Faktiski – gandrīz tā pati, jo uz ausi gan dzirdam ta-ta-ta-tā, taču sonātes gadījumā runa ir par pilnu takti ¾ taktsmērā, un radniecīguma efektu tas, protams, mazina. Paliek pirmās reizes klausīšanās akustiskais pārsteigums.



Skaidrs, ka 2020. gada nogalē mēs visi būsim bēthoveniski daudz izglītotāki.

124 views

Recent Posts

See All

Muzikālais sienāzis

Orests Silabriedis Glens Gūlds bija Edvarda Grīga attāls radinieks. Šis fakts neko nepasaka ne par Grīgu, ne par Gūldu, tātad te varētu stāstu beigt, tomēr, no otras puses, kāpēc gan neatgādināt inter

Alfonss Allē (Alē) bija pirmais

Orests Silabriedis Gatis Saulevičs ir feisbuka tautskolotājs — ik pa laikam (bet pilnīgi noteikti apmēram reizi mēnesī) viņš raksta par kādu māksliniecisku parādību, kurai vērts pievērst uzmanību. Jau

Priede un valsis

Orests Silabriedis Emīla Dārziņa bojāejas vieta ir drusku uz Jūrmalas pusi no Zasulauka stacijas. Ticams, ka ap to vietu, kur sliedes sazarojas Tukuma un Bolderājas virzienā. Kas ir Dārziņa mātes atmi

留言


bottom of page