Hans Kristians ĀVIKS – vijole
Diriģente KRISTĪNA POSKA
Programmā:
Ludvigs van BĒTHOVENS Vijolkoncerts
Pēteris VASKS Otrā simfonija
Orķestra sezonu noslēgsim ar vienu no gaišākajiem Bēthovena opusiem – viņa spožo Vijolkoncertu; runā, ka šajā darbā atspoguļotas komponista vislaimīgākās iemīlēšanās jūtas.
Tā atskaņojumā orķestrim uz skatuves pievienosies igauņu vijolnieks Hans Kristians Āviks. Tāpat klausīsimies Pētera Vaska vērienīgo simfonisko meistardarbu – viņa deviņdesmito gadu nogalē radīto Otro simfoniju –, kas pilna spējām bangām un nosvērtai apcerei. Pie diriģenta pults – orķestra un klausītāju iemīļotā diriģente Kristīna Poska.
Sandis ŠTEINBERGS – vijole
Raimonds MELDERIS – vijole
Arigo ŠTRĀLS – alts
Ainārs PAUKŠĒNS – čells
Raivo OZOLS – kontrabass
Kārlis VANAGS – saksofons
Artūrs NOVIKS – akordeons
Programmā:
Roberto di MARINO Bandoneona koncerts
Astors PJACOLLA Tango apasionado (Andra Gaiļa aranžija)
Kārļa VANAGA, Matīsa ČUDARA, Andra BUIĶA, Jāņa RUBIKA, Alvila ALTMAŅA un Edgara CĪRUĻA jaundarbi
LNSO kamermūzikas cikla tango koncertu ceturtā sērija! Aicinot sadarboties saksofonistu Kārli Vanagu, tango šoreiz savīsies ar džeza mūzikas elpu – skanēs gan par muzikālu vērtību nostiprinājušies opusi, gan virkne latviešu komponistu jaundarbu.
Santa VIŽINE – alts
Kristīne BLAUMANE – čells
Diriģents Aivis GRETERS
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS “Dons Kihots”
Antons VEBERNS Seši skaņdarbi orķestrim, op. 6
Maija EINFELDE “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina”
Bendžamins BRITENS Četras jūras interlūdijas no operas “Pīters Graimss”
Savu noslēdzošo koncertu rezidējošās mākslinieces statusā kopā ar LNSO un altisti Santu Vižini diriģenta Aivja Gretera vadībā sniegs čelliste Kristīne Blaumane, piedāvājot ieskatīties Migela de Servantesa slavenā varoņa neparastajos un elpu aizraujošajos piedzīvojumos caur Riharda Štrausa partitūru. Koncertā – arī Maijas Einfeldes, Antona Vēberna un Bendžamina Britena simfoniskie opusi.
Albrehts MEIJERS – oboja
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Pēteris VASKS “Pateicības dziedājums” (pirmatskaņojums)
Pēteris VASKS Koncerts obojai un orķestrim
Johanness BRĀMSS Ceturtā simfonija
Skaņu burvja un LNSO 100. sezonas rezidējošā komponista Pētera Vaska 80. jubileju atzīmēsim viņa dzimšanas dienas mēnesī ar skaņraža mūziku tik cieši savītajā koncertzālē “Cēsis”. Te Andra Pogas vadībā LNSO sniegs komponista jaundarba “Pateicības dziedājums” pasaules pirmatskaņojumu; netālā nākotnē darbs piedzīvos pirmatskaņojumus arī Austrālijā, Japānā un Vācijā. Līdzās – Obojas koncerts –, kas pirmo reizi izskanēja 2018. gadā LNSO, Andra Pogas un izcilā Albrehta Meijera lasījumā. Vaska dzimšanas dienā mūziķi satiekas no jauna, lai atkal celtu gaismā šo meistardarbu.
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Georgs KJURDIANS – klavieres
Diriģents Vilhelms Vācietis
Programmā: Sergeja RAHMAŅINOVA, Kamila SENSĀNSA, Roberta ŠŪMAŅA un Pētera VASKA mūzika
Šīs sezonas noslēdzošajā tikšanās reizē ar Goran Gora un simfoniskās mūzikas populārākajiem hitiem ielūkosimies pašos, pašos dvēseles dziļumos. Tikpat svarīgi, kā no rīta iztīrīt zobus, ir rūpēties par savu mentālo veselību. Dzīves līkločiem cauri gājuši arī daudzi komponisti, un šajā koncertā skanēs darbi, kur skaņu valodā izteikti dažādi iekšējās pasaules izaicinājumi, atgādinot, ka šajos pārdzīvojumos mēs nekad neesam vieni.
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Georgs KJURDIANS – klavieres
Diriģents Vilhelms Vācietis
Programmā: Sergeja RAHMAŅINOVA, Kamila SENSĀNSA, Roberta ŠŪMAŅA un Pētera VASKA mūzika
Šīs sezonas noslēdzošajā tikšanās reizē ar Goran Gora un simfoniskās mūzikas populārākajiem hitiem ielūkosimies pašos, pašos dvēseles dziļumos. Tikpat svarīgi, kā no rīta iztīrīt zobus, ir rūpēties par savu mentālo veselību. Dzīves līkločiem cauri gājuši arī daudzi komponisti, un šajā koncertā skanēs darbi, kur skaņu valodā izteikti dažādi iekšējās pasaules izaicinājumi, atgādinot, ka šajos pārdzīvojumos mēs nekad neesam vieni.
Vineta SAREIKA – vijole, atskaņojuma vadītāja
Programmā:
Ludvigs van BĒTHOVENS
Romance Solmažorā vijolei un orķestrim op. 40
Lielā fūga op. 133
Astotā simfonija
Ar Ludvigam van Bēthovenam veltītu koncertprogrammu divos koncertos Rīgā un Klaipēdā skatuvi ar LNSO dalīs izcilā Vineta Sareika. Dižā komponista daiļradi izgaismos gan agrīnā un smalkā Solmažora romance, gan par komponista izaicinošāko partitūru uzskatāmā dramatiskā “Lielā fūga”, kā arī viņa apjoma ziņā īsākā – prieka pilnā Astotā simfonija.
Elīna ENDZELE, Edgars VAIVODS – sitaminstrumenti
Evelīna JĒKABSONE, Rihards PLEŠANOVS – klavieres
Programmā:
Stīvs REIHS Kvartets
Pēteris VASKS Mūzika divām klavierēm
Emanuels SEŽURNĒ Departures
Bēla BARTOKS Sonāte divām klavierēm un sitaminstrumentiem
Fazils SAJS Variācijas divām klavierēm un sitaminstrumentiem
Šī koncerta dalībnieku rokās ieskanas lielākie orķestrī izmantotie mūzikas instrumenti – te klavieres, marimba, vibrofons vai zvaniņi. Un visiem – sava veida taustiņi! Retā tikšanās reizē vienotā kameransamblī mūziķi sniegs priekšstatu par šī neparastā sastāva skanisko potenciālu un izcels katra instrumenta individuālo tembru un tehnisko iespēju burvību caur īpaši izraudzītiem kamermūzikas opusiem.
Mārtiņš CIRCENIS – klarnete
Diriģents Kristians SALLINENS
Programmā:
Magnuss LINDBERGS Koncerts klarnetei un orķestrim
Veine RAITIO “Mēnesgaisma uz Jupitera”
Ludvigs van BĒTHOVENS Piektā simfonija
Pie LNSO pults atgriežas jaunais somu diriģents Kristians Sallinens, līdzi atvezdams divu aizraujošu somu komponistu partitūras. Mūslaiku skaņraža Magnusa Lindberga Klarnetes koncerts apvieno krāsainu harmonisko valodu un orķestrāciju ar klarnetes tehnisko iespēju reibinošu virtuozitāti un siltu melodismu, ko šoreiz demonstrēs orķestra pirmā klarnete Mārtiņš Circenis. Tāpat programmā iekļauta somu 20. gadsimta pirmās puses modernista Veines Raitio simfoniskā poēma, kas tapusi neparasta sapņa iespaidā. Koncerta otrajā daļā – īsts saldais ēdiens – Bēthovena Piektā, kas komentārus neprasa, vien pārsteidz ar savu izcilību atkal un atkal.
Aktieri Anastasija DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Evita BĒTA
Dziedošie aktieri Eduards REDIKO, Agate GRĪNHOFA, Katrīna ALTENBURGA un Ralfs PUZĀNS
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris KUĢIS
Programmā:
Mūzika no iemīļotām operām un teātra izrādēm
Šajā sezonā LeNeSOns pabijis gan lauku sētā, gan devies nopietnā dabas ekspedīcijā, gan kārtīgi sportojis, gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm. Nu laiks doties baudīt kultūru, apmeklējot teātra izrādi. Izrāde, kur dziedāt līdzi zināmām teātra dziesmām, arī būs, bet starpbrīdī teātra kafejnīcā varot iegādāties visgardāko saldējuma kokteili…
Aktieri Anastasija DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Evita BĒTA
Dziedošie aktieri Eduards REDIKO, Agate GRĪNHOFA, Katrīna ALTENBURGA un Ralfs PUZĀNS
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris KUĢIS
Programmā:
Mūzika no iemīļotām operām un teātra izrādēm
Šajā sezonā LeNeSOns pabijis gan lauku sētā, gan devies nopietnā dabas ekspedīcijā, gan kārtīgi sportojis, gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm. Nu laiks doties baudīt kultūru, apmeklējot teātra izrādi. Izrāde, kur dziedāt līdzi zināmām teātra dziesmām, arī būs, bet starpbrīdī teātra kafejnīcā varot iegādāties visgardāko saldējuma kokteili…
Diriģents un pianists Džeimss ŠERLOKS
Programmā:
Moriss RAVELS “Cēlie un sentinmentālie valši”
Džordžs GĒRŠVINS “Rapsodija blūza stilā”
Edvards ELGARS “Enigmas variācijas”
Ar dažām no skaistākajām un hipnotizējošākajām simfoniskās mūzikas lappusēm solista un diriģenta lomā kopā ar LNSO atkal uzstāsies Džeimss Šerloks. Viņš uz Latvijas skatuvēm viesojies jau divas reizes – pa vienai Cēsīs un Rēzeknē –, bet šoreiz ar mūziku piepildīs Rīgas Kongresu namu, atskaņojot Ravela valšiem veltītu svītu, solista lomā iejūtoties Gēršvina leģendārajā Rapsodijā un koncertprogrammu noslēdzot ar Elgara skaņu portretiem viņa “Enigmas variācijās”.
LNSO ČELLU DREAM TEAM: Diana OZOLIŅA (mākslinieciskā vadītāja), Zane GUĻĀNE, Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE, Mareta PRIKULE, Emma Aleksandra BANDENIECE, Ainārs PAUKŠĒNS, Mārtiņš TURSS, Jānis RINKULIS
Viesi: Maksims SKIBICKIS, Elīza PETRENKO, Katrīna Anna PAUKŠĒNA, Pauls Ēriks SKUJIŅŠ
Diriģents Konstantīns PETRENKO
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Brets DĪNS “12 dusmīgi vīri”
Harolds NOBĒNS De la pointe au talon
Moriss RAVELS “Pavana mirušajai princesei”
Moriss RAVELS “Bolero”
Arī šogad LNSO kamermūzikas ciklu bagātina viena no orķestra kamermūzikas ansambļu spožākajām bākām – čellu grupas “Sapņu komanda” jeb Dream Team, kuri teju ik sezonu saviem uzticamajiem klausītājiem sagatavo arvien jaunas un pārdomātas koncertprogrammas. Brets Dīns un Harolds Nobēns savus darbus komponējuši īpaši čellu ansambļiem; tiem līdzās likti daži Morisa Ravela spožāko opusu pārlikumi.
Kristaps BERGS – čells
[NB! Mainīts solists Kristīnes BLAUMANES vietā]
Diriģents Olari ELTSS
Programmā:
Erki Svens TĪRS “Saknes meklējot” (Searching for Roots)
Pēteris VASKS Pirmais čellkoncerts
Tea MASGREIVA “Burvja dziesma” (Song of the Enchanter)
Žans SIBĒLIUSS Piektā simfonija
Mākslinieces veselības sarežģījumu dēļ tika atcelts kamermūzikas koncerts ar LNSO rezidējošās mākslinieces Kristīnes Blaumanes dalību 2025. gada decembrī. Par laimi, atveseļošanās process norit veiksmīgi, taču pārāk liela fiziskā slodze tam varētu kaitēt, tādēļ esam vienojušies, ka 13. februāra koncertā Pētera Vaska Pirmā čellkoncerta atskaņojumā Olari Eltsa vadībā solista lomā stāsies cits mūsu domubiedrs mūzikā, čellists Kristaps Bergs. Vēlam Kristīnei ātru atveseļošanos un ar nepacietību gaidām koncertu 30. aprīlī!
***
Pēc ilgāka pārtraukuma ar LNSO atkalsatiksies orķestra bijušais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (2001-2006) Olari Eltss. Ar Kristapu Bergu kā solistu izskanēs Pētera Vaska Pirmais čellkoncerts, kurā komponists piecās daļās atspoguļojis personības pretīmstāvēšanu brutālai varai. Savukārt Žana Sibēliusa slavenākā – Piektā simfonija – tapusi 20. gadsimta muzikālo pārmaiņu krustugunīs, un šie meklējumi atspoguļojas arī izcilā somu komponista skaņurakstā, kas tomēr nemainīgi palicis krāšņs un piesātināts. Programmā arī igauņu komponista Tīra un skotu komponistes Masgreivas veltījumi Sibēliusam.
Informācija koncerta apmeklētājiem: ja solista maiņas dēļ koncertu neapmeklēsiet, līdz koncerta sākumam iespējams atgriezt iegādāto biļeti fiziskajā Biļešu Paradīzes kasē Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (Rīgas Kongresu nams), vai sūtot biļeti uz [email protected] ar norādi, ka solista maiņas dēļ vēlaties biļeti atgriezt.
Paldies par sapratni! Uz tikšanos šajā un citos LNSO koncertos!
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Aigars RAUMANIS – saksofons
Īpašā viešņa – pētniece Solvita STRĀĶE
Diriģents Ruī Migels MARKEŠS
Programmā: Kloda DEBISĪ, Platona BURAVICKA, Hektora BERLIOZA un Bedržiha SMETANAS mūzika
Gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas, ātrā mode un plastmasas kalni, bioloģiskās daudzveidības strauja samazināšanās. Tam visam pa vidu – cilvēks. Šo apgalvojumu varam apskatīt no abām pusēm – jā, cilvēks to veicinājis, bet cilvēkam arī to iespējams labot. Kā būt klātesošam samilzušo ekoloģisko problēmu risināšanā, palīdzēs uzzināt Goran Gora un zinātniece Solvita Strāķe. Taču koncertā, kā allaž, skanēs arī simfoniskie hiti – gan Kloda Debisī gleznainās “Viļņu rotaļas” no cikla “Jūra”, “Skats laukos” no Hektora Berlioza iztēli rosinošās “Fantastiskās simfonijas”, Platona Buravicka koncerts saksofonam un orķestrim “Plastmasas temperatūra” ar spožu Aigara Raumaņa solo, kā arī čehu komponista Bedržiha Smetanas simfoniskā poēma “Vltava” no cikla “Mana dzimtene”. Pie LNSO pults pirmo reizi stāsies jaunais portugāļu diriģents Ruī Migels Markešs.
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Aigars RAUMANIS – saksofons
Īpašā viešņa – pētniece Solvita STRĀĶE
Diriģents Ruī Migels MARKEŠS
Programmā: Kloda DEBISĪ, Platona BURAVICKA, Hektora BERLIOZA un Bedržiha SMETANAS mūzika
Gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas, ātrā mode un plastmasas kalni, bioloģiskās daudzveidības strauja samazināšanās. Tam visam pa vidu – cilvēks. Šo apgalvojumu varam apskatīt no abām pusēm – jā, cilvēks to veicinājis, bet cilvēkam arī to iespējams labot. Kā būt klātesošam samilzušo ekoloģisko problēmu risināšanā, palīdzēs uzzināt Goran Gora un zinātniece Solvita Strāķe. Taču koncertā, kā allaž, skanēs arī simfoniskie hiti – gan Kloda Debisī gleznainās “Viļņu rotaļas” no cikla “Jūra”, “Skats laukos” no Hektora Berlioza iztēli rosinošās “Fantastiskās simfonijas”, Platona Buravicka koncerts saksofonam un orķestrim “Plastmasas temperatūra” ar spožu Aigara Raumaņa solo, kā arī čehu komponista Bedržiha Smetanas simfoniskā poēma “Vltava” no cikla “Mana dzimtene”. Pie LNSO pults pirmo reizi stāsies jaunais portugāļu diriģents Ruī Migels Markešs.
Aija VĪTOLIŅA, Daumants KALNIŅŠ – balss
Matīss ŽILINSKIS – klavieres
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Radio bigbends
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris SIRMAIS
Programmā: Raimonda Paula mūzika Kaluma AU un Pjēra BETRĀNA
Bez viņa latviešu mūzika nebūtu tāda, kāda tā ir šodien. Tā vien šķiet – pat latviskā identitāte būtu cita. Ar skaistākajām Raimonda Paula melodijām izcilu solistu un kolektīvu izpildījumā atzīmēsim maestro 90. dzimšanas dienu!
Aija VĪTOLIŅA, Daumants KALNIŅŠ – balss
Matīss ŽILINSKIS – klavieres
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Radio bigbends
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris SIRMAIS
Programmā: Raimonda Paula mūzika Kaluma AU un Pjēra BETRĀNA
Bez viņa latviešu mūzika nebūtu tāda, kāda tā ir šodien. Tā vien šķiet – pat latviskā identitāte būtu cita. Ar skaistākajām Raimonda Paula melodijām izcilu solistu un kolektīvu izpildījumā atzīmēsim maestro 90. dzimšanas dienu!
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Jēkabs Krists KALNIŅŠ
Programmā: Žana SIBĒLIUSA, Arama HAČATURJANA un citu komponistu mūzika
Tepat aiz stūra 25. ziemas olimpiskās spēles, un arī LeNeSOns kopā ar draugiem izvingrinās kājas un rokas, kā arī iekustinās gurnus spriganas simfoniskās mūzikas ritmos.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Jēkabs Krists KALNIŅŠ
Programmā: Žana SIBĒLIUSA, Arama HAČATURJANA un citu komponistu mūzika
Tepat aiz stūra 25. ziemas olimpiskās spēles, un arī LeNeSOns kopā ar draugiem izvingrinās kājas un rokas, kā arī iekustinās gurnus spriganas simfoniskās mūzikas ritmos.
Egils UPATNIEKS – oboja
Mārtiņš CIRCENIS – klarnete
Andrejs JEGOROVS – vijole
Pēteris TRASUNS – alts
Viktors STANKEVIČS – kontrabasss
Elīna BĒRTIŅA – klavieres
Programmā:
Sergejs PROKOFJEVS Kvintets vijolei, altam, kontrabasam, obojai un klarnetei op. 39
Efreins OŠERS “Dienvidu ainavas” altam un kontrabasam
Pēteris VASKS “Baltā ainava” klavierēm
Gijoms KONESONS Sekstets obojai, klarntei, vijolei, altam, kontrabasam un klavierēm
Žils SILVESTRĪNI daļas no cikla“Sešas gleznainas etīdes” obojai solo
Kamermūzikas ciklā LNSO mūziķi Rīgas publikai atrādīs nepelnīti reti atskaņotus Sergeja Prokofjeva un Gijoma Konesona darbus, kā arī vairāku komponistu skaņurakstos radītas ainavas.
ABONEMENTĀ IETILPST DIVU KAMERMŪZIKAS KONCERTU APMEKLĒJUMS MŪZIKAS NAMĀ “DAILE”:
Abonementu iespējams iegādāties līdz 15. janvārim.
Džūlija BULOKA – soprāns
Rīgas Doma kora skolas GOSPELKORIS
Diriģents Kristians REIFS
Programmā:
Karloss SAIMONS “Četras melno amerikāņu dejas”
Džesija MONTGOMERIJA “Piecas brīvības dziesmas”
Leonards BERNSTEINS Mūzika filmai “Krastmalā”
Džordža GĒRŠVINA un Mārgaretas BONDSAS dziesmas
Atvadoties no iepriekšējā un ieskandinot Jauno gadu, LNSO vienmēr bijis daudzpusīgs, un šoreiz palīdzēt uzburt svētku noskaņu esam aicinājuši amerikāņu operdīvu Džūliju Buloku un Rīgas Doma kora skolas gospelkori diriģenta Kristiana Reifa vadībā. Gadumijas koncertos godināsim amerikāņu mūzikas kultūras daudzās šķautnes, sākot ar klasiķu – Bondsas, Gēršvina un Bernstaina – darbiem un turpinot ar mūsdienu komponistu mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojuma godināšanu un gaismā celšanu. Šogad svētkus atzīmēsim enerģiski, dvēseliski, silti un jo īpaši skanīgi.
Džūlija BULOKA – soprāns
Rīgas Doma kora skolas GOSPELKORIS
Diriģents Kristians REIFS
Programmā:
Karloss SAIMONS “Četras melno amerikāņu dejas”
Džesija MONTGOMERIJA “Piecas brīvības dziesmas”
Leonards BERNSTEINS Mūzika filmai “Krastmalā”
Džordža GĒRŠVINA un Mārgaretas BONDSAS dziesmas
Atvadoties no iepriekšējā un ieskandinot Jauno gadu, LNSO vienmēr bijis daudzpusīgs, un šoreiz palīdzēt uzburt svētku noskaņu esam aicinājuši amerikāņu operdīvu Džūliju Buloku un Rīgas Doma kora skolas gospelkori diriģenta Kristiana Reifa vadībā. Gadumijas koncertos godināsim amerikāņu mūzikas kultūras daudzās šķautnes, sākot ar klasiķu – Bondsas, Gēršvina un Bernstaina – darbiem un turpinot ar mūsdienu komponistu mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojuma godināšanu un gaismā celšanu. Šogad svētkus atzīmēsim enerģiski, dvēseliski, silti un jo īpaši skanīgi.
Abonementā ietilpst ČETRI simfoniskās mūzikas koncerti 2026. gada janvārī-aprīlī Rīgas Kongresu namā:
Abonementu iespējams iegādāties līdz 2. janvārim
Džūlija BULOKA – soprāns
Rīgas Doma kora skolas GOSPELKORIS
Diriģents Kristians REIFS
Programmā:
Karloss SAIMONS “Četras melno amerikāņu dejas”
Džesija MONTGOMERIJA “Piecas brīvības dziesmas”
Leonards BERNSTEINS Mūzika filmai “Krastmalā”
Džordža GĒRŠVINA un Mārgaretas BONDSAS dziesmas
Atvadoties no iepriekšējā un ieskandinot Jauno gadu, LNSO vienmēr bijis daudzpusīgs, un šoreiz palīdzēt uzburt svētku noskaņu esam aicinājuši amerikāņu operdīvu Džūliju Buloku un Rīgas Doma kora skolas gospelkori diriģenta Kristiana Reifa vadībā. Gadumijas koncertos godināsim amerikāņu mūzikas kultūras daudzās šķautnes, sākot ar klasiķu – Bondsas, Gēršvina un Bernstaina – darbiem un turpinot ar mūsdienu komponistu mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojuma godināšanu un gaismā celšanu. Šogad svētkus atzīmēsim enerģiski, dvēseliski, silti un jo īpaši skanīgi.
Džūlija BULOKA (Julia BULLOCK) – soprāns
Rīgas Doma kora skolas GOSPELKORIS (mākslinieciskā vadītāja Una STADE)
Diriģents Kristians REIFS (Christian REIF)
Programmā:
Karloss SAIMONS “Četras melno amerikāņu dejas”
Džesija MONTGOMERIJA “Piecas brīvības dziesmas”
Leonards BERNSTEINS Mūzika filmai “Krastmalā”
Džordža GĒRŠVINA un Mārgaretas BONDSAS dziesmas
Atvadoties no iepriekšējā un ieskandinot Jauno gadu, LNSO vienmēr bijis daudzpusīgs, un šoreiz palīdzēt uzburt svētku noskaņu esam aicinājuši amerikāņu operdīvu Džūliju Buloku un Rīgas Doma kora skolas gospelkori diriģenta Kristiana Reifa vadībā. Gadumijas koncertos godināsim amerikāņu mūzikas kultūras daudzās šķautnes, sākot ar klasiķu – Bondsas, Gēršvina un Bernstaina – darbiem un turpinot ar mūsdienu komponistu mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojuma godināšanu un gaismā celšanu. Šogad svētkus atzīmēsim enerģiski, dvēseliski, silti un jo īpaši skanīgi.
KONCERTS “LNSO KAMERMŪZIKA. KRISTĪNE BLAUMANE UN DRAUGI” ir ATCELTS!
Cienījamie klausītāji,
Pateicamies, ka iegādājāties biļetes uz koncertu! Diemžēl force majeure apstākļu dēļ šobrīd esam spiesti koncertu pārcelt uz pagaidām nezināmu laiku. Tādēļ koncerts “LNSO KAMERMŪZIKA. KRISTĪNE BLAUMANE UN DRAUGI”, kas bija plānots šī gada 18. decembrī, uzskatāms par atceltu.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Biļešu atgriešana:
Nauda par internetā iegādātajām biļetēm tiks atmaksāta automātiski;
Biļetes, kas iegādātas “Biļešu Paradīzes” kasēs, iespējams atgriezt jebkurā “Biļešu Paradīzes” kasē, tai skaitā Rīgas Kongresu nama kasē.
Abonementu īpašniekiem:
Ar LNSO kamermūzikas abonementa 2025/2026 (Rīgas Kongresu namā) īpašniekiem, kas iegādājušies biļeti elektroniski vietnē bilesuparadize.lv, LNSO pārstāvis sazināsies individuāli;
Abonementu īpašnieki, kuri biļeti iegādājušies kādā no “Biļešu Paradīzes” fiziskajām kasēm, aicināti sazināties ar LNSO:
e-pasts: [email protected], tālrunis: +371 67213643.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties:
E-pasts: [email protected];
Tālrunis: +371 67213643.
Pateicamies par sapratni un ceram redzēt jūs citos LNSO koncertos!
Jūsu LNSO
***
LNSO rezidējošā māksliniece, čelliste Kristīne BLAUMANE
Trio Palladio:
Eva BINDERE – vijole
Kristīne BLAUMANE – čells
Reinis ZARIŅŠ – klavieres
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi
Programmā:
Johanness BRĀMSS Trešais trio vijolei, čellam un klavierēm
Pēteris PLAKIDIS Divi skaņdarbi vijolei, čellam, fagotam un klavierēm
Pēteris PLAKIDIS “Veltījums Brāmsam”
Pēteris PLAKIDIS “Romantiskā mūzika”
Džordže ENESKU Oktets stīginstrumentiem
Ar krāšņu kamermūzikas koncertu savu rezidenci Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī tā jubilejas sezonā uzsāk čelliste Kristīne Blaumane, talkā aicinot savus kolēģus no Trio Palladio un LNSO rindām. Notikums tiks atzīmēts ar spožu programmu, kur plaši pārstāvēta mūsu pašu Pētera Plakida daiļrade; skanēs arī Brāmss. Kulminācijā – rumāņu komponista Džordžes Enesku ugunīgais un piesātinātais Oktets stīginstrumentiem.
Reinis ZARIŅŠ – klavieres
Latvijas Radio koris
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Roberts ŠŪMANIS “Naktsdziesma” korim un orķestrim
Ludvigs van BĒTHOVENS Otrais klavierkoncerts
Ludvigs van BĒTHOVENS Otrā simfonija
Ruta PAIDERE “Sens vējš”
Koncerts iekļauts LNSO rudens abonementā 2025, ko iespējams iegādāties līdz 26. septembrim.
Daumants LIEPIŅŠ – klavieres
Diriģents Jānis LIEPIŅŠ
Programmā:
Artūrs GRĪNUPS Devītā simfonija
Igors STRAVINSKIS Svīta no baleta “Ugunsputns”
Sergejs RAHMAŅINOVS Trešais klavierkoncerts
Līdzās Rahmaņinova un Stravinska spilgtajiem mūzikas vaibstiem, kas atspoguļosies viņu simfoniskajos opusos, koncerta programmā iekļauta arī latviešu kontrabasista un skaņraža Artūra Grīnupa daiļrades kvintesence – viņa Devītā simfonija. Ja kāds vēlas iepazīties ar šo noslēpumaino latviešu 20. gadsimta simfoniskās mūzikas meistaru, prātā nāk Pētera Plakida raksturojums – ka Grīnups visu dzīvi esot “mēģinājis stingrās klasicisma važās iegrožot savu vulkānisko temperamentu”. Un tāda vistiešākajā mērā ir arī viņa pēdējā – Devītā – simfonija.
Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Daumants LIEPIŅŠ – klavieres
Diriģents Jānis LIEPIŅŠ
Programmā:
Artūrs GRĪNUPS Devītā simfonija
Igors STRAVINSKIS Svīta no baleta “Ugunsputns”
Sergejs RAHMAŅINOVS Trešais klavierkoncerts
Koncerts iekļauts LNSO rudens abonementā 2025, ko iespējams iegādāties līdz 26. septembrim.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
* Šis koncerts ir iekļauts Lenesona abonementā 2025/2026 plkst. 14.00.
* Bērniem līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, pirms katras izrādes jāpērk īpaša biļete par 1,50 eiro (pieejama arī internetā vai kasē pirms koncerta).
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
* Šis koncerts ir iekļauts Lenesona abonementā 2025/2026 plkst. 11.00.
* Bērniem līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, pirms katras izrādes jāpērk īpaša biļete par 1,50 eiro (pieejama arī internetā vai kasē pirms koncerta).
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Dejotāji: Maija Kapralova, Sofija Gedzeņuka, Anastasija Jasvina, Aleksejs Rozits, Alvis Švarcs, Aksels Šelders
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā: Ārona KOPLENDA, Leonarda BERNSTAINA, Djūka ELINGTONA, Džordža GĒRŠVINA mūzika
Koncerts iekļauts Simfoniskais hits ar Goran Gora abonementā 2025/2026, ko iespējams iegādāties līdz 13. novembrim.
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Dejotāji: Maija Kapralova, Sofija Gedzeņuka, Anastasija Jasvina, Aleksejs Rozits, Alvis Švarcs, Aksels Šelders
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā: Ārona KOPLENDA, Leonarda BERNSTAINA, Djūka ELINGTONA, Džordža GĒRŠVINA mūzika
Koncerts iekļauts Simfoniskais hits ar Goran Gora abonementā 2025/2026, ko iespējams iegādāties līdz 13. novembrim.
Tove – Magdalēna Anna Hofmane | Magdalena Anna Hofmann
Mežadūja – Zanda Švēde
Valdemārs – Korbijs Velčs | Corby Welch
Nerrs Klauss– Mihails Čuļpajevs
Zemnieks – Olivers Cvargs | Oliver Zwarg
Stāstnieks – Gundars Āboliņš
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Rīgas Projektu koris
Igaunijas Nacionālais vīru koris
Liepājas Simfoniskais orķestris
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Modests Pitrens
Programmā:
Arnolds ŠĒNBERGS Romantiskā oratorija “Gurres dziesmas”
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ir viena no piemērotākajām vietām vokālsimfonisku šedevru atskaņošanai un sen sapņojusi par tik vērienīgu projektu realizāciju kā Arnolda Šēnberga “Gurres dziesmas”, kur uz skatuves atskaņojumā vienosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – seši solisti, liels jauktais koris, trīs vīru kori un grandiozs orķestris. Krāšņa kulminācija koncertzāles desmitās jubilejas svinībām.
Šis ir pasaulē reti atskaņots opuss, viens no vēlīnā romantisma laikmeta monumentālākajiem mīlasstāstiem, kas Latvijā līdz šim skanējis tikai divas reizes kolosālā mēroga dēļ. Skaņdarbs balstīts uz viduslaiku leģendu par karaļa Valdemāra un viņa mīļotās Toves skaisto mīlestību, kurai pienāk traģiskas beigas. Karaliene Helviga, greizsirdības apmāta, pasūta Toves nāvi. Valdemārs izmisuma lēkmē nolād Dievu, izraisot pārdabisku izrēķināšanos, jo pats tiek nolādēts klejot kopā ar spoku armiju. Rītausmai austot, visu vainago elpu aizraujošs un atpestījošs kora un simfoniskā orķestra saullēkts, skaistākais kāds vien iespējams. Desmitgadi koncertzāle vēlas nosvinēt ar mīlestības oreolu, jo īsteni cilvēcisku saišu mums palaikam pietrūkst steigas, neiecietības un aprobežotības laikmetā, un “Gurres dziesmas” ir spēcīgs, aizkustinošs vēstījums par to, ko iespēj dziļa māksla un kvēlas jūtas.
Modests Pitrens ir ideāls diriģents šādai mūzikai, kas prasa emocionālu iedziļināšanos, cilvēka balss labu saprašanu un izjušanu, operiskas dramaturģijas būvēšanu. Viņa vadībā uz Lielās zāles skatuves apvienosies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Rīgas Projektu koris, Igaunijas Nacionālais vīru koris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Mīlasstāsta emocionāli spēcīgo vēstījumu klausītājiem uzticēts nodot tumsnēji daiļās un mirdzošās balss īpašniecei Magdalēnai Annai Hofmanei un Latvijas publikai pazīstamajam amerikāņu operdziedātājam Korbijam Velčam. Viņiem pievienosies viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem Mihails Čuļpajevs, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde un Vācijā un Latvijā ievērojamus panākumus guvušais basbaritons Olivers Cvargs. Stāstnieka lomā iejutīsies šarmanti inteliģentais aktieris Gundars Āboliņš.
Koncertu organizē Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Tove – Magdalēna Anna Hofmane | Magdalena Anna Hofmann
Mežadūja – Zanda Švēde
Valdemārs – Korbijs Velčs | Corby Welch
Nerrs Klauss– Mihails Čuļpajevs
Zemnieks – Olivers Cvargs | Oliver Zwarg
Stāstnieks – Gundars Āboliņš
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Rīgas Projektu koris
Igaunijas Nacionālais vīru koris
Liepājas Simfoniskais orķestris
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Modests Pitrens
Programmā:
Arnolds ŠĒNBERGS Romantiskā oratorija “Gurres dziesmas”
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ir viena no piemērotākajām vietām vokālsimfonisku šedevru atskaņošanai un sen sapņojusi par tik vērienīgu projektu realizāciju kā Arnolda Šēnberga “Gurres dziesmas”, kur uz skatuves atskaņojumā vienosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – seši solisti, liels jauktais koris, trīs vīru kori un grandiozs orķestris. Krāšņa kulminācija koncertzāles desmitās jubilejas svinībām.
Šis ir pasaulē reti atskaņots opuss, viens no vēlīnā romantisma laikmeta monumentālākajiem mīlasstāstiem, kas Latvijā līdz šim skanējis tikai divas reizes kolosālā mēroga dēļ. Skaņdarbs balstīts uz viduslaiku leģendu par karaļa Valdemāra un viņa mīļotās Toves skaisto mīlestību, kurai pienāk traģiskas beigas. Karaliene Helviga, greizsirdības apmāta, pasūta Toves nāvi. Valdemārs izmisuma lēkmē nolād Dievu, izraisot pārdabisku izrēķināšanos, jo pats tiek nolādēts klejot kopā ar spoku armiju. Rītausmai austot, visu vainago elpu aizraujošs un atpestījošs kora un simfoniskā orķestra saullēkts, skaistākais kāds vien iespējams. Desmitgadi koncertzāle vēlas nosvinēt ar mīlestības oreolu, jo īsteni cilvēcisku saišu mums palaikam pietrūkst steigas, neiecietības un aprobežotības laikmetā, un “Gurres dziesmas” ir spēcīgs, aizkustinošs vēstījums par to, ko iespēj dziļa māksla un kvēlas jūtas.
Modests Pitrens ir ideāls diriģents šādai mūzikai, kas prasa emocionālu iedziļināšanos, cilvēka balss labu saprašanu un izjušanu, operiskas dramaturģijas būvēšanu. Viņa vadībā uz Lielās zāles skatuves apvienosies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Rīgas Projektu koris, Igaunijas Nacionālais vīru koris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Mīlasstāsta emocionāli spēcīgo vēstījumu klausītājiem uzticēts nodot tumsnēji daiļās un mirdzošās balss īpašniecei Magdalēnai Annai Hofmanei un Latvijas publikai pazīstamajam amerikāņu operdziedātājam Korbijam Velčam. Viņiem pievienosies viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem Mihails Čuļpajevs, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde un Vācijā un Latvijā ievērojamus panākumus guvušais basbaritons Olivers Cvargs. Stāstnieka lomā iejutīsies šarmanti inteliģentais aktieris Gundars Āboliņš.
Koncertu organizē Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Elīna BUKŠA – vijole
Kristaps BERGS – čells
Diriģents Žiljēns MASMONDĒ
Programmā:
Filips GLĀSS Koncerts vijolei, čellam un orķestrim
Bēla BARTOKS Baletsvīta “Brīnišķīgais mandarīns”
Koncerts iekļauts LNSO rudens abonementā 2025, ko iespējams iegādāties līdz 26. septembrim.
Koncerts norisinās ar Francijas Institūta Latvijā atbalstu.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Juris KARLSONS “Lauku svīta”
Otorīno RESPĪGI Svīta “Putnu svīta”
* Šis koncerts ir iekļauts Lenesona abonementā 2025/2026 plkst. 14.00.
* Bērniem līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, pirms katras izrādes jāpērk īpaša biļete par 1,50 eiro (pieejama arī internetā vai kasē pirms koncerta).
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Kristiāns GORBATKO – čells
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā: Gabriela FORĒ, Žaka IBĒRA, Jura KARLSONA un Otorīno RESPĪGI mūzika
Ja orķestrim 100, tad LeNeSOnam – arvien lielāki piedzīvojumi un jautrākas nebēdnības, kā arī – bet protams! – vislabākā mūzika, ar ko iepazīstināt simfoniskās mūzikas koncertu jaunākos apmeklētājus. Pirmā pietuvieta šajā sezonā izraudzīta lauku sēta, kur mājo visdažādākie kukaiņi un putni, kaķi dejo valsi un žurkas metas vētrainā galopā.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents MIKELE GAMBA (Michele Gamba, Itālija)
Programmā: Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni opermūzika
Andreja Žagara piemiņai veltītie opermūzikas koncerti norisinās jau septīto gadu, un šoreiz uz koncertzāles “Cēsis” un Latvijas Nacionālās operas skatuvēm uzmirdzēs viena no pasaules spožākajām balsīm – operdīva Marina Rebeka. Pēdējo reizi izcilā dziedātāja ar LNSO uzstājusies 2012. gadā un nu piedzīvo siltu atkalsatikšanos, šoreiz – itāļu diriģenta Mikēles Gambas vadībā.
Pasaulslavenais latviešu soprāns MARINA REBEKA ir viena no vadošajām mūslaiku operzvaigznēm.
Kopš uzstāšanās Zalcburgas festivālā 2009. gadā diriģenta Rikardo Muti vadībā, Rebeka regulāri uzstājusies pasaulē prestižākajos opernamos un koncertzālēs kā “La Scala” operteātrī Milānā, Parīzes Bastīlijas operā, Ņujorkas Metropoles operā, Karaliskajā Koventgārdena opernamā Londonā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Vīnes Valsts operā un Cīrihes opernamā. Dziedātāja sadarbojas ar tādiem vadošiem diriģentiem kā Rikardo Muti, Zubinu Metu, Antonio Papano, Fabio Luizi, Janiku Nezē-Segēnu, Daniēli Gati un citiem. Būdama aktīva un plašu atzinību guvusi koncertdziedātāja, Marina Rebeka sniegusi solokoncertus daudzās prestižās pasaules koncertzālēs. 2024./2025. gada sezonu dziedātāja atklāja ar debiju Lidas lomā Verdi operā “Kauja pie Leņjano” Parmas operā, kā arī atgriezās Neapoles “Teatro San Carlo” opernamā ar Marijas lomu Verdi operā “Simons Bokanegra”, kam seko titulloma divos Pučīni operas “Madame Butterfly” iestudējumos Vīnes Valsts operā un Cīrihes operā.
Itāļu diriģents Mikele Gamba pirmo reizi uzstāsies Latvijā. Šobrīd tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu eklektiskākajiem mūzikas interpretiem. Diriģents debitēja Koventgārdena Linberijas teātrī, pēc tam sekoja Mocarta operas “Figaro kāzas” iestudējums Berlīnes Valsts operā, gūstot lielus panākumus gan skatītāju, gan kritiķu vidū. Diriģents bijis maestro Antonio Papano un Daniela Barenboima asistents, kā arī ticis uzaicināts sadarboties ar vairākiem nozīmīgiem operteātriem un orķestriem Eiropā. Pēc debijas Milānas operteātrī “La Scala” 2016. gadā viņš ir izveidojis ciešu sadarbību ar slaveno opernamu un tā orķestri, kā rezultātā pēdējos gados viņš šajā operā ir diriģējis septiņus iestudējumus. Gamba diriģē pazīstamos pasaules opernamos kā “Semperoper” Drēzdenē, “Maggio Musicale Fiorentino” Florencē, Hamburgas Valsts operā, Štutgartes Valsts operā, Strasbūras operā, Telavivas operā, Romas operā, Berlīnes Vācu operā, “Opera du capitole” Tulūzā un citviet. 2023. gadā Mikele Gamba debitēja Ņujorkas Metropoles teātrī un Vašingtonas Nacionālajā operā, gūstot nozīmīgu starptautisku kritiķu atzinību.
Marina REBEKA – soprāns
Diriģents MIKELE GAMBA (Michele Gamba, Itālija)
Programmā: Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni opermūzika
Andreja Žagara piemiņai veltītie opermūzikas koncerti norisinās jau septīto gadu, un šoreiz uz koncertzāles “Cēsis” un Latvijas Nacionālās operas skatuvēm uzmirdzēs viena no pasaules spožākajām balsīm – operdīva Marina Rebeka. Pēdējo reizi izcilā dziedātāja ar LNSO uzstājusies 2012. gadā un nu piedzīvo siltu atkalsatikšanos, šoreiz – itāļu diriģenta Mikēles Gambas vadībā.
Pasaulslavenais latviešu soprāns MARINA REBEKA ir viena no vadošajām mūslaiku operzvaigznēm.
Kopš uzstāšanās Zalcburgas festivālā 2009. gadā diriģenta Rikardo Muti vadībā, Rebeka regulāri uzstājusies pasaulē prestižākajos opernamos un koncertzālēs kā “La Scala” operteātrī Milānā, Parīzes Bastīlijas operā, Ņujorkas Metropoles operā, Karaliskajā Koventgārdena opernamā Londonā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Vīnes Valsts operā un Cīrihes opernamā. Dziedātāja sadarbojas ar tādiem vadošiem diriģentiem kā Rikardo Muti, Zubinu Metu, Antonio Papano, Fabio Luizi, Janiku Nezē-Segēnu, Daniēli Gati un citiem. Būdama aktīva un plašu atzinību guvusi koncertdziedātāja, Marina Rebeka sniegusi solokoncertus daudzās prestižās pasaules koncertzālēs. 2024./2025. gada sezonu dziedātāja atklāja ar debiju Lidas lomā Verdi operā “Kauja pie Leņjano” Parmas operā, kā arī atgriezās Neapoles “Teatro San Carlo” opernamā ar Marijas lomu Verdi operā “Simons Bokanegra”, kam seko titulloma divos Pučīni operas “Madame Butterfly” iestudējumos Vīnes Valsts operā un Cīrihes operā.
Itāļu diriģents Mikele Gamba pirmo reizi uzstāsies Latvijā.
Šobrīd tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu eklektiskākajiem mūzikas interpretiem. Diriģents debitēja Koventgārdena Linberijas teātrī, pēc tam sekoja Mocarta operas “Figaro kāzas” iestudējums Berlīnes Valsts operā, gūstot lielus panākumus gan skatītāju, gan kritiķu vidū.
Diriģents bijis maestro Antonio Papano un Daniela Barenboima asistents, kā arī ticis uzaicināts sadarboties ar vairākiem nozīmīgiem operteātriem un orķestriem Eiropā. Pēc debijas Milānas operteātrī “La Scala” 2016. gadā viņš ir izveidojis ciešu sadarbību ar slaveno opernamu un tā orķestri, kā rezultātā pēdējos gados viņš šajā operā ir diriģējis septiņus iestudējumus. Gamba diriģē pazīstamos pasaules opernamos kā “Semperoper” Drēzdenē, “Maggio Musicale Fiorentino” Florencē, Hamburgas Valsts operā, Štutgartes Valsts operā, Strasbūras operā, Telavivas operā, Romas operā, Berlīnes Vācu operā, “Opera du capitole” Tulūzā un citviet. 2023. gadā Mikele Gamba debitēja Ņujorkas Metropoles teātrī un Vašingtonas Nacionālajā operā, gūstot nozīmīgu starptautisku kritiķu atzinību.
Iveta APKALNA – ērģeles
Diriģents Andris POGA
PROGRAMMĀ:
Esa Peka SALONENS Sinfonia concertante
Fransiss PULENKS Koncerts ērģelēm, stīgu orķestrim un timpāniem
Rihards ŠTRAUSS “Nāve un apskaidrība”
10. Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi” gods viesoties arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kur uz vienas skatuves ar pasaulslaveno ērģelnieci Ivetu Apkalnu un diriģentu Andri Pogu Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos somu komponista Esas Pekas Salonena Sinfonia concertante. Tāpat koncertā skanēs arī viens no slavenākajiem ārpus baroka perioda komponētajiem ērģeļu opusiem – Pulenka Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, kā arī Riharda Štrausa filozofiski krāšņā simfoniskā poēma “Nāve un apskaidrība”.
Koncertu organizē Latgales vēstniecība GORS.
Komponists Rihards ZAĻUPE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Režisore Anna KLIŠĀNE
Ilustrāciju autors Emīls ĀBELE
Stāstnieks Andris KEIŠS
Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupa (vadītāja Ieva ALTROFA)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Raimonds GULBIS
Mazākajiem klausītājiem un viņu ģimenēm būs iespēja doties neparastā sapņu pasaulē, kas ne vienmēr ir acīmredzami šķirta no realitātes. Caur pasakas “Akinosukes sapnis” rindām atklāsim svarīgas atziņas, kas palīdzēs mums pasauli darīt arvien labāku.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un LNSO fonda mecenāti Līga Līce un Mārtiņš Dambergs.
Projekts iekļauts kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.
Nina SPINOZI (Nina Spinosi) – soprāns
Halvors MELIENS (Halvor F. Melien) – baritons
Ieva SALIETE – klavesīns
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģents Žans Kristofs SPINOZI (Jean-Christophe Spinosi)
Programmā:
Pēteris VASKS Cantabile stīginstrumentiem
Antonio VIVALDI Laudate pueri: Sit nomen domine
Johans Sebastiāns BAHS Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā BWV 1052
Gabriels FORĒ Rekviēms
Ar spožu un vērienīgu koncertu tiks atklāta jaunā koncertzāles “Latvija” rudens sezona. Kopā ar izciliem māksliniekiem aicinām klausītājus uz iedvesmojošu un emocionāli bagātu koncertu, kurā izskanēs mūzika no baroka zelta laikmeta līdz mūsdienu nozīmīgākajiem meistardarbiem. Šis koncerts būs svētki mūzikas skaistumam un tas solās būt par vienu no sezonas spilgtākajiem mākslas notikumiem.
Dažādos laikmeta un muzikālo rokrakstu vaibstos šajā koncertā atklāsies garīgums tā daudzajās nozīmēs, sākot ar baroka komponistu Antonio Vivaldi un Johana Sebastiāna Baha mūziku, turpinot ar LNSO rezidējošā komponista Pētera Vaska 1979. gada partitūru, kurā skaņradis pārskata latviskās identitātes dziļākos nostūrus, un noslēdzot ar vērienīgu Forē Rekviēma lasījumu. Pirmo reizi pie LNSO pults stāsies izcilais franču diriģents Žans Kristofs Spinozi.
Pasākumu organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības, Francijas institūta Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Nina MAESTRAČI (Nina Maestracci) – soprāns
Halvors MELIENS (Halvor F. Melien) – baritons
Ieva SALIETE – klavesīns
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģents Žans Kristofs SPINOZI
Programmā:
Pēteris VASKS Cantabile stīginstrumentiem
Antonio VIVALDI Laudate pueri: Sit nomen domine
Johans Sebastiāns BAHS Koncerts klavesīnam un orķestrim reminorā BWV 1052
Gabriels FORĒ Rekviēms
Koncerts iekļauts LNSO rudens abonementā 2025, ko iespējams iegādāties līdz 26. septembrim.
Koncerts norisinās ar Francijas Institūta Latvijā atbalstu.
NB! Mainīts koncerta norises datums no 18.09.2025. uz 19.09.2025!
Gints PABĒRZS – saksofons
Latvian Brass:
Māris EVELONS – mežrags
Kristians KALVA, Mārtiņš ZUJS – trompetes
Artūrs HRUSTAĻOVS – trombons
Raivis MĀGURS – tuba
Edgars VAIVODS – sitaminstrumenti
Koncertu vada Anete AŠMANE-VILSONE
Programmā: dažādu autoru mūzika no “Džeimsa Bonda” filmām
Kamēr kino pasaulē valda intriga, kurš būs nākamais aģents 007, metāla pūšaminstrumentu ansamblis Latvian Brass kopā ar džeza saksofonistu Gintu Pabērzu sagatavojuši koncertprogrammu ar spožākajām slavenās filmu franšīzes melodijām, kas aranžētas īpaši šim notikumam. Elegances un elpu aizraujošas mūzikas vakars, un kas zina – varbūt arī kāda mistērija?
Čena REISA (Chen Reiss) – soprāns
Silja ĀLTO (Silja Aalto) – soprāns
Annija Kristiāna ĀDAMSONE – soprāns
Justīna GRINGĪTE(Justina Gringytė) – mecosoprāns
Zanda ŠVĒDE – mecosoprāns
Tuomass KATAJALA(Tuomas Katajala) – tenors
Rinalds KANDALINCEVS – baritons
Ains ANGERS (Ain Anger) – bass
Valsts Akadēmiskais koris Latvija
Latvijas Nacionālās operas koris
Rīgas Doma meiteņu koris Tiara
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents TarmoPELTOKOSKI
Programmā
Gustava MĀLERS Astotā simfonija
Vērienīgs simfoniskā orķestra sastāvs, astoņi solisti, jauktais un bērnu koris – tādi spēki nepieciešami ikreiz, kad gaidāms Gustava Mālera Astotās jeb Tūkstošu simfonijas atskaņojums. Astotā patiesi ir viens no komponista ambiciozākajiem meistardarbiem, kur grandiozā vokālsimfoniskā skaņugleznā vienuviet apvienojas garīgais un laicīgais – katoļu himna Veni, Creator Spiritus jeb Nāc, Radītājs Gars un fināla aina no Johana Volfganga Gētes Fausta. “Milzīga, neaptverama prieka sniedzējs,” tā simfoniju raksturojis pats autors, un arī septembra koncertos tā atkal sniegs muzikālas kopābūšanas prieku kā mūziķiem, tā klausītājiem.
Čena REISA (Chen Reiss) – soprāns
Silja ĀLTO (Silja Aalto) – soprāns
Annija Kristiāna ĀDAMSONE – soprāns
Justīna GRINGĪTE (Justina Gringytė) – mecosoprāns
Zanda ŠVĒDE – mecosoprāns
Tuomass KATAJALA (Tuomas Katajala) – tenors
Rinalds KANDALINCEVS – baritons
Ains ANGERS (Ain Anger) – bass
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālās operas koris
Rīgas Doma meiteņu koris Tiara
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents TarmoPELTOKOSKI
Programmā:
Gustava MĀLERS Astotā simfonija
Vērienīgs simfoniskā orķestra sastāvs, astoņi solisti, jauktais un bērnu koris – tādi spēki nepieciešami ikreiz, kad gaidāms Gustava Mālera Astotās jeb Tūkstošu simfonijas atskaņojums. Astotā patiesi ir viens no komponista ambiciozākajiem meistardarbiem, kur grandiozā vokālsimfoniskā skaņugleznā vienuviet apvienojas garīgais un laicīgais – katoļu himna Veni, Creator Spiritus jeb Nāc, Radītājs Gars un fināla aina no Johana Volfganga Gētes Fausta. “Milzīga, neaptverama prieka sniedzējs,” tā simfoniju raksturojis pats autors, un arī septembra koncertos tā atkal sniegs muzikālas kopābūšanas prieku kā mūziķiem, tā klausītājiem.
Jolanta STRIKAITE – soprāns
Viktorija MAJORE – soprāns
Ieva PARŠA – mecosoprāns
Mārtiņš ZVĪGULIS – tenors
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris SIRMAIS
Programmā:
Taņ DUŅS “Budas pasija”
Koncertu organizē VAK “Latvija”
Tami POHJOLA – vijole
Diriģenti Jorma PANULA, Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Žans SIBĒLIUSS “Somija”
Žans SIBĒLIUSS Vijolkoncerts
Sergejs PROKOFJEVS Septītā simfonija
Operas trīs cēlienos koncertuzvedums
Parsifāls MIHAELS VEINIUSS | Michael Weinius, Zviedrija
Gurnemancs STEFENS MILLINGS | Stephen Milling, Dānija
Kundrija MARTINA DIKE | Martina Dike,Zviedrija
Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Videodarba režisors – Dāvis SĪMANIS
Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle “Cēsis” turpina tradicionālo “Cēsu vāgneriānu” ar Riharda Vāgnera daiļradi noslēdzošās operas “Parsifāls” koncertatskaņojumu, kurā atkal uzmirdzēs izcilas pasaules opermūzikas zvaigznes, VAK “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dedzīgā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā.
Parsifāla lomā –zviedru tenors Mihaels Veiniuss, kurš bija izcils Zīgmunds operas “Valkīra” Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, pārliecinošs titullomu atveidotājs operu “Zīgfrīds” (2023) un “Dievu mijkrēslis” (2024) koncertatskaņojumos Cēsīs. Kundrija būs zviedru mecosoprāns Martina Dike, kas pasaules slavu iemantojusi ar Riharda Vāgnera operlomu interpretācijām un ir pazīstama arī Latvijas klausītājiem – viņa bijusi Frika Vāgnera operu “Reinas zelts” un “Valkīra” uzvedumos Latvijas Nacionālajā operā, kā arī dziedājusi Brangēnu operas “Tristans un Izolde” koncertuzvedumā Cēsīs 2022. gadā Andra Pogas vadībā. Savukārt Gurnemancu dziedās viens no izcilākajiem Vāgnera basiem pasaulē, dāņu operdziedātājs Stefens Millings; šī būs viņa pirmā viesošanās Latvijā.
Operai par pamatu ņemta XIII gadsimta sākumā tapusī vācu minnezingera Volframa fon Ešenbaha bruņinieku episkā poēma “Parsifāls”. Ideja radīt operu pēc šī darba motīviem Vāgneram radās jau 1857. gadā, atrodoties savu radošo spēku virsotnē. Taču darbs pie “Parsifāla” bija ilgs – pirms tam komponists pabeidz operas “Tristans un Izolde”, “Nirnbergas meistardziedoņi” un pat savu ievērojamāko dzīves projektu – operu tetraloģiju “Nībelunga gredzens”. Tikai tad Vāgners ķērās pie “Parsifāla”, kas kļuva par dižā komponista radošā mūža noslēdzošo darbu. Operas pirmizrāde norisinājās 1882. gada 26. jūlijā Baireitas operteātrī. Vien pusgadu vēlāk komponists devās mūžībā.
Titurela dēls, jaunais karalis Amfortass cieš neciešamas sāpes no nedziedināmas brūces, kas cirstas ar burvju – Ciešanu – šķēpu. Karali glābt spēj vien svēts vientiesis, kura ierašanās, kā pareģots, gaidāma pavisam drīz. Uzrodas Parsifāls, kurš neatminas savu pagātni, neskaitot miglainas atmiņas par savu jau mirušo māti. Tomēr sākotnēji šķiet: Parsifāls nav spējīgs dziedināt karali un nav cienīgs kļūt par Svētā Grāla bruņinieku.
Jaunekļa tālākie ceļi ved uz burvja Klingzora pili. Burvis pavēlējis Kundrijai viesi savaldzināt, taču kad tas izdevies, Parsifāls negaidīti rod apskaidrību. Klingzors dusmās uzbrūk un met tam burvju šķēpu – to pašu, ar ko ievainots karalis Amfortass –, taču Parsifāls šķēpu satver, un tajā pašā mirklī beidzas Klingzora burvestības, viņa varai pienācis gals. Parsifāls atgriežas Amfortasa pilī un ar burvju šķēpa pieskārienu dziedina sāpēs mocīto karali.
Operas “Parsifāls” koncertaskaņojumu Cēsīs organizē Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
Ksenija Sidorova – akordeons
Diriģents Andris Poga
Programmā:
Otorīno RESPĪGI “Romas strūklakas”
Dobrinka TABAKOVA Akordeona koncerts (Latvijas pirmatskaņojums)
Antonīns DVOŽĀKS Astotā simfonija
18. jūlijā Jūrmalas festivālā uzstāsies akordeoniste Ksenija Sidorova ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu. Ksenija Sidorova kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. Dēvēta par “atklājēju” (New York Times) ar “elpu aizraujošu virtuozitāti” (The Observer) Ksenija Sidorova ir viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm un viņas gudri izsvērtās, rūpīgi veidotās programmas ļāvušas līdz šim par tautas mūzikas instrumentu dēvēto akordeonu novērtēt pavisam jaunā kvalitātē.
Gints PABĒRZS – saksofons
Latvian Brass:
Māris EVELONS – mežrags
Kristians KALVA, Mārtiņš ZUJS – trompete
Artūrs HRUSTAĻOVS – trombons
Raivis MĀGURS – tuba
Edgars VAIVODS – sitaminstrumenti
Programmā: dažādu autoru mūzika no “Džeimsa Bonda” filmām
Vineta SAREIKA — vijole
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Pēteris VASKS Vox amoris
Gustavs MĀLERS Sestā simfonija
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris noslēdz 99. sezonu, kur vēl pēdējo reizi orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta lomā kopā ar orķestri uz skatuves kāps publikas un mūziķu iemīļotais Tarmo Peltokoski, ar ko elpu aizraujošos koncertos esam pavadījuši trīs piepildītas sezonas. Tāpat savu māksliniecisko rezidenci, atskaņojot Pētera Vaska opusu “Mīlestības balss”, noslēgs Vineta Sareika. Atveras jaunas durvis — uz simtgadi!
Jānis SEMJONOVS — fagots
Diriģents Žerārs KORSTENS
Programmā:
Jozefs HAIDNS 69. simfonija
Volfgangs Amadejs MOCARTS Koncerts fagotam un orķestrim
Ludvigs van BĒTHOVENS Septītā simfonija
LNSO koncertprogrammā vienuviet — trīs Vīnes klasiķi. Haidna 69. simfonija “Loudons” nosaukta par godu austriešu ģenerālim, kura saknes, starp citu, meklējamas nekur citur kā Vidzemē. Mocarts vien 18 gadu vecumā komponē savu pirmo koncertu pūšaminstrumentam — šoreiz fagotam — un ir viens no pirmajiem, kas savā mūzikā pievērš uzmanību pūšaminstrumentu tembrālo nokrāsu plašajam piedāvājumam. Taču Bēthovens savā Septītajā svin Napoleona neveiksmes, un opusa otrā daļa jau kopš pirmatskaņojuma kļuvusi par simfoniskās mūzikas hitu.
Oreljēns PASKĀLS — čells
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Kamils SENSĀNSS Pirmais čellkoncerts
Džuzepe VERDI Uvertīra operai “Likteņa vara”
Hektors BERLIOZS “Fantastiskā simfonija”
Pie LNSO pults atgriežas iemīļotais franču maestro Žans Klods Kazadesī, šoreiz klausītājiem piedāvājot čella zelta repertuāru — Kamila Sensānsa Pirmā čellkoncerta atskaņojumu —, kur diriģentam un orķestrim uz skatuves pievienosies virtuozais un ar augstu muzikālo intuīciju apveltītais Oreljēns Paskāls.
Koncerts norisinās ar Francijas Institūta Latvijā atbalstu.
Georgijs OSOKINS — klavieres
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
Arvo PERTS Lamentate
Ludvigs van BĒTHOVENS Sestā simfonija (“Pastorālā”)
2025. gadā visā pasaulē tiek atzīmēta izcilā igauņu komponista Arvo Perta apaļā jubileja, un arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopā ar galveno viesdiriģenti Kristīnu Posku un pianistu Georgiju Osokinu pievienojas sveicienam, Latvijas publikai atskaņojot Perta apjomīgāko instrumentālo opusu Lamentate, kas tapis iespaidos par mākslinieka Aniša Kapūra vērienīgo instalāciju “Marsijs”. Tajā komponists apcerējis dzīves acumirklīgumu un savu lamento veltījis “ne mirušajiem, bet dzīvajiem”. Koncerta otrajā daļā — dabas ainavu atveide Bēthovena mūzikā.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Kristaps MALAHOVSKIS – trombons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Raimonds GULBIS
Programmā:
Antonīna DVORŽĀKA, Ārona KOPLENDA, Leonarda BERNSTAINA un Džordža GĒRŠVINA mūzika
Lielo pasaules apceļošanas ekspedīciju Lenesons noslēgs dodoties jūrasbraucienā pāri okeānam uz Ziemeļameriku, lai izzinātu tās aizraujošākos noslēpumus un ar tiem iepazīstinātu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestram mazākos klausītājus.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Kristaps MALAHOVSKIS – trombons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Raimonds GULBIS
Programmā:
Antonīna DVORŽĀKA, Ārona KOPLENDA, Leonarda BERNSTAINA un Džordža GĒRŠVINA mūzika
Lielo pasaules apceļošanas ekspedīciju Lenesons noslēgs dodoties jūrasbraucienā pāri okeānam uz Ziemeļameriku, lai izzinātu tās aizraujošākos noslēpumus un ar tiem iepazīstinātu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestram mazākos klausītājus.
Maija ZANDBERGA — flauta
Darja SMIRNOVA — vijole
Mārtiņš CIRCENIS — klarnete
Elīna BĒRTIŅA — klavieres
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Artura MASKATA, Morisa RAVELA, Arama HAČATURJANA, Žaka IBĒRA, Čārlza AIVSA, Iana KLĀRKA un citu komponistu mūzika
LNSO kamermūzikas ciklā — mainīgu noskaņu un raksturu piepildīta koncertprogramma, kur ar pianisti Elīnu Bērtiņu dažādos kamersastāvos vienosies LNSO lieliskie mūziķi — vijolniece Darja Smirnova, flautiste Maija Zandberga un klarnetists Mārtiņš Circenis, piedāvājot gan laikmetīgāku, gan par jau paliekošu vērtību nostiprinājušos kompozīciju atskaņojumus.
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Kaija SĀRIAHO “Laterna magica”
Rihards ŠTRAUSS “Alpu simfonija”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pirmo reizi uzstāsies gados jaunais, bet jau ievērojamus panākumus guvušais, pasaulē pieprasītais un apbrīnotais somu diriģents, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski. Kopā ar LNSO viņš izvēlējies atskaņot tautietes Kaijas Sāriaho darbu “Laterna magica”, kas nosaukumu un iedvesmu radis izcilā kinorežisora Ingmara Bergmana autobiogrāfijā un 17. gadsimtā radītā attēlu projektora priekštecī ar šādu pašu nosaukumu. Opuss pirmo reizi izskanējis Lucernas festivālā “Berlīnes filharmoniķu” atskaņojumā Saimona Retla vadībā 2009. gadā.
Programmas lielnotikums visnotaļ būs Riharda Štrausa atskaņotājsastāva ziņā ievērojamākais simfoniskais darbs “Alpu simfonija”, kurā uz skatuves vienojas vairāk nekā simt mūziķu (kas, iespējams, ir galvenais iemesls, kāpēc šis opuss ir samērā reti atskaņots). Pie savulaik vēl nepabeigtā darba Štrauss atgriezies pēc sava drauga Gustava Mālera nāves 1911. gadā. Te nepārtrauktā plūdumā divdesmit divās epizodēs atspoguļots piedzīvojumiem bagāts un dabas varenības klātesošs kāpiens Alpos no saullēkta līdz saulrietam ar pastaigu mežā un pie strauta, pļavas puķu daiļumu, ledāju varenību, spēcīgu negaisu un dienas izskaņas mieru.
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Kaija SĀRIAHO Laterna Magica
Rihards ŠTRAUSS “Alpu simfonija”
Tarmo Peltokoski kopā ar LNSO izraudzījies atskaņot savas tautietes Kaijas Sāriaho darbu Laterna Magica, kas nosaukumu un iedvesmu radis izcilā filmu režisora Ingmara Bergmana autobiogrāfijā un 17. gadsimtā radītā attēlu projektora priekštecī ar šādu pašu nosaukumu. Programmā arī Rihards Štrauss ar savu atskaņotājsastāva ziņā ievērojamāko simfonisko darbu, “Alpu simfoniju”, kurā atspoguļota dabas klātbūtne un piedzīvojumiem bagāts kāpiens kalnos.
Ludvigs MITELHAMMERS, baritons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA
Programmā
Johanness BRĀMSS/Detlevs GLANERTS “Četras prelūdijas un nopietnas dziesmas”
Gustavs MĀLERS Devītā simfonija
2005. gadā vācu komponists Detlefs Glanerts orķestrē Johannesa Brāmsa “Četras nopietnas dziesmas” un dāvā tām iespēju tapt vienotām nepārtrauktā partitūrā, katrai dziesmai veltot prelūdiju un sniedzot rezumējumu orķestra postlūdijā. Šis vienotais darbs ir piepildīts ar aizraujošu, brīvības pilnu harmonisko valodu, tumšu, bagātīgu orķestrāciju. Savukārt savā pēdējā pabeigtajā – Devītajā – simfonijā Mālers apcer dzīvi un nāvi un atvadās.
Koncertu rīko koncertzāle “Cēsis”
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Diriģents Vilhelms VĀCIETIS
Programmā:
Moriss RAVELS “Bolero”
Multimediālajā koncertā jaunieši piedzīvos unikālu mūzikas, mākslas un tehnoloģiju apvienojumu. Diriģenta vadībā tiks atskaņots Morisa Ravela “Bolero”, savukārt mākslīgā intelekta radītais saturs papildinās mūzikas emocionālo ietekmi. Šī aizraujošā pieredze iedvesmos jauniešus iepazīt klasisko mūziku un tās daudzveidību jaunā, mūsdienīgā formā.
Andrejs OSOKINS — klavieres
Diriģents Kristians SALLINENS
Programmā:
Zoltāns KODĀJS “Galāntas ciema dejas”
Edvards GRĪGS Klavierkoncerts
Antonīns DVORŽĀKS Devītā simfonija “No Jaunās pasaules”
14. marta koncertā skanēs tautas mūzikas pētnieka, ungāra Kodāja opuss, kas radies spilgtos iespaidos par romu ansambļu muzicēšanas tradīciju; norvēģa Grīga jaunībā tapušais Klavierkoncerts, kas kļuvis par vienu no izcilākajiem vēsturē; čeha Dvoržāka simfonija “No Jaunās pasaules”, kur tiekas līdz šim nepiedzīvoti ceļojuma iespaidi un dziļas ilgas pēc mājām. Koncertprogrammas lasījumu kopā ar LNSO sniegs jaunais somu diriģents Kristians Sallinens.
Annelīne van VAUVE — klarnete
Vineta SAREIKA — vijole
Lauma SKRIDE — klavieres
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Arama HAČATURJANA, Bēlas BARTOKA, Morisa RAVELA, Igora STRAVINSKA, Dariusa MIJO un Erika SATĪ mūzika
Uz Mūzikas nama “Daile” skatuves viesosies starptautiski atzītās latviešu mūziķes — vijolniece Vineta Sareika un pianiste Lauma Skride —, kā arī izcilā beļģu klarnetiste Annelīne van Vauve, piedāvājot spilgtu raksturdarbu piesātinātu kamermūzikas programmu — sākot ar Ravela ugunīgo “Čigānieti” un armēņu intonācijām piesātināto Hačaturjana Klarnetes trio, atsvaidzinošu Mijo svītu, turpinot ar Bartoka unikālo mūzikas valodu un pieskaroties spilgtiem un teatrāliem Stravinska un Satī darbiem.
Vineta SAREIKA — vijole, atskaņojuma vadītāja
Programmā:
Semjuels BĀRBERS Adagio stīginstrumentiem op. 11
Francis ŠŪBERTS “Nāve un meitene”
Karls Amadejs HARTMANIS Concerto funebre
1. martā koncertzālē “Latvija” uzstāsies izcilā un starptautiski atzītā vijolniece Vineta Sareika, kopīgā koncertprogrammā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem rosinot uz pārdomām par dzīvi un mūžību.
Raksturojot Ventspilij un koncertzālei “Latvija” veidoto programmu Vineta Sareika atklāj, ka tā būs skaista un dvēseliska, bet reizē arī ar nopietnu noskaņu: “Sāksim ar slaveno Barbera Adagio stīgām, bet tālāk sekos Karla Amadeja Hartmaņa Concerto funebre, kas ir ļoti dziļš skaņdarbs. Tas tapis 1939. gadā, smagos apstākļos un smagā laikā, kas diemžēl sasaucas arī ar to, ko mēs redzam šodien. Otrajā daļā skanēs slavenā Šūberta “Nāve un meitene” stīgu kvarteta pārlikums stīgu orķestrim.”
Pievienotā vērtība Vinetas Sareikas koncertos ir viņas izmatotais instruments – tā ir unikāla iespēja dzirdēt slavenā vijoļu meistara Antonio Stradivāri 1683. gadā būvēto vijoli. ”Stradivari vijole mani iedvesmo. Ja modernajam instrumentam ir dažas nianses, tad ar seno instrumentu klusajās vietās es varu atklāt simttūkstoš nianses, tā ir tāda buķete, kā labam vīnam, ko nevar aprakstīt,” stāsta vijolniece.
Vinetas Sareikas starptautiskā karjera sākās 2009. gadā, kad viņa kļuva par Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti. Vineta Sareika sadarbojas ar izciliem orķestriem – Londonas “Philharmonia” orķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri, Karalisko Flāmu orķestri, Lisabonas filharmonisko orķestri, Londonas kamerorķestri – un spēlējusi slavenākajās koncertzālēs. Veidojusi programmas ar slaveniem diriģentiem Andri Nelsonu, Polu Gudvinu, Gilbertu Vargu, Žanu-Bernāru Pomjē un Žerāru Korstenu un daudziem citiem.
Vineta SAREIKA — vijole, atskaņojuma vadītāja
Programmā:
Semjuels BĀRBERS Adagio stīginstrumentiem op. 11
Francis ŠŪBERTS “Nāve un meitene”
Karls Amadejs HARTMANIS Concerto funebre
Ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīginstrumentu grupu divos koncertos — Jūrmalā un Ventspilī — tiksies orķestra rezidējošā māksliniece Vineta Sareika un izvēlētajā koncertprogrammā rosinās klausītājus uz pārdomām par dzīvi un mūžību caur Bārbera, Šūberta un Hartmaņa filozofiskākajiem opusiem.
Semjuela Bārbera Adagio ir izaudzis no viņa vienīgā stīgu kvarteta otrās daļas. Tā pirmatskaņojumā 1938. gadā diriģents bijis Arturo Toskanīni, un skaņdarbs uzreiz guvis ievērojamu klausītāju labvēlību. Adagio arī skaidri izgaismo komponista tonālo muzikālo domāšanu, kas nereti nonāca pretrunās ar viņa laikabiedriem, kas savu rokrakstu meklēja modernisma kompozīcijas tehnikās. Taču, iespējams, tieši mūzikas valoda, kas priekšplānā ļauj izvirzīties emocijām – nepastarpinātām, piesātinātām un īstām – ir nodrošinājusi darba ilgmūžību un jēgu arī šodien.
Francis Šūberts 1824. gadā rada savu 14. stīgu kvartetu, kam lemts kļūt par vienu no izcilākajiem. Stīgu kvarteta “Nāve un meitene” nosaukums aizgūts no Šūberta iepriekš komponētas dziesmas, kuras tēma izmantota kvarteta otrajā daļā. Savukārt nāves un meitenes motīvs vācu kultūrā ir izplatīts jau kopš renesanses laikiem, un, lai arī būdams jau smagi slims, iespējams, Šūberts nāves tēlu te traktējis kā meitenes mīļoto.
Savukārt vācu komponista Karla Amadeja Hartmaņa vienīgais vijolkoncerts – Concerto Funebre – top reaģējot uz Čehoslovākijas aneksiju Otrajā pasaules karā. Koncerta introdukcijā izmantota husītu himna, kas simbolizē čehu gadsimtus garās cīņas par brīvību. Hartmanis nebaidījās meklēt sevi piesātinātajā 20. gadsimta modernisma mūzikas ainā arī par spīti režīmam, kuru viņš neatbalstīja.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Dariusa MIJO, Ārona KOPLENDA, Džordža GĒRŠVINA un citu komponistu mūzika
Kad Latvijas dabu vēl rotā ziemas sega un koncertos ierodamies biezos mēteļos un cepurēs, Lenesons savus klausītājus ved uz saulaino Latīņameriku. Tur savukārt spīd spoža, silta saule, kas mirguļo okēana viļņos. Un mūzika tur ir tik ritmiska, ka atliek vien dejot!
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Dariusa MIJO, Ārona KOPLENDA, Džordža GĒRŠVINA un citu komponistu mūzika
Kad Latvijas dabu vēl rotā ziemas sega un koncertos ierodamies biezos mēteļos un cepurēs, Lenesons savus klausītājus ved uz saulaino Latīņameriku. Tur savukārt spīd spoža, silta saule, kas mirguļo okēana viļņos. Un mūzika tur ir tik ritmiska, ka atliek vien dejot!
Elīna BĒRTIŅA — klavieres
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Gundaris PONE “Skaistā venēciete”
Volfgangs Amadejs MOCARTS 21. klavierkoncerts
Volfgangs Amadejs MOCARTS “Vācu dejas”
Francis ŠŪBERTS “Nepabeigtā simfonija”
Koncerta divās daļās atklāsies divas emocionālās sfēras un secīga muzikālo laikmetu pāreja. No vienas puses — gaišs Mocarta vaigs viņa Domažora klavierkoncertā un “Vācu dejās”, kam 1987. gadā piebalso arī Gundaris Pone, savā opusā portretējot dzīvesbiedri Mariolinu un mūzikā aizņemoties labāko no 18. un 19. gadsimta. No otras — Šūberts un viņa t. s. “Nepabeigtā simfonija”, kur divdaļu skaņubūvē bango vētraina jaunā laikmeta — romantisma — izteiksme.
Māris EVELONS, Miks BANKEVICS, Artūrs KRŪMIŅŠ, Daniels SABANSKIS — mežragi
Ernests MEDIŅŠ — sitaminstrumenti
Rihards PLEŠANOVS — klavieres
Rodrigo MANFRINATI — ģitāra, balss, sitaminstrumenti
Robsons SANTOSS — bungas
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Kvinsija DŽOUNSA, Rodrigo MANFRINATI, Ernesta MEDIŅA un citu komponistu mūzika
Brīvu un saulainu gaisotni LNSO kamermūzikas cikla 6. februāra koncertā radīs orķestra mežragu grupas mūziķu kvartets un viņu draugi mūzikā, atskaņojot leģendārā amerikāņu komponista Kvinsija Džounsa, Latvijā dzīvojošā brazīļa Rodrigo Manfrinati un citu komponistu darbus, kā arī piedāvājot klausītājiem Ernesta Mediņa jaundarba pirmatskaņojumu. Vasara vairs nav aiz kalniem!
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Diriģents Mikaels LOPONENS
Īpašie viesi – komponisti Rihards ZAĻUPE un Platons BURAVICKIS, kinorežisors Dzintars DREIBERGS
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS “Tā runāja Zaratustra” (fragments)
Klods DEBISĪ “Mēnesgaisma” (pārlikumā simfoniskajam orķestrim)
Rihards VĀGNERS Valkīru lidojums no operas “Valkīra”
Ludvigs van BĒTHOVENS Septītā simfonija, II daļa
Rihards ZAĻUPE Mūzika animācijas filmai “Pazudušās zeķes” (fragments)
Žoržs BIZĒ Habanera no operas “Karmena”
Imants KALNIŅŠ Mūzika filmai “Ezera sonāte” (fragments)
Platons BURAVICKIS Mūzika filmai Safety Last (fragments)
Ir tādi simfoniskās mūzikas darbi, kas savā mūžā izpletušies krietni tālāk par koncertnamu skatuvēm un akadēmiskās mūzikas raidstacijām. Piemēram, tie skan arī izcilās kinolentēs. Mēdz gadīties arī otrādi – īpaši filmām radītas partitūras izlaužas no kino rāmjiem un sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi koncertzālēs. Kā mūzika ietekmē uz ekrāna redzamo un kā kinomāksla ietekmē komponista veikumu, uzzināsim koncertā.
Emīls DĀRZIŅŠ “Melanholiskais valsis”
Andris DZENĪTIS Otrā simfonija “Silts vējš”
Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis KUZMA
Jānis PETRAŠKEVIČS Koncerts vijolei un orķestrim
Magdalēna GEKA, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds ŠNĒ
Arvīds ŽILINSKIS Koncerta klavierēm un orķestrim II daļa,
Bruno SKULTE Simfonisks skerco “Nerrs”
Matīss ŽILINSKIS, Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš OZOLIŅŠ
Romualds Kalsons “Retrospekcija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis GRETERS
Aleksandrs AVRAMECS Jaundarbs simfoniskajam orķestrim “Ausma”
Pēteris PLAKIDIS “Vēl viena Vēbera opera” klarnetei un simfoniskajam orķestrim
Mārtiņš CIRCENIS, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis GRETERS
2025. gads iezīmē apaļus divdesmit gadus kopš pirmā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta. Laika gaitā šī vērienīgā iecere pāraugusi nozīmīgā tradīcijā un kļuvusi par stabilu Latvijas koncertdzīves sastāvdaļu. Arī šoziem uz vienas skatuves satiksies visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, jaunu elpu piešķirot nepelnīti piemirstām klasiskām vērtībām un mūslaiku meistardarbiem, sabalsojoties ar spilgtiem pašmāju solistiem un godinot arī komponistus – jubilārus, šajā nozīmīgajā gadskārtā klausītājiem dāvājot pat divus latviešu simfoniskās mūzikas jaundarbus! Atšķirībā no ierastās Lielās ģildes atmosfēras, 24. janvāra lielkoncerts aicina latviešu mūziku svinēt Latvijas Nacionālās operas ēkā.
Jau tradicionāli vakara ieskandināšana uzticēta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kura uzmanības lokā šoreiz ir divu izcilu latviešu melodiķu skaņu audekli. Pie diriģenta pults esot kolektīva mākslinieciskajam vadītājam Guntim Kuzmam, lielkoncertu atklās par latviešu simfoniskās mūzikas zelta fonda pamatu un visplašāk atskaņoto opusu uzskatītais šīgada jubilāra Emīla Dārziņa (1875-1910) leģendām apvītais “Melanholiskais valsis”. Un līdzās šai emocionāli nospriegotajai latviskuma esencei likts ārkārtīgi saistošs un dziļi personisks mūsdienu Latvijas iedvesmots lielformāta skaņu gleznojums – Andra Dzenīša (1978) Otrā simfonija “Silts vējš”, kas atzīta par Lielās mūzikas balvas 2022 gada jaundarbu.
Viena no lielkoncerta lielākajām intrigām ir Dzenīša vienaudža Jāņa Petraškeviča (1978) jaundarbs “vārdi ar izzudušiem burtiem”. Par būtiskiem radošiem impulsiem šī viendaļīgā vijolkoncerta tapšanā komponists dēvē gan iztēlotu ceļojumu laikā un telpā, gan melanholisku vientulību simbolizējošas atsauces uz Franča Šūberta dziesmu “Leijerkastnieks”, kā arī vijolnieces Magdalēnas Gekas fenomenālo spēli, kurā degsmīgs temperaments savijas ar aizkustinošu dziļumu. Izsmalcinātā skaņu juveliera partitūras lasījumā spilgtā māksliniece sabalsosies ar saviem kolēģiem – Normunda Šnē izloloto kamerorķestri Sinfonietta Rīga, koncertmeistares ampluā šoreiz nomainot pret solistes lomu.
Ierasto orķestra bedri savukārt nomainot pret Baltā nama skatuvi, Mārtiņa Ozoliņa vadītais Latvijas Nacionālās operas orķestris suminās divus komponistus – jubilārus, vienā gadā dzimušus skaņražus ar ārkārtīgi atšķirīgiem dzīvesgājumiem un rokrakstiem, divus skaņražus, par kuru kompozīcijas tēvu uzskatāms Jāzeps Vītols. Godinot teju pusi mūža trimdā aizvadījušo latviskās identitātes vēstnesi Bruno Skulti (1905-1976), skanēs viņa 1935. gadā darinātais simfoniskais skerco “Nerrs”. Ļoti īpaša solās būt atkalsatikšanās ar liriķa Arvīda Žilinska (1905-1993) mūziku, jo solista loma viņa 1945. gadā komponētā Koncerta klavierēm un orķestrim otrās daļas lasījumā uzticēta komponista un pianista mazmazdēlam Matīsam Žilinskim – vienam no spilgtākajiem jaunās paaudzes džeza romantiķiem.
No muzikālām tradīcijām bagātas ģimenes nāk arī Aleksandrs Avramecs (2000) – viens no intriģējošākajiem jaunajiem vārdiem Latvijas komponistu saimē, talants, kurš meistarību citstarp kaldinājis arīdzan pie Jāņa Petraškeviča. Avrameca skaņumākslā spoža tehnika savijas ar saistošu tēlainību un īpašu interesi par faktūras daudzslāņainību. To apliecina arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim rakstītais jaundarbs “Ausma”, kurā radoši pētīts gaismas un spožuma jēdziens mūzikā. Pie diriģenta pults stājoties pasaules slavas priekšvakarā esošajam Aivim Greteram un solista lomā iejūtoties izsmalcinātajam klarnetistam Mārtiņam Circenim, lielkoncertu noslēgs 1993. gadā tapusī “Vēl viena Vēbera opera” – viena no iespaidīgākajām izcilā stilizētāja un instrumentācijas lielmeistara Pētera Plakida (1947–2017) koncertžanra partitūrām.
Inga KALNA, soprāns
Zanda ŠVĒDE, mecosoprāns
Rafals BARTMINSKIS, tenors
Rihards MAČANOVSKIS, bass
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Džeimss ŠERLOKS
Programmā:
Ludvigs van BĒTHOVENS “Svinīgā mesa” Remažorā (Missa solemnis)
Ar Ludviga van Bēthovena Svinīgo mesu – tās grandiozitāti un krāšņumu, atklāsim gadu, kurā, turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.
Bēthovena Missa solemnis ierindojama pie komponista radošā pilnbrieda kompozīcijām. Partitūras ievadā autors rakstījis: “No sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Komponista dotie ceļavārdi sniedz atslēgu tai neaptveramajai, godbijiību raisošajai dziļuma dimensijai, kas dveš no šī varenā opusa taktīm. Te Bēthovens meklējis jaunus ceļus kanoniskā teksta realizācijā, un daudi atzīst: viņa darbs pietuvojas un pat pārspēj izcilāko priekšgājēju veikumus, apvienojot bēthovenisko uzdrīkstēšanos ar mūzikas izteiksmes līdzekļu un teksta nevainojamu saplūsmi.
Britu muzikologs Donalds Tavejs 20. gs. pirmajā pusē rakstīja: „Pat Bahs un Hendelis nav spējuši atklāt izcilāku telpas un skanējuma izjūtu. Neviena kora kompozīcija līdz tam nebija tik tuvu pietuvojusies dažiem piemistiem noslēpumiem, kas iešifrēti Palestrīnas stilā. Un neviena kora, un neviena orķestra kompozīcija ne pirms, ne pēc tam nepārspēj to aizgrābjošo neatkārtojamības izjūtu, kura te piemīt ik akordam, ikkatrai dubulttercai vai disonansei.”
Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds
Bohdans LUTS – vijole
Diriģents Aivis GRETERS
Koncertu vada Anete AŠMANE-VILSONE
Programmā:
Bēlas BARTOKA, Antonīna DVORŽĀKA, Morisa RAVELA, Riharda ŠTRAUSA, Pablo de SARASATES mūzika
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus uz priekpilnām 2025. gada sagaidīšanas un ieskandināšanas svinībām Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā! Svētkus pavadīsim ugunīgas, virtuozas un dzirkstošas mūzikas skaņās, kur orķestrim uz skatuves pievienosies ukraiņu vijolnieks Bohdans Lutss, kam šī būs pirmā viesošanās Latvijā. Savukārt pie diriģenta pults — latvietis ar strauji plaukstošu starptautisku karjeru — Aivis Greters.
Bohdans LUTS – vijole
Diriģents Aivis GRETERS
Koncertu vada Anete AŠMANE-VILSONE
Programmā:
Bēlas BARTOKA, Antonīna DVORŽĀKA, Morisa RAVELA, Riharda ŠTRAUSA, Pablo de SARASATES mūzika
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus uz priekpilnām 2025. gada sagaidīšanas un ieskandināšanas svinībām Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā! Svētkus pavadīsim ugunīgas, virtuozas un dzirkstošas mūzikas skaņās, kur orķestrim uz skatuves pievienosies ukraiņu vijolnieks Bohdans Lutss, kam šī būs pirmā viesošanās Latvijā. Savukārt pie diriģenta pults — latvietis ar strauji plaukstošu starptautisku karjeru — Aivis Greters.
Bohdans LUTS – vijole
Diriģents Aivis GRETERS
Koncertu vada Anete AŠMANE-VILSONE
Programmā:
Bēlas BARTOKA, Antonīna DVORŽĀKA, Morisa RAVELA, Riharda ŠTRAUSA, Pablo de SARASATES mūzika
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus uz priekpilnām 2025. gada sagaidīšanas un ieskandināšanas svinībām Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā! Svētkus pavadīsim ugunīgas, virtuozas un dzirkstošas mūzikas skaņās, kur orķestrim uz skatuves pievienosies ukraiņu vijolnieks Bohdans Lutss, kam šī būs pirmā viesošanās Latvijā. Savukārt pie diriģenta pults — latvietis ar strauji plaukstošu starptautisku karjeru — Aivis Greters.
Bohdans LUTS – vijole
Diriģents Aivis GRETERS
Programmā:
Bēlas BARTOKA, Antonīna DVORŽĀKA, Morisa RAVELA, Riharda ŠTRAUSA, Pablo de SARASATES mūzika
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus uz priekpilnām 2025. gada sagaidīšanas un ieskandināšanas svinībām Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā! Svētkus pavadīsim ugunīgas, virtuozas un dzirkstošas mūzikas skaņās, kur orķestrim uz skatuves pievienosies ukraiņu vijolnieks Bohdans Lutss, kam šī būs pirmā viesošanās Latvijā. Savukārt pie diriģenta pults — latvietis ar strauji plaukstošu starptautisku karjeru — Aivis Greters.
Antons MEHIASS – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Sergejs PROKOFJEVS Trešais klavierkoncerts
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS Septītā simfonija
Dmitrija Šostakoviča simfonijas var dēvēt par muzikālu 20. gadsimta Austrumeiropas vēstures hroniku, kas pāršķirsta skaudrākos un traģiskākos sociālpolitiskos notikumus. Septītā no komponista piecpadsmit simfonijām krāj, iespējams, dziļākos individuālos un kolektīvos pārdzīvojumus un nepārprotami parāda autora nelokāmo attieksmi pret šausmām, ko rada karš un režīms. Sergeja Prokofjeva kontrastu un krāšņu pavērsienu pilnajā Trešajā klavierkoncertā solists būs somu-kubiešu izcelsmes pianists Antons Mehiass, kurš Latvijā koncertēs pirmoreiz.
Antons MEHIASS – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Sergejs PROKOFJEVS Trešais klavierkoncerts
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS Septītā simfonija
Dmitrija Šostakoviča simfonijas var dēvēt par muzikālu 20. gadsimta Austrumeiropas vēstures hroniku, kas pāršķirsta skaudrākos un traģiskākos sociālpolitiskos notikumus. Septītā no komponista piecpadsmit simfonijām krāj, iespējams, dziļākos individuālos un kolektīvos pārdzīvojumus un nepārprotami parāda autora nelokāmo attieksmi pret šausmām, ko rada karš un režīms. Sergeja Prokofjeva kontrastu un krāšņu pavērsienu pilnajā Trešajā klavierkoncertā solists būs somu-kubiešu izcelsmes pianists Antons Mehiass, kurš Latvijā koncertēs pirmoreiz.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 12. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/139994
Stāstnieks GORAN GORA
Režisors Roberts RUBĪNS
Dramaturgs Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Animators Pauls POIKĀNS
Meteorologs Toms BRICIS
Valters PŪCE — čells
Diriģents Artūrs Oskars MITREVICS
Programmā:
Ludvigs van BĒTHOVENS Sestā simfonija (“Pastorālā”), IV daļa
Johans ŠTRAUSS II “Zibens un pērkons“
Edvards GRĪGS “Pēra Ginta mājupbraukšana”
Džoakīno ROSĪNI Uvertīra operai “Vilhelms Tells” (fragments)
Klods DEBISĪ “Sniegs dejo”
Antonio VIVALDI Fragmenti no koncertu cikla “Gadalaiki” grupas DAGAMBA aranžijā Ernesta Mediņa orķestrācijā
Šajā sezonā cikls “Simfoniskais hits ar Gora Gora” nāk ar jaunām vēsmām. Pirmajā cikla koncertā radošajai komandai meistarīgi izdevies apvienot teju neapvienojamo: itāļu baroka lielmeistara Antonio Vivaldi slaveno koncertu ciklu “Gadalaiki” un aptuveni divsimt gadus vēlāk izgudroto mūzikas instrumentu — elektrisko čellu —, kā arī citu simfoniskās mūzikas lielmeistaru spožākos darbus un… laikapstākļus.
Kristaps BERGS — čells
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā:
Fēlikss MENDELSZONS Uvertīra no mūzikas lugai “Sapnis vasaras naktī”
Arturs MASKATS Otrais čellkoncerts
Fēlikss MENDELSZONS Trešā simfonija (“Skotu”)
Caur mūzikas skaņām izdzīvosim Viljama Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” maģisko noskaņu, ko partitūrā savulaik ietērpis Mendelszons. Artura Maskata Čellkoncertā, kura atskaņojumā pievienosies Kristaps Bergs, kas solista lomā iejuties arī opusa pirmatskaņojumā 2022. gadā, par iedvesmu kalpojušas izcilā angļu dzejnieka sonetu rindas. Koncerta noslēgumā — atgriešanās pie Mendelszona, kura Trešā simfonija radusies
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris KUĢIS
Programmā:
Edvarda GRĪGA, Karla NILSENA un Žana SIBĒLIUSA mūzika
Lenesons turpina pasaules apceļošanas ekspedīciju un dodas uz ziemeļiem — gleznainiem un brīnumainiem —, kur mežos un klintīs mītot dažādi elfi, troļļi, laumas un rūķi. Par to bagātīgi varam lasīt ziemeļnieku — norvēģu, dāņu, somu, zviedru — tautu pasakās. Lenesons, izlasījis visas pasakas, nu ir gatavs doties un pārbaudīt pats, savā ceļojumā līdzi vedot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mazākos klausītājus!
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Māris KUĢIS
Programmā:
Edvarda GRĪGA, Karla NILSENA un Žana SIBĒLIUSA mūzika
Lenesons turpina pasaules apceļošanas ekspedīciju un dodas uz ziemeļiem — gleznainiem un brīnumainiem —, kur mežos un klintīs mītot dažādi elfi, troļļi, laumas un rūķi. Par to bagātīgi varam lasīt ziemeļnieku — norvēģu, dāņu, somu, zviedru — tautu pasakās. Lenesons, izlasījis visas pasakas, nu ir gatavs doties un pārbaudīt pats, savā ceļojumā līdzi vedot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mazākos klausītājus!
Maija ZANDBERGA – flauta
Jānis SEMJONOVS – fagots
Oskars BOKANOVS – kontrabass
Mikus BĀLIŅŠ – sitaminstrumenti
Rihards PLEŠANOVS – klavieres
Programmā:
Klods BOLLINGS Svīta flautai un džeza trio
Ērls HEIGENS “Hārlemas noktirne”
Arturs MASKATS “Tikmēr Parīzē…”
Jānis RUBIKS Flow of Life
Džīns KOŠINSKIS Get it
Marina VIDMONTE Jaundarbs
Gaidāmais LNSO kamermūzikas cikla koncerts piedāvā doties mūzikas ceļojumā, kur akadēmiskā mūzika satiekas ar džezu un izklaides mūziku — no stilu saplūsmes Kloda Bollinga mūzikā līdz Ērla Heigena “Hārlemas noktirnei” un Artura Maskata impresijām par naksnīgo Parīzi. Jāņa Rubika un Džīna Košinska kompozīcijas iepazīstina ar mūsdienu džezu, savukārt Marina Vidmonte klausītājus pārsteigs ar jaundarbu.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO kamermūzikas abonementā 2024/2025, ko ir iespējams iegādāties līdz 17. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/140058
Opermūzikas koncerts DRAUGI – ANDREJAM ŽAGARAM. BEL CANTO TENORU DIVCĪŅA
Lourenss Braunlijs I Lawrence Brownlee, tenors /ASV
Levī Sekgapene I Levy Sekgapane, tenors / Dienvidāfrika
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Aivis Greters
Andreja Žagara kultūras atbalsta fonds sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri jau sesto reizi aicina uz par tradīciju jau kļuvušo opermūzikas koncertu “Draugi Andrejam Žagaram”.
Šī gada programmā dzirdēsim divus izcilus itāļu Bel Canto tenorus – Lourensu Braunliju un Levī Sekgapene, kuru vokālā virtuozitāte un artistiskais priekšnesums ir augstu novērtēts pasaules opernamos un koncertzālēs. Latvijas publikai šī būs iespēja pirmo reizi dzirdēt abus māksliniekus viņu kopīgajā programmā. Vakara gaitā skanēs Rosīni, Doniceti un Belīni operu ārijas un dueti. Līdzās solistiem uz skatuves Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet pie diriģenta pults stāsies Aivis Greters.
Lorenss Braunlijs ir atzīts par vienu no savas paaudzes labākajiem dziedātājiem, un izdevums The Guardian viņu nodēvējis par “vienu no pasaules vadošajām Bel Canto zvaigznēm”. Braunlijs ir regulārs viesis pasaules nozīmīgākajos operteātros, tostarp Metropolitēna operā, kurā dziedājis kopā ar Elīnu Garanču Rosīni operas “Pelnrušķīte” uzvedumā, Milānas La Scala, Karaliskajā operā Koventgārdenā, Bavārijas Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Parīzes Nacionālajā operā, Gran Teatre del Liceu Barselonā, Teatro Real Madridē, Cīrihes operā un Vīnes Valsts operā. Braunlijs koncertējis pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs, tostarp Kārnegija zālē, Vigmora zālē un Kenedija centrā. Sadarbojies ar Klīvlendas orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri, Filadelfijas orķestri, Sanfrancisko simfonisko orķestri, Amsterdamas Concertgebouw, Accademia Nazionale di Santa Cecilia orķestri, kā arī bijis biežs viesis Bādenbādenes un Zalcburgas festivālos. 2024. gada maijā un jūnijā Lourenss Brounlijs viesosies Milānas La Scala un Bavārijas Valsts operā Minhenē. Tenors sadarbojies ar Andreju Žagaru 2017. gadā, piedaloties viņa rīkotajā koncertā Dzintaru koncertzālē.
Savukārt Dienvidāfrikas Republikā dzimušais un Keiptaunas Universitātes mūzikas koledžā izglītību ieguvušais Levī Sekgapene ir Belvederes un Monseratas Kabaljē vokālistu konkursa (2015), kā arī 2017. gada jaunovokālistu konkursa “Operalia” laureāts, un šobrīd ir pieprasīts solists pasaules vadošajos operteātros – Parīzes Nacionālajā operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā, Vīnes Valsts operā, Drēzdenes Zempera operā un Cīrihes operā kopā ar Čečiliju Bartoli. Dziedātāja nākotnes plāni ietver uzstāšanos La Monē operu Briselē, Gran Teatro del Liceu Barselonā, kā arī Parīzes Nacionālo operu. 2019. gadā Levī Sekgapene debitēja Zalcburgas festivālā. Dziedātājs uzstājies arī prestižajā Glainbornas festivālā Lielbritānijā, Rosīni Operas festivālā Pesaro un Doniceti, festivālā Bergamo. Rīgā Sekgapene debitēja 2018. gada Galā koncertā Rīgas operas festivālā.
Jaunais latviešu diriģents ar strauji augošu starptautisko karjeru Aivis Greters beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas klasi un savas zināšanas papildinājis Karaliskajā Mūzikas augstskolā Stokholmā, kā arī meistarklasēs, tostarp Cīrihes Tonhalles orķestra meistarklasē pie Pāvo Jervi. Savu muzikālo karjeru sācis kā kora “Kamēr” diriģents (2018-2021). Viņa vadībā “Kamēr” kā vienīgais koris pasaulē saņēmis trīs Grand Prix pēc kārtas nozīmīgos festivālos Eiropā. Greters diriģējis Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Norvēģijas Radio orķestri, Bambergas simfonisko un Berlīnes Vācu simfonisko orķestri, Stokholmas Karaliskās filharmonijas un Zviedrijas Radio simfonisko orķestri. Kopā ar Parīzes filharmonijas orķestri kā asistentdiriģents piedalījies nozīmīgajā Eksanprovansas festivālā, bet 2024. gada martā diriģējis koncertu prestižajā Berlīnes Filharmonijas zālē.
No 2024. līdz 2027. gadam Aivis Greters turpinās darbu Gēteborgas operā galvenā viesdiriģenta statusā.
Ksenija SIDOROVA – akordeons
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Arturs MASKATS Koncerts akordeonam un orķestrim
Rolfs VALLINS Act
Sergejs RAHMAŅINOVS Otrā simfonija
Pēc trīs gadu pārtraukuma kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstāsies pasaulslavenā akordeoniste Ksenija Sidorova. Viņai veltītais Akordeona koncerts pirmo reizi izskanējis 2021. gadā pandēmijas laikā, taču nu piedzīvos pelnītu satikšanos ar klausītājiem Hanzas Peronā. Skanēs arī norvēģa Rolfa Vallina opuss Act, kas priekšplānā liek vienu no spožākajiem cilvēciskās sadarbības augļiem — simfonisko orķestri. Simfoniskā orķestra spēku un smalkumu apliecinās arī Sergeja Rahmaņinova Otrās simfonijas lasījums.
*Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 12. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/139994
Vida MIKNEVIČŪTE – soprāns
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Olivjē MESIĀNS Le Tombeau resplendissant
Klods DEBISĪ “Jūra”
Rihards ŠTRAUSS Fragmenti no operas “Salome”
Vida MIKNEVIČŪTE – soprāns
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Olivjē MESIĀNS Le Tombeau resplendissant
Klods DEBISĪ “Jūra”
Rihards ŠTRAUSS Fragmenti no operas “Salome”
Novembra sākumā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris divos koncertos — 1. novembrī Hanzas Peronā un 2. novembrī koncertzālē “Cēsis” — mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā atskaņos dažus no aizraujošākajiem 20. gadsimta pirmās puses opusiem. Mesiāns komponē par sērām, Debisī skaņās glezno jūru, bet operas pasauli satricina Rihards Štrauss, par pamatu ņemot Oskara Vailda literāru darbu.
Georgs SARKISJANS – vijole
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
Juste JANULĪTE Confluere
Johanness BRĀMSS Koncerts vijolei un orķestrim
Volfgangs Amadejs MOCARTS 40. simfonija
Justes Janulītes opuss “Saplūsme” paredzēts atskaņošanai tieši pirms Mocarta 40. simfonijas lasījuma, tādējādi radot divu atšķirīgu muzikālo valodu unikālu mijiedarbi. Koncerta apmeklētājiem būs īpaša iespēja šo notikumu dzirdēt LNSO galvenās viesdiriģentes Kristīnas Poskas vadībā, kurai Janulītes darbs reiz veltīts. Savukārt iemīļoto vijolnieku Georgu Sarkisjanu dzirdēsim Johannesa Brāmsa izcilā Vijolkoncerta atskaņojumā.
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Gustavs KALĒJS — klavieres
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Žorža BIZĒ, Antonīna DVORŽĀKA, Volfganga Amadeja MOCARTA un citu komponistu mūzika
Lenesons un viņa draugi — Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, jaunais talants, pianists Gustavs Kalējs un diriģents Andris Vecumnieks — ir gatavi vest pašus mazākos muzikālā ceļojumā uz pirmo pieturvietu lielajā pasaules izzināšanas ekspedīcijā — ugunīgo Dienvideiropu!
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS, Artūrs PUTNIŅŠ
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Austra SNIĶERE
Gustavs KALĒJS — klavieres
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Žorža BIZĒ, Antonīna DVORŽĀKA, Volfganga Amadeja MOCARTA un citu komponistu mūzika
Lenesons un viņa draugi — Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, jaunais talants, pianists Gustavs Kalējs un diriģents Andris Vecumnieks — ir gatavi vest pašus mazākos muzikālā ceļojumā uz pirmo pieturvietu lielajā pasaules izzināšanas ekspedīcijā — ugunīgo Dienvideiropu!
NYX trio:
Anete TOČA – flauta
Tatjana OSTROVSKA – vijole
Ieva SARJA – klavieres
Aktrise Karīna TATARINOVA
Programmā:
Jānis LŪSĒNS “Mūzika nebijušām kinofilmām”
Lolita RITMANIS “Lidojums”
Jēkabs NĪMANIS “Divertisments un Tango”
Marina VIDMONTE “Strūklaka Nimfa”
Vilnis ŠMĪDBERGS Sonāte vijolei, flautai un klavierēm
Aleksandrs AVRAMECS “Delta”
Atklājot LNSO kamermūzikas cikla jauno sezonu, kas šogad par savu mājvietu sauc Mūzikas namu “Daile”, radošā sasaistē vienojušās NYX TRIO mūziķes un aktrise Karīna Tatarinova. Mijiedarbojot latviešu oriģinālmūziku un daiļliteratūru, mākslinieces radījušas unikālu iestudējumu, kas veltīts poētiskākajam Rīgas noskaņu apdziedātājam Aleksandram Čakam un klausītājus iztēlē vedīs retrospektīvā un jutekliskā pastaigā pa galvaspilsētu.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO kamermūzikas abonementā 2024/2025, ko ir iespējams iegādāties līdz 17. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/140058
NSO KAMERMŪZIKAS ABONEMENTS 2024/2025
LNSO kamermūzikas abonementā 2024/2025 iekļauti pieci (5) koncerti Mūzikas namā DAILE:
Ceturtdien, 17. oktobrī, plkst. 19.00 Mūzikas namā DAILE
NYX TRIO UN KARĪNA TATARINOVA. ČAKS. TĒLOJUMI
Piedalās: Anete TOČA – flauta, Tatjana OSTROVSKA – vijole, Ieva SARJA – klavieres, aktrise Karīna TATARINOVA
Programmā: Marinas VIDMONTES, Lolitas RITMANIS, Jāņa LŪSĒNA, Jēkaba NĪMAŅA , Viļņa ŠMĪDBERGA un Aleksandra AVRAMECA mūzika
Ceturtdien, 28. novembrī, plkst. 19.00 Mūzikas namā DAILE
REIZ HĀRLEMĀ
Piedalās: Maija ZANDBERGA – flauta, Jānis SEMJONOVS – fagots, Oskars BOKANOVS – kontrabass, Mikus BĀLIŅŠ – sitaminstrumenti, Rihards PLEŠANOVS – klavieres
Programmā: Marinas VIDMONTES, Kloda BOLLINGA, Ērla HEIGENA, Artura MASKATA, Džīna KOŠINSKA un Jāņa RUBIKA mūzika
Ceturtdien, 6. februārī, plkst. 19.00 Mūzikas namā DAILE
MEŽRAGI SAMBAS RITMOS
Piedalās: Māris EVELONS, Miks BANKEVICS, Artūrs KRŪMIŅŠ, Daniels SABANSKIS – mežragi, Ernests MEDIŅŠ – sitaminstrumenti, Rihards PLEŠANOVS – klavieres, Rodrigo MANFRINATTI – ģitāra, vokāls, sitaminstrumenti, Robson SANTOS – bungu komplekts
Programmā: Quincy JONES, Moacir SANTOS, Rodrigo MANFRINATTI, Sergio MENDES u.c. komponistu mūzika
Ceturtdien, 13. martā, plkst. 19.00 Mūzikas namā DAILE
VINETA SAREIKA. TRIO
Piedalās: Annelīna van VAUVE (Annelien Van Wauve) – klarnete, Vineta SAREIKA – vijole, Lauma SKRIDE – klavieres
Programmā: Arama HAČATURJANA, Bēlas BARTOKA, Morisa RAVELA, Igora STRAVINSKA, Dariusa MIJO un Erika SATĪ mūzika
Ceturtdien, 10. aprīlī, plkst. 19.00 Mūzikas namā DAILE
RAVELS, HAČATURJANS UN MASKATS
Piedalās: Maija ZANDBERGA – flauta, Darja SMIRNOVA – vijole, Mārtiņš CIRCENIS – klarnete, Elīna BĒRTIŅA – klavieres
Programmā: Artura MASKATA, Morisa RAVELA, Arama HAČATURJANA, Žaka IBĒRA, Čārlza AIVZA, Iana KLĀRKA, u.c. komponistu mūzika
* Abonements tirdzniecībā pieejams līdz 17. oktobrim.
Santa VIŽINE – alts
Diriģents Vasilijs SINAISKIS
Programmā:
Ādolfs SKULTE Simfoniskā poēma “Viļņi”
Viljams VOLTONS Koncerts altam un orķestrim
Antonīns DVORŽĀKS Astotā simfonija
Ar 12. oktobra koncertu, kurā pie diriģenta pults stāsies maestro Vasilijs Sinaiskis, aizsāksies aizraujoša simfoniskās mūzikas koncertu sērija Hanzas Peronā. Programmā — gan Skultes krāšņā simfoniskā poēma, gan Dvoržāka dabas skaistumu aptverošā Astotā simfonija, savukārt angļu komponista Voltona muzikāli piesātinātā Altkoncerta atskaņojumā soliste būs Amsterdamas Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare Santa Vižine.
Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 12. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/139994
LNSO RUDENS ABONEMENTS 2024
LNSO RUDENS ABONEMENTĀ IEKĻAUTI ČETRI (4) SIMFONISKĀS MŪZIKAS KONCERTI HANZAS PERONĀ no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada janvārim:
Sestdien, 12. oktobrī, plkst. 19.00 Hanzas Peronā
LNSO, SANTA VIŽINE UN MAESTRO SINAISKIS
Piektdien, 8. novembrī, plkst. 19.00 Hanzas Peronā
LNSO, KSENIJA SIDOROVA UN ANDRIS POGA
Ceturtdien, 19. decembrī, plkst. 19.00 Hanzas Peronā
LNSO, TARMO PELTOKOSKI, PROKOFJEVS UN ŠOSTAKOVIČS
Piektdien, 2025. gada 3. janvārī, plkst. 19.00 Hanzas Peronā
LNSO GADUMIJAS KONCERTS
Abonementu iespējams iegādāties līdz 12. oktobrim.
Egils UPATNIEKS – oboja
Diriģents Jorma PANULA
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS Koncerts obojai un orķestrim
Žans SIBĒLIUSS Otrā simfonija
Īpašā koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults stāsies leģendārais somu maestro un neskaitāmu pasaulslavenu diriģentu pedagogs Jorma Panula, skanēs jubilāra Riharda Štrausa un somu nacionālā skaņraža Žana Sibēliusa mūzika.
Štrausa Obojas koncerts Remažorā ir viens no pēdējiem izcilā komponista pabeigtajiem darbiem. Tas radīts 1945. gadā pēc amerikāņu obojista Džona de Lensija ierosmes, kurš dienēja ASV armijā un pēc II pasaules kara Štrausu satika Gārmišā. Mūziķis pamatoti atsaucies uz komponista neskaitāmajiem un neatkārtojamajiem obojas solo viņa simfoniskajos opusos, un, lai arī Štrauss sākumā ideju esot noraidījis, doma par koncerta radīšanu obojai viņa prātu tomēr vairs neatstāja. Šis opuss skan kā atgriešanās jaunības dienās; tas ir saulains, bezgalīgu melodiju un krāšņu vēsmu piepildīts darbs.
Tonālu noturību saglabājot, koncertprogrammā iekļauta Sibēliusa, iespējams, visbiežāk atskaņotā un ieskaņotā – Otrā – simfonija Remažorā, kas savulaik kļuva par somu nacionālās atbrīvošanas kustības simbolu. Sibēliuss ir septiņu pabeigtu simfoniju autors (Astotās simfonijas nepabeigto manuskriptu komponists sadedzināja); viņa muzikālie risinājumi ir neparasti – klātesoša ir noslēpumaina, miglā tīta ainava, kas atspoguļojas virmojošās, neparastās faktūrās un orķestra krāsās, aizraujošā formas traktējumā un oriģinālā muzikālajā dramaturģijā.
Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Komponists Rihards ZAĻUPE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Režisore Anna KLIŠĀNE
Ilustrāciju autors Emīls ĀBELE
Stāstnieks Andris KEIŠS
Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupa (vadītāja Ieva ALTROFA)
Latvijas Nacionālā simfoniskais orķestris
Diriģents Raimonds GULBIS
2024. gada augustā festivālā “LNSO vasarnīca” pirmizrādi piedzīvoja īpašs koncertuzvedums, kas tapa ciešā sadarbībā ar LNSO fondu, kur komponista Riharda Zaļupes daiļrade tiekas ar Japānas folkloru, bet Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi – ar Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas dalībniekiem un iemīļoto aktieri Andri Keišu. Kopīgā sadarbībā mazākajiem klausītājiem un viņu ģimenēm būs iespēja doties neparastā sapņu pasaulē, kas ne vienmēr ir acīmredzami šķirta no realitātes. Caur pasakas “Akinosukes sapnis” rindām atklāsim svarīgas atziņas, kas palīdzēs mums pasauli darīt arvien labāku.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un LNSO fonda mecenāti Līga Līce un Mārtiņš Dambergs.
Projekts iekļauts kultūrizglītībasprogrammā “Latvijas skolas soma”.
Rīgas projektu kora dziedātājas (vadītājs Kristofers VOLŠS-SINKA)
Artūrs NOVIKS – akordeons
Aigars REINIS – ērģeles
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Arturs MASKATS “Tango”
Gustavs HOLSTS “Planētas”
Ralfs VONS-VILJAMSS Sinfonia antartica
Strauji tuvojamies simtgadei! Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklāj 99. sezonu ar diviem koncertiem grandioziem Viļņā un Rēzeknē. Programmā iekļauts jubilāra Gustava Holsta magnum opus, viņa tautieša un laikabiedra Ralfa Vona Viljamsa kino mūzikā balstītā Septītā jeb “Antarktikas simfonija”, kā arī LNSO jaunās sezonas rezidējošā komponista Artura Maskata opuss.
Uz koncertu iespējams doties ar speciāli organizētu autobusa reisu Rīga-Rēzekne-Rīga, kas 21. septembrī plkst. 12.15 izbrauks no Aspazijas bulvāra 5 Rīgā un atpakaļ atgriezīsies pēc koncerta.
Vairāk informācijas un biļetes meklē šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/140455
Sestdien, 21. septembrī, tiek organizēts autobuss RĪGA-RĒZEKNE-RĪGA, kas ērti nogādās viesus uz koncertu “LNSO 99. SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS” Latgales vēstniecībā GORS un pēc koncerta – atpakaļ uz galvaspilsētu!
Datums: 21. septembris
Izbraukšanas laiks no Rīgas: plkst. 12.15
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5
Plānotais ierašanās laiks Rēzeknē: ap plkst. 16.30
Koncerta norises vieta: Latgales vēstniecības GORS
Izbraukšana no Rēzeknes uz Rīgu: pēc koncerta “LNSO 99. SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS” (ap plkst. 19.45)
Izbraukšanas vieta: Latgales vēstniecības GORS stāvlaukums
Galapunkts Rīgā: Aspazijas bulvāris 5
Pērkot autobusa biļeti, lūgums ievadīt pircēja telefona numuru, lai organizators vajadzības gadījumā varētu sazināties ar klientu par konkrētā brauciena detaļām. Personas dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem!
* Autobusa biļetes cenā ietilpst brauciens turp un atpakaļ maršrutā Rīga-Rēzekne-Rīga.
** Autobusa biļetes cenā nav iekļauta biļete uz koncertu.
Rīgas projektu kora dziedātājas (vadītājs Kristofers VOLŠS-SINKA)
Artūrs NOVIKS – akordeons
Aigars REINIS – ērģeles
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Arturs MASKATS “Tango”
Gustavs HOLSTS “Planētas”
Ralfs VONS-VILJAMSS Sinfonia antartica
Strauji tuvojamies simtgadei! Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklāj 99. sezonu ar diviem koncertiem grandioziem Viļņā un Rēzeknē. Programmā iekļauts jubilāra Gustava Holsta magnum opus, viņa tautieša un laikabiedra Ralfa Vona Viljamsa kino mūzikā balstītā Septītā jeb “Antarktikas simfonija”, kā arī LNSO jaunās sezonas rezidējošā komponista Artura Maskata opuss.
Uz koncertu iespējams doties ar speciāli organizētu autobusa reisu Rīga-Rēzekne-Rīga, kas 21. septembrī plkst. 12.15 izbrauks no Aspazijas bulvāra 5 Rīgā un atpakaļ atgriezīsies pēc koncerta.
Vairāk informācijas un biļetes meklē šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/140455
Vineta SAREIKA – vijole
Tarmo PELTOKOSKI – klavieres
Programmā:
Ludvigs van BĒTHOVENS Devītā sonāte vijolei un klavierēm (“Kreicera”)
Sezārs FRANKS Sonāte vijolei un klavierēm
Brīnišķīga satikšanās kamermūzikā gaidāma 19. septembra vakarā Dzintaru koncertzālē, kur uz skatuves vienosies Berlīnes filharmonijas orķestra koncertmeistare un LNSO 2024./2025. gada sezonas rezidējošā māksliniece Vineta Sareika un LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, kā arī pianists Tarmo Peltokoski, lai klausītājiem piedāvātu smalkus un hrestomātiskus kameržanra darbu atskaņojumus.
Svētdien, 25. augustā, tiek organizēts autobuss RĒZEKNE-RĪGA, lai pēc koncerta “SIMFO.ETNO.DŽEZS” festivāla “LNSO vasarnīca” viesi ērti varētu nokļūt galvaspilsētā.
Datums: 25. augusts
Izbraukšanas laiks no Rēzeknes: pēc koncerta “SIMFO.ETNO.DŽEZS” (ap plkst. 19.45)
Izbraukšanas vieta: Latgales vēstniecības GORS stāvlaukums
Galapunkts Rīgā: Aspazijas bulvāris 5
Pērkot autobusa biļeti, lūgums ievadīt pircēja telefona numuru, lai organizators vajadzības gadījumā varētu sazināties ar klientu par konkrētā brauciena detaļām. Personas dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem!
* Autobusa biļetes cenā ietilpst tikai brauciens Rēzekne-Rīga.
** No Rīgas uz Latgales vēstniecību GORS aicinām doties, izmantojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumus!
Liene SKREBINSKA – balss
Trio ELPO:
Edgars CĪRULIS
Jānis RUBIKS
Rūdolfs DANKFELDS
MIKC LMMV JIRMS tradicionālās mūzikas nodaļas audzēkņi
Diriģents Jānis STAFECKIS
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Juris KARLSONS “Vakarblāzma”
Jānis IVANOVS “Rudens dziesma. Parafrāze” (Jāņa Rubika un Edgara Cīruļa aranžējums)
Edgars CĪRULIS “Saites” (pirmatskaņojums)
Jānis RUBIKS “Zem(es)apziņas” (pirmatskaņojums)
Festivāla “LNSO vasarnīca” noslēguma koncertā apvienosies vislabākais no Latgales, džeza un simfonisma. Ar īpašiem jaundarbiem festivāla klausītājus iepriecinās komponisti Edgars Cīrulis un Jānis Rubiks, tāpat klausīsimies arī Jura Karlsona simfonisko vīziju un īpaši festivālam radītu Jāņa Ivanova vokalīzes “Rudens dziesma” aranžiju. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstāsies orķestra draugi TRIO ELPO mūziķi, kā arī īsteni latgalieši – etnomūziķe Liene Skrebinska un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas tradicionālās nodaļas audzēkņi diriģenta Jāņa Stafecka vadībā.
* Koncerts iekļauts Trīs vakara koncertu abonementā, kas pieejams tirdzniecībā līdz 23. augustam. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137544
** Koncerts divās daļās.
*** Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnu istaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnu istabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303.
Komponists Rihards ZAĻUPE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Režisore Anna KLIŠĀNE
Stāstnieks Andris KEIŠS
Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupa (vadītāja Ieva ALTROFA)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Raimonds GULBIS
Festivāla jaunākajiem apmeklētājiem piedāvājam īpašu koncertuzvedumu, kas top ciešā sadarbībā ar LNSO fondu, kur Riharda Zaļupes daiļrade tiekas ar Japānas folkloru, bet Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi – ar Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas dalībniekiem un iemīļoto aktieri Andri Keišu. Kopīgā sadarbībā mazākajiem klausītājiem un viņu ģimenēm būs iespēja doties neparastā sapņu pasaulē, kas ne vienmēr ir acīmredzami šķirta no realitātes. Caur pasakas “Akinosukes sapnis” rindām atklāsim svarīgas atziņas, kas palīdzēs mums pasauli darīt arvien labāku.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un LNSO fonds.
Projekts iekļauts kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.
Svētdien, 25. augustā, tiek organizēts autobuss RĪGA-RĒZEKNE-RĪGA, kas festivāla “LNSO vasarnīca” viesus ērti nogādās uz koncertuzvedumu “MUZIKĀLS SAPNIS “JAPĀNAS PASAKA” | 7+” un festivāla noslēguma koncertu “SIMFO. ETNO. DŽEZS” Latgales vēstniecībā GORS un pēc pēdējā koncerta – atpakaļ uz galvaspilsētu!
Datums: 25. augusts
Izbraukšanas laiks no Rīgas: plkst. 10.15
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5
Plānotais ierašanās laiks Rēzeknē: ap plkst. 14.30
Koncerta norises vieta: Latgales vēstniecības GORS
Izbraukšana no Rēzeknes uz Rīgu: pēc koncerta “SIMFO.ETNO.DŽEZS” (ap plkst. 19.45)
Izbraukšanas vieta: Latgales vēstniecības GORS stāvlaukums
Galapunkts Rīgā: Aspazijas bulvāris 5
Sestdien, 24. augustā, tiek organizēts autobuss RĒZEKNE-RĪGA, lai pēc koncerta “MĀLERA TREŠĀ” festivāla “LNSO vasarnīca” viesi ērti varētu nokļūt galvaspilsētā.
Datums: 24. augustsIzbraukšanas laiks no Rēzeknes: pēc koncerta “MĀLERA TREŠĀ” (ap plkst. 21.15)Izbraukšanas vieta: Latgales vēstniecības GORS stāvlaukums
Galapunkts Rīgā: Aspazijas bulvāris 5
* Autobusa biļetes cenā ietilpst tikai brauciens Rēzekne-Rīga.
** No Rīgas uz Latgales vēstniecību GORS aicinām doties, izmantojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumus!
ATCELTS KONCERTS “PASAULES DZIESMAS”
Aizvadot mūžībā LNSO draugu, kolēģi, LNSO klaviertrio līdzdibinātāju un dvēseli pianistu Mārtiņu Zilbertu, esam lēmuši ATCELT 24. augustā paredzēto koncertu “Pasaules dziesmas” Latgales vēstniecībā GORS.
Informācija par iegādātajām biļetēm:
*) Nauda par biļetēm, kas pirktas internetā “Biļešu Paradīzes” sistēmā (e-biļetes), tiks automātiski reversēta pircēja kontā(kontā ierasti nonāk 1-10 darba dienu laikā no reversa izpildes brīža);
*) “Biļešu Paradīzes” kasēs pirktās biļetes iespējams nodot klātienē jebkurā no “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietām;
*) Ja biļete iegādāta Latgales vēstniecības GORS biļešu sistēmā kasē Rēzeknē, tad atdot biļeti iespējams Latgalesvēstniecības GORS kasē Rēzeknē, Pils ielā 4. Nauda tiks atgriezta ar pārskaitījumu, aizpildot iesniegumu GORS kasē;
*) Ja biļete iegādāta Latgales vēstniecības GORS biļešu sistēmā internetā www.latgalesgors.lv, tad naudas atgriešanaijāraksta iesniegums, nosūtot to [email protected] vai iesniedzot GORS Informācijas centrā.
Pateicamies par jūsu sapratni!
Justīna GRINGĪTE (Justina GRINGYTĖ) – mecosoprāns
LATGALES APVIENOTAIS KORIS Andas Lipskas un Jāņa Veļičko vadībā
Diriģents Andris POGA
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Gustavs MĀLERS Trešā simfonija
Gustava Mālera simfonijas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra repertuārā pēdējā laikā guvušas īpaši siltu un nozīmīgu vietu. Nu ir pienācis laiks apjoma ziņā vērienīgākās Mālera simfonijas atskaņojumam – viņa Trešajai, kas ir skaņu celtne sešās daļās, kur pēdējās no tām orķestrim pievienosies lietuviešu mecosoprāns Justīna Gringīte, taču finālā simfoniskā orķestra audumā ievīsies arī vērienīgs Latgales apvienotā kora skanējums. Mālera Trešā ir dabas brīnišķos noslēpumos tērpts visas pasaules atspoguļojums.
Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris
Luks GEŅUŠS (Lukas GENIUŠAS) – klavieres
Diriģents Gintars RINKĒVIČS (Gintaras RINKEVIČIUS)
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Mikalojs Konstantīns ČURĻONIS Prelūdijas (pārlikums simfoniskajam orķestrim)
Moriss RAVELS Klavierkoncerts kreisajai rokai
Ludvigs van BĒTHOVENS Piektā simfonija
Baltijas ceļam – 35! Šim notikumam, kā arī “Vasarnīcai” par godu Rēzeknē viesojas Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris maestro Gintara Rinkēviča vadībā. Latvijas klausītājiem viesi sagādājuši izcilā lietuvieša Mikaloja Konstantīna Čurļoņa Prelūdijas pārlikumā simfoniskajam orķestrim, savukārt ar pianista Luka Geņuša dalību izskanēs Morisa Ravela neparastais Klavierkoncerts kreisajai rokai. Koncerta otrajā daļā – viens no simfoniskās mūzikas lielākajiem šedevriem – Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija, kas vismaz reizi dzīvē jādzird ikvienam!
* Koncerts iekļauts Trīs vakara koncertu abonementā, kas pieejams tirdzniecībā līdz 23. augustam. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137544 ** Koncerts divās daļās.*** Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnu istaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnu istabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303.
Abonementā iekļauti trīs (3) festivāla “LNSO vasarnīca” koncertu apmeklējumi Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē:
Piektdien, 23. augustā, plkst. 19.00
BĒTHOVENA PIEKTĀ UN LIETUVAS VALSTS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS
Sestdien, 24. augustā, plkst. 19.00
MĀLERA TREŠĀ
Svētdien, 25. augustā, plkst. 17.00
SIMFO. ETNO. DŽEZS.
* Abonements tirdzniecībā pieejams līdz 23. augustam.
Zīgfrīds MIHAELS VEINIUSS | Michael Weinius
Brinhilde TRĪNE MELLERE | Trine Møller
Hāgens AINS ANGERS | Ain Anger
Gunters BOGDANS BAČU | Bogdan Baciu
Gutrune LIENE KINČA
Valtraute ZANDA ŠVĒDE
Alberihs ARMANDS SILIŅŠ
Pirmā norna IRMA PAVĀRE
Otrā norna AIRA RŪRĀNE
Trešā norna LIENE KINČA
Voglinde LIENE KINČA
Velgunde AIRA RŪRĀNE
Floshilde IRMA PAVĀRE
LATVIJAS NACIONĀLAIS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS
VALSTS AKADĒMISKAIS KORIS “LATVIJA”
Diriģents TARMO PELTOKOSKI
Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” šogad turpināsies jau tradicionālo «Vāgneriānu» ar Riharda Vāgnera ilgus gadus lolotās operu tetraloģijas «Nībelunga gredzens» noslēdzošās operas «Dievu mijkrēslis» koncertatskaņojumu, kurā uz skatuves kāps spoži pasaules un Latvijas opersolisti, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dedzīgā un pasaules atzinību strauji iemantojušā somu diriģenta, starp citu – liela Vāgnera mūzikas cienītāja – Tarmo Peltokoski vadībā.
Zigfrīds, nezinādams Hāgena viltu, iemalkojis aizmirstības dzērienu, un tādējādi no viņa atmiņas zudusi visa pagātne – zudusi arī Brinhilde un mīļotajai dotais zvērests. Aizmirstībā Zīgfrīds karsti iemīl jaunā karaļa Guntera skaisto māsu Gutrunu, savukārt vientuļajam Gunteram ir gatavs atvest uguns liesmu apņemtajā klintī mītošo Brinhildi, lai steigšus svinētu kāzas. Aizvainota un sāpināta, Brinhilde nībelunga dēlam Hāgenam vaļsirdīgi atklāj Zīgfrīda noslēpumu, un viņš varonim nāvējoši mugurā triec zobenu. Taču Brinhilde saprot: traģisko notikumu cēlonis ir lāsts, kas reiz nācis pār Gredzenu. Ļaunuma un viltus spēkus var uzvarēt vien nāve, savukārt gredzens jāatdod nārām upes dzelmē, un pasauli pārņems ilgi gaidīts miers.
Koncertatskaņojumā piedalīsies pasaules vadošie operu solisti, kas šobrīd atrodas savas karjeras augstākajā punktā: Zīgfrīda lomā – Mihaels Veiniuss (Michael Weinius, Zviedrija), kurš bija izcils Zīgmunds operas «Valkīra» Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, savukārt pērn – pārliecinošs titullomas atveidotājs operā «Zīgfrīds» Cēsīs. Brinhildes lomā šogad iejutīsies dāņu soprāns Trīne Mellere (Trine Møller, Dānijā), kas aktīvi piedalās Vāgnera operu iestudējumos kopš 2022. gada un par Brinhildes lomu operā «Valkīra» Dānijas Karaliskās operas iestudējumā apbalvota kā gada labākā dziedātāja. Nībelunga Alberiha dēla – Hāgena – lomu dziedās viens no pieprasītākajiem Vāgnera lomu atveidotājiem, bass Ains Angers (Ain Anger, Igaunija), savukārt Gunters būs baritons Bogdans Baču (Bogdan Baciu, Rumānija), kurš dzied labākajos Eiropas opernamos un pērn ar koncertu viesojies arī Latvijā.Blakus viņiem – daži no labākajiem Latvijas operu solistiem: Gutrunes, Trešās nornas un Reinas meitas Voglindes lomas dziedās soprāns Liene Kinča, valkīras Valtrautes lomā iejutīsies mecosoprāns Zanda Švēde, nībelunga Alberiha lomu iedzīvinās baritons Armands Siliņš, Pirmā norna un Reinas meita Floshilde būs mecosoprāns Irma Pavāre, savukārt Otrā norna un Reinas meita Velgunde – soprāns Aira Rūrāne.
Pasākuma ilgums: trīs daļas, divi starpbrīži.
Iveta Apkalna, ērģeles
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Olli Mustonens (Olli Mustonen, Somija)
Programmā:
Džoakīno Rosīni uvertīra operai “Semiramīda”
Fransiss Pulenks Koncerts ērģelēm, stīgu orķestrim un timpāniem sol minorā
Žans Sibēliuss Septītā simfonija un simfoniskā poēma “Somija”
17. jūlijā simfoniskās mūzikas programmā dzirdēsim ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un somu diriģentu Olli Mustonenu, vienu no mūslaiku ievērojamākajiem Ziemeļvalstu mūziķiem. Programmā būs itāļu un franču mūzikas darbi, kā arī Žana Sibēliusa simfoniskie opusi.
Ivetas Apkalnas izpildījumā skanēs Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm, timpāniem un stīgām – kompozīcija, kurā barokāls dramatisms, romantiska nostalģija mijas ar dzīvesprieku un graciozitāti. Koncerta hameleoniskā skaņu valoda atspoguļo Pulenka duālo dabu ar viņa reliģiozās un dzīves baudītāja personības šķautnēm. Pats komponists par skaņdarbu teicis: “Šis vairs nav bezbēdīgais Pulenks, kurš sarakstīja Koncertu divām klavierēm. Tas ir Pulenks ceļā uz klosteri – 15. gadsimta Pulenks, ja jums tā labpatīk.’’
Koncertā dzirdēsim arī uvertīru Džoakīno Rosīni pēdējai operai ‘‘Semiramīda’’ un Žana Sibēliusa pacilājošo brīvības manifestu mūzikā, simfonisko poēmu ‘‘Somija’’. Savukārt Sibēliusa Septītā simfonija ir komponista radošā gara kulminācija, kurā komponists vērsis skatu uz augstākiem spēkiem mūžības priekšā. Neparasti veidotajā simfonijā pieklusināta rezignācija un rēns gars savijies ar apskaidrotu mirdzumu, vitālu prieku un cildenām tēmām. Tā dēvēta par somu mūzikas ‘‘Parsifālu’’; arī Sibēliusa opusu caurstrāvo metafiziskas gaismas vīzijas, tiecoties sasniegt cilvēcības virsotni.
Olli Mustonens ir meistarīgs komponists, izcils pianists un spilgts diriģents. Pašlaik viņš ir Turku filharmonijas orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Olli Mustonens sadarbojies ar daudziem izciliem pasaules klases orķestriem, tostarp Berlīnes, Ņujorkas un Losandželosas filharmoniskajiem orķestriem, Čikāgas simfonisko orķestri, Karalisko ‘‘Concertgebouw’’ orķestri, Cīrihes Tonhalles orķestri, un visiem Londonas orķestriem. Mūziķis bijis Korsholmas un Turku mūzikas festivālu vadītājs, viens no Helsinku festivāla orķestra dibinātājiem, kā arī kamerorķestra ‘‘Tapiola Sinfonietta’’ diriģents.
Par festivālu:
No 13. jūlija līdz 20. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ikgadējais Jūrmalas festivāls, pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus. Festivālā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, britu džezmenis Džūlians Džozefs, vijolniece Kristīne Balanas, diriģents Olli Mustonens, Barselonas flamenko balets, vīru ansamblis ‘‘Suļiko’’ no Gruzijas, soprāns Inga Kalna, dziedātājs Jānis Šipkēvics un daudzi citi mākslinieki.
Agnese EGLIŅA – klavieres
Elīna ŠIMKUS – soprāns
Irma PAVĀRE – mecosoprāns
Artjoms SAFRONOVS – tenors
Rihards MAČANOVSKIS – bass
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
Ēriks EŠENVALDS “Ezeri atmostas rītausmā”
Arvo PERTS Credo
Ludvigs van BĒTHOVENS Devītā simfonija
Horeogrāfe Liene GRAVA
Dramaturgs Artūrs DĪCIS
Komponists Rihards ZAĻUPE
Māksliniece Līga ZEPA
Dejotāji: Egija ABAROVIČA, Ģirts BISENIEKS, Artūrs NĪGALIS
Mūziķi:
Mareks PINTA – klarnete
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE – čells
Mikus BĀLIŅŠ – sitaminstrumenti
Rihards ZAĻUPE – sitaminstrumenti, elektronika
Evelīna JĒKABSONE – taustiņinstrumenti
Stāsts par to, kā jauniešiem arvien grūtāk nodefinēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc. Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem.
“Es sociālajos tīklos ievietoju video. Neviens nespiež “patīk”. Secinājums – tātad es nevienam nepatīku. Tam, ko daru, nav vērtības.” Pazūd jēga darīt tikai sava prieka pēc. Darīšana kļūst par ārēja novērtējuma medībām.
Izrādes galvenie varoņi ir divi jaunieši, kas mēģina šo novērtējumu iegūt. Viņi satiek “labdari”, kurš abiem palīdz kļūt populāriem, taču izrādās, ka jauniegūtajam draugam ir savtīgi mērķi, un popularitātes medības aizved jauniešus pa bīstamu ceļu.
Izrāde “Tīklā” pirmo reizi iestudēta 2022. gada augustā festivālā “LNSO vasarnīca” Ventspilī.
Horeogrāfe Liene GRAVA
Dramaturgs Artūrs DĪCIS
Komponists Rihards ZAĻUPE
Māksliniece Līga ZEPA
Dejotāji: Egija ABAROVIČA, Ģirts BISENIEKS, Artūrs NĪGALIS
Mūziķi:Mareks PINTA – klarnete
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE – čells
Mikus BĀLIŅŠ – sitaminstrumenti
Rihards ZAĻUPE – sitaminstrumenti, elektronika
Evelīna JĒKABSONE – taustiņinstrumenti
Stāsts par to, kā jauniešiem arvien grūtāk nodefinēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc. Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem.
“Es sociālajos tīklos ievietoju video. Neviens nespiež “patīk”. Secinājums – tātad es nevienam nepatīku. Tam, ko daru, nav vērtības.” Pazūd jēga darīt tikai sava prieka pēc. Darīšana kļūst par ārēja novērtējuma medībām.
Izrādes galvenie varoņi ir divi jaunieši, kas mēģina šo novērtējumu iegūt. Viņi satiek “labdari”, kurš abiem palīdz kļūt populāriem, taču izrādās, ka jauniegūtajam draugam ir savtīgi mērķi, un popularitātes medības aizved jauniešus pa bīstamu ceļu.
Izrāde “Tīklā” pirmo reizi iestudēta 2022. gada augustā festivālā “LNSO vasarnīca” Ventspilī.
Aurēlija ŠIMKUS – klavieres
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā:
Roberts ŠŪMANIS Uvertīra “Manfrēds”
Ēriks EŠENVALDS Simfonija (pirmatskaņojums)
Ludvigs van BĒTHOVENS Piektais klavierkoncerts
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO pavasara abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 10. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132346
Reinis ZARIŅŠ – klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Lilī BULANŽĒ “Pavasara rītā”
Vitolds LUTOSLAVSKIS Klavierkoncerts
Antons BRUKNERS Devītā simfonija
Lilī Bulanžē neparastais talants ievērots jau bērnībā un, neskatoties uz vārgo veselību un īso mūžu, viņa pamanījās kļūt par izglītotu, smalku komponisti, kas iedvesmu smēlās no Debisī, simbolisma un impresionisma. “Pavasara rītā” ir viens no pēdējiem komponistes pabeigtajiem opusiem – te modras, enerģiskas un gaišas ainas mijas ar sapņainiem un noslēpumainiem skaņu gleznojumiem.
Ar Reini Zariņu solista lomā koncertā skanēs arī poļu skaņraža Vitolda Lutoslavska Klavierkoncerts – muzikāls mantojums no pagājušā gadsimta 80. gadiem, kas savulaik pirmo reizi izskanējis prestižajā Zalcburgas festivālā. Savukārt Antona Bruknera Devītā simfonija tā arī palikusi nepabeigta un koncertos izskan trīsdaļīga. Lai arī komponists pie simfonijas strādājis teju deviņus gadus, viņam dodoties mūžībā, tās fināls palicis vien skicējumos. Un tomēr Bruknera “Nepabeigtā” simfonija sevī nes kādu simbolisku jēgu: tās noslēgums – trešā daļa – izgaist ēteriskā saskaņā un aizver laicības durvis, lai atvērtu nākamās, kas ved mūžībā.
Džemins HANS – čells
Diriģents Modests PITRENS
Programmā:
Raminta ŠERKŠNĪTE De profundis
Jozefs HAIDNS Čellkoncerts Domažorā
Johanness BRĀMSS Trešā simfonija
18. aprīlī pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas lietuviešu diriģents Modests Pitrens. Viņa vadībā orķestris atskaņos lietuviešu skaņrades Ramintas Šerkšnītes opusu De profundis jeb “No dziļumiem” – pirmo komponistes darbu stīgu orķestrim, kas tapis 1998. gadā, augstskolu absolvējot. Dramatiskā, kontrastu pilnā mūzika atspoguļo jauna cilvēka pasaules redzējumu, padziļinātu dzīves un mākslas jēgu meklējot. Savukārt kopā ar vien 18 gadus jauno dienvidkorejiešu talantu – čellistu Džeminu Hanu – koncertā skanēs arī Vīnes klasiķa Jozefa Haidna gaišais Čellkoncerts Domažorā. Koncerta partitūra līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem – aptuveni 200 gadus – uzskatīta par pazudušu, taču kopš tā atrasta, opuss kļuvis par vienu no iecienītākajiem žanra paraugiem un bieži skan lielākos un mazākos pasaules koncertnamos.
Koncerta otrajā daļā klausīsimies Johannesa Brāmsa pirmspēdējo – Trešo – simfoniju Famažorā. Tā sākas ar notīs iešifrētu komponista personīgo moto “Brīvs, bet laimīgs” (Frei aber froh), kas kalpojusi kā atbilde drauga un izcilā vijolnieka Jozefa Joahima savulaik skandinātajam “Brīvs, bet vientuļš” (Frei aber einsam). Simfonijas pirmatskaņojums 1883. gadā bijis īsts triumfs; šī mūzika rāda komponista meistarību simfonijas formas interpretācijā, izkopto melodiķa talantu, smalkas harmoniju spēles un niansētu muzikālo krāsu meklējumus, kā arī iespēju ielūkoties ārēji atturīgā vīra sirdī un pārdomās.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO pavasara abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 10. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132346
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā: Dariusa MIJO, Fransisa PULENKA un Morisa RAVELA mūzika
Artūrs PUTNIŅŠ (Latvijas Leļļu teātris), Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS – aktieri
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Jaunie saksofonisti:
Samanta JANSONE (izrādē plkst. 11.00)
Teisija Terēze PUNCULE (izrādē plkst. 14.00)
Ģirts GRIGORJEVS
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Dariuss MIJO “Brazileira” no svītas “Skaramušs” diviem saksofoniem un orķestrim
Fransiss PULENKS “Stāsts par zilonēnu Babāru”
Moriss RAVELS Daļas no svītas “Zosmāmiņas pasakas”
Artūrs NOVIKS — akordeons, akordīne, bandoneons
Sandis ŠTEINBERGS — vijole
Raimonds MELDERIS — vijole
Arigo ŠTRĀLS — alts
Ainārs PAUKŠĒNS — čells
Raivo OZOLS — kontrabass
Kaspars ZEMĪTIS — ģitāra
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā: Sabīnes ĶEZBERES, Matīsa ČUDARA, Rišāra GALJĀNO, Marselo NISINMANA, Jēkaba NĪMAŅA un Astora PJACOLLAS mūzika
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO kamermūzikas abonementā, ko ir iespējams iegādāties līdz 15. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132358
Perīna MADEFA – soprāns
Zanda ŠVĒDE – mecosoprāns
Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA”
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards VĀGNERS Operas “Tristans un Izolde” ievads
Gustavs MĀLERS Otrā simfonija
Perīna MADEFA – soprāns
Zanda ŠVĒDE – mecosoprāns
Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA”
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards VĀGNERS Operas “Tristans un Izolde” ievads
Gustavs MĀLERS Otrā simfonija
Perīna MADEFA – soprāns
Zanda ŠVĒDE – mecosoprāns
Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA”
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards VĀGNERS Operas “Tristans un Izolde” ievads
Gustavs MĀLERS Otrā simfonija
Vairāk informācijas par koncertu (franču valodā)
Anna Agafija EGHOLMA – vijole
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Kārlis Marija fon Vēbers Uvertīra operai “Oberons”
Fēlikss MENDELSZONS-BARTOLDI Vijolkoncerts
Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”
Anna Agafija EGHOLMA – vijole
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Fēlikss MENDELSZONS-BARTOLDI Vijolkoncerts miminorā
Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO pavasara abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 10. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132346
Ieva ŠABLOVSKA – arfa
Diriģents Žiljēns MASMONDĒ
Programmā:
Klods DEBISĪ “Fauna diendusa”
Divas dejas arfai un simfoniskajam orķestrim
“Jūra”
Nākamā “Simfoniskā hita ar Goran Gora” pieturvieta būs Francija 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, kur visupirms mākslā, bet vēlāk (tiešā vai netiešā veidā) – arī mūzikā un literatūrā – uzplaukst impresionisms. Mākslinieki pārkāpj akadēmiskās gleznošanas nosacījumus un savos darbos attēlo pasaules mainīgo iedabu, kas spoži atklājas dabas ainavās un sadzīvisku mirkļu tvērumos. Ja būsim pavisam atklāti, pats Debisī vārdu “impresionists” uz sevi labprātāk neattiecināja, to laipni atstājot, lai raksturotu vizuālās mākslas pārstāvjus, bet līdzīgi kā mākslinieki uz audekla, Debisī ar skaņām gleznoja partitūrās – gaismā mirdzošu un vējā bangojošu jūras ainavu, snaudā un sapņu pasaulē nolaidušos faunu, sudrabotu mēnesgaismu, iespaidu gleznas no tuvām un tālām zemēm… Viņš klāj paralēlus akordus kā biezus krāsas triepienus un tos izdaiļo ar smalkām, vizuļojošām gaismēnām – melodiskiem slāņiem, kas reizēm saplūst ar kopumu, bet citkārt paceļas pāri visam. Un tāpat kā gleznā – laiks Debisī mūzikā kļūst mazsvarīgs.
Roberts BALANAS – vijole
Diriģents Ainārs RUBIĶIS
Programmā:
Džons ADAMSS The Dharma at Big Sur
Volfgangs Amadejs MOCARTS 41. Simfonija
Amerikāņu minimālista Džona Adamsa Koncerts elektriskajai vijolei, sempleriem un orķestrim The Dharma at Big Sur savulaik pasūtināts par godu Volta Disneja koncertzāles – Losandželosas filharmoniskā orķestra mājvietas – atklāšanai 2003. gadā. Komponists atzinis, ka šajā koncertā vēlējies atspoguļot ikviena fizisko un garīgo pieredzi, atbraucot un apmetoties uz dzīvi Kalifornijā, pats sevi saukdams par Klusā okeāna piekrastes imigrantu (viņš dzimis Masačūsetsā). Savukārt klausoties vijolnieces Treisijas Silvermanas uzstāšanos džeza klubā (viņa koncertu gadu vēlāk arī pirmatskaņo), Adamss atskārtis, ka īstā mūzikas nozīme, īpaši ārpusrietumu kultūrās, ir starp notīm. Šo ideju viņš nes sev līdzi darba tapšanas procesā. Koncerts divās daļas veltītas komponistiem un Adamsa draugiem Lū Harisonam un Terijam Railijam.
1788. gada vasarā (aptuveni deviņu nedēļu laikā) top pēdējās trīs Volfganga Amadeja Mocarta simfonijas: iespējams, bija plāns tās reiz aizvest uz Londonu, taču šī ideja nekad nerealizējās. Tās ar kulmināciju noslēdz viņa darbību simfonijas žanrā un pēdējā no tām – 41. simfonijā «Jupiters» – sasniegtas visas klasiskās simfonijas virsotnes un mocartiska izcilība.
Anna GĀGANE – klarnete
Pēteris TRASUNS – alts
Linda LEINE – klavieres
Matīss BUDOVSKIS – aktieris
Linda RUDENE – prozas un dramaturģijas koncepcijas autore
Programmā: Maijas EINFELDES, Anitas MIEZES, Klāras ŠŪMANES, Ērika EŠENVALDA, Ģerģa KURTĀGA, Roberta ŠŪMAŅA mūzika
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO kamermūzikas abonementā, ko ir iespējams iegādāties līdz 15. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132358
Hjong-Gi Džū – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Sergejs RAHMAŅINOVS Rapsodija par Paganīni tēmu
Vitolds LUTOSLAVSKIS Variācijas par Paganīni tēmu divām klavierēm
Gustavs MĀLERS Piektā simfonija
Hjong-Gi Džū – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Sergejs RAHMAŅINOVS Rapsodija par Paganīni tēmu
Vitolds LUTOSLAVSKIS Variācijas par Paganīni tēmu divām klavierēm
Gustavs MĀLERS Piektā simfonija
Artūrs PUTNIŅŠ (Latvijas Leļļu teātris), Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS – aktieri
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Konstantīns PETRENKO
Programmā:
Engelberts HUMPERDINKS “Ansītis un Grietiņa”
JVLMA Kompozīcijas katedras studentu jaundarbi
Lenesons jau atkal atvēris visu pasaku grāmatu un šoreiz izlasījis visus brāļu Grimmu stāstus, lai varētu izvēlēties pašus interesantākos un tos pastāstīt saviem draugiem – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mazākajiem klausītājiem! Par pamatu ņemot brāļu pasakas, radīti arī skaņdarbi – šoreiz pavisam jauni un svaigi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras studentu radīti. Un ne tikai!
Artūrs PUTNIŅŠ (Latvijas Leļļu teātris), Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA, Agris KRAPIVŅICKIS – aktieri
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Konstantīns PETRENKO
Programmā:
Engelberts HUMPERDINKS “Ansītis un Grietiņa”
JVLMA Kompozīcijas katedras studentu jaundarbi
Lenesons jau atkal atvēris visu pasaku grāmatu un šoreiz izlasījis visus brāļu Grimmu stāstus, lai varētu izvēlēties pašus interesantākos un tos pastāstīt saviem draugiem – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mazākajiem klausītājiem! Par pamatu ņemot brāļu pasakas, radīti arī skaņdarbi – šoreiz pavisam jauni un svaigi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras studentu radīti. Un ne tikai!
Egija SPROĢE — flauta
Egils UPATNIEKS — oboja
Mārtiņš CIRCENIS — klarnete
Māris EVELONS— mežrags
Raimonds GULBIS — fagots
Evelīna JĒKABSONE — klavieres
Koncertu vada Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Teodora BLŪMERA, Paula JUONA, Luīzes FARENKAS, Fransisa PULENKA mūzika
Izvēlētā koncertprogramma – labi nogatavojusies un aktuāla, bet Latvijas publikai vēl nezināma (trīs no četriem programmā iekļautajiem skaņdarbiem šajā koncertā tiks Latvijā pirmatskaņoti). Saistviela – krāšņi un smalki niansēti pūšaminstrumentu seksteta žanra paraugi – Teodora Blūmera op. 45 variāciju formā, Paula Juona dzirkstošais Divertisments op. 51, Luīzes Farenkas romantiskais un virtuozais Sekstets dominorā op. 40 un Frensisa Pulenka Sekstets klavierēm un pūtēju kvintetam, kas mūsdienās ir viens no izcilākajiem un populārākajiem konkrētā žanra darbiem.
Ideja par LNSO kamermūzika cikla pirmo šī gada koncertprogrammu radās tieši Parīzē, mūziķiem atrodoties tūrē ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Divu parīziešu opusiem blakus – divi Berlīnes komponistu darbi – varbūt tieši Berlīne varētu kļūt par mūziķu nākamo pieturu?
Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO kamermūzikas abonementā, ko ir iespējams iegādāties līdz 15. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132358
LNSO kamermūzikas abonementā ietilpst 3 koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ:
Ceturtdien, 15. februārī, plkst. 19.00
LNSO kamermūzika. NO PARĪZES LĪDZ BERLĪNEI
Ceturtdien, 7. martā, plkst. 19.00
LNSO kamermūzika. VELTĪJUMS MŪZĀM
Ceturtdien, 11. aprīlī, plkst. 19.00
LNSO kamermūzika. TANGO. ARGENTĪNIETIS EIROPĀ
Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
* Abonements tirdzniecībā pieejams līdz 15. februārim
ANTONS ĻAHOVSKIS – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Sergejs PROKOFJEVS Otrais klavierkoncerts
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS 11. simfonija
Kopīgā programmā divos koncertos (9. un 10. februārī) uz skatuves atgriežas LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski un Latvijas publikas iemīļotais pianists Antons Ļahovskis. Abi mūziķi kopā ar LNSO muzicēja 2022. gada janvārī. Šis koncerts izvērtās tik emocionāli piesātināts un eksplozīvs, ka tika nolemts – orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs būs neviens cits kā tolaik 21 gadu jaunais soms Peltokoski, kura plaukstošā diriģēšanas karjera bija nupat sākusies. Nu ciešā un veiksmīgā sadarbība turpinās jau otro sezonu, un šajā koncertā dzirdēsim Dmitrija Šostakoviča 11. simfoniju, kurā atrodami daudzi muzikāli zemteksti – kā jau visā skaņraža daiļradē. Savukārt kopā ar Antonu Ļahovski šoreiz izskanēs Sergeja Prokofjeva Otrā klavierkoncerta lasījums – šis darbs radīts kā piemiņa komponista draugam, un mūzikā šeit parādās nepastarpināta emocionalitāte, kas mijas ar dzelžainu precizitāti un tehniku.
* Šis koncerts ir iekļauts LNSO pavasara abonementā 2024, ko ir iespējams iegādāties līdz 10. februārim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/132346
LNSO pavasara abonementā 2024 ietilpst 4 koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ:
Sestdien, 10. februārī, plkst. 19.00
LNSO, ANTONS ĻAHOVSKIS UN TARMO PELTOKOSKI
Ceturtdien, 21. martā, plkst. 19.00
LNSO, KAZADESĪ UN MENDELSZONA VIJOLKONCERTS
Ceturtdien, 18. aprīlī, plkst. 19.00
LNSO, HAIDNA ČELLKONCERTS UN BRĀMSA TREŠĀ
Ceturtdien, 9. maijā, plkst. 19.00
LNSO, EŠENVALDS, BĒTHOVENS UN ŠŪMANIS
* Abonements tirdzniecībā pieejams līdz 10. februārim
ANTONS ĻAHOVSKIS – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Sergejs PROKOFJEVS Otrais klavierkoncerts
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS 11. simfonija
Kopīgā programmā divos koncertos (9. un 10. februārī) uz skatuves atgriežas LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski un Latvijas publikas iemīļotais pianists Antons Ļahovskis. Abi mūziķi kopā ar LNSO muzicēja 2022. gada janvārī. Šis koncerts izvērtās tik emocionāli piesātināts un eksplozīvs, ka tika nolemts – orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs būs neviens cits kā tolaik 21 gadu jaunais soms Peltokoski, kura plaukstošā diriģēšanas karjera bija nupat sākusies. Nu ciešā un veiksmīgā sadarbība turpinās jau otro sezonu, un šajā koncertā dzirdēsim Dmitrija Šostakoviča 11. simfoniju, kurā atrodami daudzi muzikāli zemteksti – kā jau visā skaņraža daiļradē. Savukārt kopā ar Antonu Ļahovski šoreiz izskanēs Sergeja Prokofjeva Otrā klavierkoncerta lasījums – šis darbs radīts kā piemiņa komponista draugam, un mūzikā šeit parādās nepastarpināta emocionalitāte, kas mijas ar dzelžainu precizitāti un tehniku.
Tiešraidē TV3
2. februārī plkst. 21.15
Piedalās:
Kristīne BALANAS
Linda LEEN
Daumants KALNIŅŠ
XYLEM TRIO: Oskars PETRAUSKIS, Raimonds PETRAUSKIS, Rihards ZAĻUPE
LATVIJAS RADIO BIGBENDS
LATVIJAS NACIONĀLAIS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS
Diriģents Jānis STAFECKIS
Piektdien, 2. februārī, TV3 tiešraidē pulksten 21.15 norisināsies labdarības koncerts “Brīvi (no)dzīvot”, aicinot skatītājus ziedot nedziedināmi slimu cilvēku dzīves nogalei – gan cieņpilnas aprūpes nodrošināšanai, gan citiem “Hospiss LV” labdarības projektiem, kas vērsti uz mirstošu pacientu vajadzībām. Ziedot varēs, koncerta laikā zvanot pa tālruni 9000 6868 (viens zvans 4,27 euro) vai labdarības organizācijas “Hospiss LV” mājaslapā hospiss.lv.
Ieva UPATNIECE – čells
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Jānis IVANOVS
21. simfonija
Koncerts čellam ar orķestri, otrā daļa
Starp pasaules ievērojamākajiem simfoniskajiem hitiem un to autoriem jāizceļ arī kāds mūsu pašu lepnums – Jānis Ivanovs un viņa daiļrade. Viņš bija sava laika ražīgākais latviešu skaņradis-simfoniķis, monumentālu simfoniju un instrumentālo koncertu, smalku klavierdarbu un nedaudzu, bet harmoniski krāšņu vokālo opusu radītājs. Viņa pārstāvētākajā – simfonijas – žanrā risinātas sarežģītākās laikmeta problēmas, modernā mūzikas valodā atspoguļotas bēthoveniskas cīņas starp gaismu un tumsu, labo un ļauno. Pāri visam – autentiskums un latgalieša plašā sirds. “Ivanovu ir daudz, bet Jānis Ivanovs – tikai viens,” tā savulaik mēdzis jokot neviens cits kā… pats Jānis Ivanovs.
Daniils BULAJEVS – vijole
Diriģents Aivis GRETERS
Programmā:
Ēriks EŠENVALDS Simfoniskā fantāzija “Mākoņi”
Pēteris ČAIKOVSKIS Vijolkoncerts Remažorā op. 35
Antonīns DVORŽĀKS Sestā simfonija Remažorā op. 60
Jaunā un daudzsološā latviešu diriģenta Aivja Gretera vadībā LNSO savā pirmajā koncertprogrammā 2024. gadā klausītājiem sagatavojis muzikāli kaleidoskopisku baudījumu: te būs iespēja dzirdēt LNSO šīs sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda simfonisko fantāziju “Mākoņi”, kas radīta pirms nepilniem diviem gadu desmitiem kā gaiša piemiņa un ticība dzīvei pēc nāves debesīs. Tāpat koncertā skanēs romantisma pērles – Pētera Čaikovska vienīgais, taču publikas un mūziķu iemīļotais Vijolkoncerts, kurā mijas Čaikovska mūzikai raksturīgais maigums un emocionāla kvēle. To gaidāmajā atskaņojumā interpretēs spilgtais un virtuozais vijolnieks Daniils Bulajevs. Savukārt tonāli vienojoša ir arī koncerta otrā daļa – Antonīna Dvoržāka Sestā simfonija Remažorā komponēta ap 1880. gadu un caur pilnasinīgu simfonismu uzbur komponista brieduma perioda raksturportretu.
Kristīne BALANAS — vijole
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Hektors BERLIOZS “Romas karnevāls”
Ernsts ŠOSONS Poēma
Moriss RAVELS Valsis
Klods DEBISĪ “Fauna diendusa”
Kamils SENSĀNSS Introdukcija un rondo kapričoso
Igors STRAVINSKIS “Ugunsputns” baletsvīta
Jau tradicionāli Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus kopīgi pavadīt gada nogali dzirkstošas mūzikas piepildītos Vecgada koncertos! 2024. gadu sagaidīsim ar maestro Žana Kloda Kazadesī īpaši sagatavotiem franču komponistu opusu lasījumiem, kas klausītājus vedīs elegantā, virpuļojošā svētku sagaidīšanas piedzīvojumā. Ernsta Šosona un Kamila Sensānsa darbu atskaņojumos orķestrim uz skatuves pievienosies briljantā latviešu vijolniece Kristīne Balanas. Vēl koncertā orķestra izpildījumā dzirdēsim Berlioza spirdzinošo uvertīru «Romas karnevāls», impresionistiskas skaņkrāsu spēles piedzīvosim Ravela un Debisī darbos, savukārt noslēgumā – Stravinska krāšņā svīta no baleta «Ugunsputns».
Kristīne BALANAS — vijole
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Hektors BERLIOZS “Romas karnevāls”
Ernsts ŠOSONS Poēma
Moriss RAVELS Valsis
Klods DEBISĪ “Fauna diendusa”
Kamils SENSĀNSS Introdukcija un rondo kapričoso
Igors STRAVINSKIS “Ugunsputns” baletsvīta
Jau tradicionāli Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus kopīgi pavadīt gada nogali dzirkstošas mūzikas piepildītos Vecgada koncertos! 2024. gadu sagaidīsim ar maestro Žana Kloda Kazadesī īpaši sagatavotiem franču komponistu opusu lasījumiem, kas klausītājus vedīs elegantā, virpuļojošā svētku sagaidīšanas piedzīvojumā. Ernsta Šosona un Kamila Sensānsa darbu atskaņojumos orķestrim uz skatuves pievienosies briljantā latviešu vijolniece Kristīne Balanas. Vēl koncertā orķestra izpildījumā dzirdēsim Berlioza spirdzinošo uvertīru «Romas karnevāls», impresionistiskas skaņkrāsu spēles piedzīvosim Ravela un Debisī darbos, savukārt noslēgumā – Stravinska krāšņā svīta no baleta «Ugunsputns».
Kristīne BALANAS — vijole
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
Programmā:
Hektors BERLIOZS “Romas karnevāls”
Ernsts ŠOSONS Poēma
Moriss RAVELS Valsis
Klods DEBISĪ “Fauna diendusa”
Kamils SENSĀNSS Introdukcija un rondo kapričoso
Igors STRAVINSKIS “Ugunsputns” baletsvīta
Jau tradicionāli Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina savus klausītājus kopīgi pavadīt gada nogali dzirkstošas mūzikas piepildītos Vecgada koncertos! 2024. gadu sagaidīsim ar maestro Žana Kloda Kazadesī īpaši sagatavotiem franču komponistu opusu lasījumiem, kas klausītājus vedīs elegantā, virpuļojošā svētku sagaidīšanas piedzīvojumā. Ernsta Šosona un Kamila Sensānsa darbu atskaņojumos orķestrim uz skatuves pievienosies briljantā latviešu vijolniece Kristīne Balanas. Vēl koncertā orķestra izpildījumā dzirdēsim Berlioza spirdzinošo uvertīru «Romas karnevāls», impresionistiskas skaņkrāsu spēles piedzīvosim Ravela un Debisī darbos, savukārt noslēgumā – Stravinska krāšņā svīta no baleta «Ugunsputns».
Tami POHJOLA – vijole
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Esa Peka SALONENS Vijolkoncerts
Žans SIBĒLIUSS “Lemminkeinens”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris tā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā sagatavojuši koncertprogrammu, kurā satiekas divi dažādu laikmetu izcilākie somu skaņraži. No vienas puses – somu akadēmiskās mūzikas tēvs Žans Sibēliuss un viņa simfoniskā svīta “Lemminkeinens” jeb “Četras leģendas no Kalevalas”, kas stāsta par Lemminkeinena plāniem mirušo zemē Tuonelā un viņa atgriešanos starp dzīvajiem. No otras puses – viens no mūsdienu izcilākajiem diriģentiem un skaņražiem – Esa Peka Salonens un viņa 2009. gadā pabeigtais Vijolkoncerts, ko šajā vakarā kopā ar orķestri atskaņos jaunā somu vijolniece Tami Pohjola. Pēc komponista vārdiem šajā opusā atspoguļotas visas iespējamās izteiksmes, tai skaitā, spilgtās un virtuozās, meditatīvās un statiskās, brutālās un agresīvās, nostalģiskās un rudenīgās. Savukārt pēdējais akords šajā partitūrā – ne tikai beigas, bet arī kā jauna sākums…
Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2023, ko iespējams iegādāties līdz 7. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128781
Tami POHJOLA – vijole
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Esa Peka SALONENS Vijolkoncerts
Žans SIBĒLIUSS “Lemminkeinens”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris tā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā sagatavojuši koncertprogrammu, kurā satiekas divi dažādu laikmetu izcilākie somu skaņraži. No vienas puses – somu akadēmiskās mūzikas tēvs Žans Sibēliuss un viņa simfoniskā svīta “Lemminkeinens” jeb “Četras leģendas no Kalevalas”, kas stāsta par Lemminkeinena plāniem mirušo zemē Tuonelā un viņa atgriešanos starp dzīvajiem. No otras puses – viens no mūsdienu izcilākajiem diriģentiem un skaņražiem – Esa Peka Salonens un viņa 2009. gadā pabeigtais Vijolkoncerts, ko šajā vakarā kopā ar orķestri atskaņos jaunā somu vijolniece Tami Pohjola. Pēc komponista vārdiem šajā opusā atspoguļotas visas iespējamās izteiksmes, tai skaitā, spilgtās un virtuozās, meditatīvās un statiskās, brutālās un agresīvās, nostalģiskās un rudenīgās. Savukārt pēdējais akords šajā partitūrā – ne tikai beigas, bet arī kā jauna sākums…
Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2023, ko iespējams iegādāties līdz 7. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128781
Gidons KRĒMERS – vijole
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Sofija GUBAIDUĻINA Offertorium
Johanness BRĀMSS Otrā simfonija
2023. gads ir leģendārā latviešu maestro Marisa Jansona 80. gadskārta – to atzīmēsim 8. decembrī, atklājot norvēģu mākslinieka Hokona Gulvoga gleznoto Marisa Jansona portretu izstādi un aicinot uz simfoniskās mūzikas piepildītu vakaru Lielajā ģildē, kur Andra Pogas vadībā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris uzstāsies ar izcilo vijolnieku Gidonu Krēmeru, ar kuru maestro savulaik ne vienu reizi vien dalījis skatuvi. Savukārt orķestra vieskoncertmeistare šajā koncertā būs ilggadēja Oslo filharmonijas orķestra (Mariss Jansons šo orķestri vadījis no 1979. līdz 2000. gadam) vijolniece un šobrīd tā koncertmeistare Elīze Botnesa.
Gidonam Krēmeram veltītajā Vijolkoncertā Offertorium komponiste Sofija Gubaiduļina iedvesmojas no Baha un Vēberna un rada multidimensionālu, simbolisku skaņu mākslas darbu. Savukārt Johannesa Brāmsa Otrā simfonija komponēta gaišajā Remažorā – tajā mijas siltums, degsme un enerģija – īpašības, kas precīzi atbalso iemīļotā maestro personību.
Koncerta tapšanu atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā; koncertu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds.
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Agris KRAPIVŅICKIS, Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA – aktieri
Brigita ČIRKŠE – soprāns
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Pēteris PLAKIDIS “Nelokāmais alvas zaldātiņš”
Sergejs PROKOFJEVS “Neglītais pīlēns”
Juris KARLSONS “Ole Lukoije” otrā cēliena ievads
Andris SĒJĀNS “Sērkociņu pārdevēja”
Dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens ir vairāk nekā 150 pasaku autors. Ar tām esam uzauguši mēs, mūsu vecāki un vecvecāki, un varbūt pat mūsu vecvecāku vecāki. Viņa pasakas esam lasījuši neskaitāmās grāmatās un skatījušies krāšņās animācijas filmās un ekranizējumos. Šoreiz savu versiju par vienmēr aizraujošajiem, brīnumainajiem Andersena stāstiem kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri ir sagatavojis Lenesons. Un ja kaut ko dara Lenesons, tas vienmēr ir krāšņi, interesanti un priecīgi, kā arī – ļoti, ļoti muzikāli! Šoreiz viņš izvēlējies vairākas pasakas, ko jums pastāstīt.
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Agris KRAPIVŅICKIS, Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA – aktieri
Brigita ČIRKŠE – soprāns
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Pēteris PLAKIDIS “Nelokāmais alvas zaldātiņš”
Sergejs PROKOFJEVS “Neglītais pīlēns”
Juris KARLSONS “Ole Lukoije” otrā cēliena ievads
Andris SĒJĀNS “Sērkociņu pārdevēja”
Dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens ir vairāk nekā 150 pasaku autors. Ar tām esam uzauguši mēs, mūsu vecāki un vecvecāki, un varbūt pat mūsu vecvecāku vecāki. Viņa pasakas esam lasījuši neskaitāmās grāmatās un skatījušies krāšņās animācijas filmās un ekranizējumos. Šoreiz savu versiju par vienmēr aizraujošajiem, brīnumainajiem Andersena stāstiem kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri ir sagatavojis Lenesons. Un ja kaut ko dara Lenesons, tas vienmēr ir krāšņi, interesanti un priecīgi, kā arī – ļoti, ļoti muzikāli! Šoreiz viņš izvēlējies divas pasakas: vienu par Nelokāmo alvas zaldātiņu un viņa neticamajiem piedzīvojumiem, otru – par Neglīto pīlēnu, kura stāsts māca, ka katram ir vieta šajā pasaulē, kurā justies mīlētam un novērtētam tādam, kāds viņš ir.
Georgijs Osokins – klavieres
Diriģente Kristīna Poska
Programmā:
Sergejs RAHMAŅINOVS Trešais klavierkoncerts
Karls NILSENS Ceturtā simfonija
Sergeja Rahmaņinova Trešais klavierkoncerts atzīts par vienu no izaicinošākajiem darbiem klavieru repertuārā, un, būdams sava laika izcilāko pianistu pulkā, 1909. gada nogalē autors pats Ņujorkā sēdās pie klavieru sola, lai savu jaundarinājumu atskaņotu. 24. novembra vakarā Lielajā ģildē kopā ar LNSO opusa lasījumu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā sniegs spožais mūslaiku pianists, publikas iemīļotais mūziķis Georgijs Osokins. Savukārt uz dāņu klasiķa Karla Nilsena Ceturtās simfonijas partitūras rotājas frāze: “Mūzika, tāpat kā dzīvība, ir mūžīga”. Komponēta Pirmā pasaules kara krustugunīs, šī simfonija ir dzīvesgribas manifestācija un apliecinājums, kas realizēts pilnskanīgā, vēlīni romantiskā simfoniskās mūzikas valodā.
Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2023, ko iespējams iegādāties līdz 7. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128781
Diriģents Mihails Gertss
Programmā:
Rihards VĀGNERS operas “Nirnbergas meistardziedoņi” ievads
Rihards VĀGNERS operas “Tristans un Izolde” ievads un “Izoldes mīlasnāve”
Rihards VĀGNERS operas “Tannheizers” uvertīra
Cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” nākamā pieturvieta – opermūzikas pasaule, kas nebūtu tāda kā šodien bez 19. gadsimta vācu operas revolucionāra Riharda Vāgnera partitūrām (un literārajiem darbiem). Viņa jauninājumi nozīmīgi palielinājuši orķestra lomu šajā skatuves žanrā, savukārt instrumentu partijās uzmirdz smalkas un rūpīgi veidotas vadmotīvu sistēmas, raksturojot konkrētus operu tēlus, varoņus un noskaņas. Runājot par Vāgnera personību – vai nu viņu mīl, vai nīst – vienaldzīgo nav. Savā laikā esot bijis liels kultūras influenceris. Par operģēniju un viņa darbiem vairāk stāstīs Goran Gora, mūzikā «runās» operu uvertīras un simfoniskie fragmenti – šoreiz iztiksim bez ārijām.
LENESONA ABONEMENTĀ 2023/2024 (plkst. 14.00 latviešu val.) ietilpst 4 izrādes:
Sestdien, 2023. gada 4. novembrī, plkst. 14.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN 1001 NAKTS PASAKAS
Programmā: Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”
Sestdien, 2023. gada 2. decembrī, plkst. 14.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN ANDERSENA PASAKAS
Programmā: Pētera PLAKIDA un Sergeja PROKOFJEVA skaņdarbi
Sestdien, 2024. gada 17. februārī, plkst. 14.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN BRĀĻU GRIMMU PASAKAS
Programmā: Engelberts HUMPERDINKS “Ansītis un Grietiņa” un JVLMA Kompozīcijas katedras studentu jaundarbi
Sestdien, 2024. gada 13. aprīlī, plkst. 14.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN FRANČU PASAKAS
Moriss RAVELS “Zosmāmiņas pasakas” un Fransisa PULENKA mūzika
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncertcikls bērniem “LENESONS” ir tradīcija jau vairāk nekā desmit sezonu garumā. Šajos uzvedumos LNSO mazākie klausītāji un viņu līdznācēji tiek iepazīstināti ar akadēmisko mūziku, simfoniskā orķestra mūzikas instrumentiem un populārāko dažādu tautu un laiku komponistu mūziku. Koncertizrāžu centrālais tēls – lelle LeNeSOns – gadu gaitā kļuvis par iemīļotu bērnu draugu.
Cikla mākslinieciskais vadītājs – diriģents Andris VECUMNIEKS
Radošajā komandā strādā režisore Paula PĻAVNIECE, dramaturgs KLĀVS MELLIS, māksliniece EVITA BĒTA, kā arī Leļļu teātra aktieris Artūrs PUTNIŅŠ.
* Abonementa cena ir vienāda gan bērniem (6+), gan pieaugušajiem. * Bērniem līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, nav jāiegādājas atsevišķs abonements, bet pirms katras izrādes Lielās ģildes kasēs jāpērk īpaša biļete par 1,50 eiro. * Abonementa biļete jāsaglabā līdz pēdējai izrādei (ieskaitot) un ir derīga uz izrādēm TIKAI konkrētā laikā (šajā gadījumā abonementā iekļauto visu izrāžu sākuma laiks ir sestdienās plkst. 14.00).
Diriģents Renāts CVEČKOVSKIS
Programmā:
Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”
Ar Lenesona pasaku auto (pie stūres pats Lenesons) šoreiz dosimies tālā ceļā uz Austrumiem, kur paveras plašs un nebeidzams tuksnesis. Dažviet arī pa kādai oāzei, kur veldzēties pēc mērotā ceļa un sastapt citus ceļiniekus un vietējos, kuriem noteikti ir kāds labs stāsts, ar ko iepriecināt zinātkārus prātus un dzirdīgas ausis. Jūs jau zināt, arī pašam Lenesonam vārds kabatā nav jāmeklē, varbūt pats padalīsies ar kādu aizraujošu piedzīvojumu vai maz zināmu leģendu. Pasakainas austrumu ainas mūzikā uzburs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Renāta Cvečkovska vadībā.
LENESONA ABONEMENTĀ 2023/2024 (plkst. 11.00 latviešu val.) ietilpst 4 izrādes:
Sestdien, 2023. gada 4. novembrī, plkst. 11.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN 1001 NAKTS PASAKAS
Programmā: Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”
Sestdien, 2023. gada 2. decembrī, plkst. 11.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN ANDERSENA PASAKAS
Programmā: Pētera PLAKIDA un Sergeja PROKOFJEVA skaņdarbi
Sestdien, 2024. gada 17. februārī, plkst. 11.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN BRĀĻU GRIMMU PASAKAS
Programmā: Engelberts HUMPERDINKS “Ansītis un Grietiņa” un JVLMA Kompozīcijas katedras studentu jaundarbi
Sestdien, 2024. gada 13. aprīlī, plkst. 11.00 (latviešu val.) Lielajā ģildē
LENESONS UN FRANČU PASAKAS
Moriss RAVELS “Zosmāmiņas pasakas” un Fransisa PULENKA mūzika
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncertcikls bērniem “LENESONS” ir tradīcija jau vairāk nekā desmit sezonu garumā. Šajos uzvedumos LNSO mazākie klausītāji un viņu līdznācēji tiek iepazīstināti ar akadēmisko mūziku, simfoniskā orķestra mūzikas instrumentiem un populārāko dažādu tautu un laiku komponistu mūziku. Koncertizrāžu centrālais tēls – lelle LeNeSOns – gadu gaitā kļuvis par iemīļotu bērnu draugu.
Cikla mākslinieciskais vadītājs – diriģents Andris VECUMNIEKS.
Radošajā komandā strādā režisore Paula PĻAVNIECE, dramaturgs KLĀVS MELLIS, māksliniece EVITA BĒTA, kā arī Leļļu teātra aktieris Artūrs PUTNIŅŠ.
* Abonementa cena ir vienāda gan bērniem (6+), gan pieaugušajiem.* Bērniem līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, nav jāiegādājas atsevišķs abonements, bet pirms katras izrādes Lielās ģildes kasēs jāpērk īpaša biļete par 1,50 eiro.* Abonementa biļete jāsaglabā līdz pēdējai izrādei (ieskaitot) un ir derīga uz izrādēm TIKAI konkrētā laikā (šajā gadījumā abonementā iekļauto visu izrāžu sākuma laiks ir sestdienās plkst. 11.00).
Diriģents Renāts CVEČKOVSKIS
Programmā:
Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”
Ar Lenesona pasaku auto (pie stūres pats Lenesons) šoreiz dosimies tālā ceļā uz Austrumiem, kur paveras plašs un nebeidzams tuksnesis. Dažviet arī pa kādai oāzei, kur veldzēties pēc mērotā ceļa un sastapt citus ceļiniekus un vietējos, kuriem noteikti ir kāds labs stāsts, ar ko iepriecināt zinātkārus prātus un dzirdīgas ausis. Jūs jau zināt, arī pašam Lenesonam vārds kabatā nav jāmeklē, varbūt pats padalīsies ar kādu aizraujošu piedzīvojumu vai maz zināmu leģendu. Pasakainas austrumu ainas mūzikā uzburs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Renāta Cvečkovska vadībā.
Vestards ŠIMKUS – klavieres
Diriģente Emīlija HOVINGA
Programmā:
Vitežslava KAPRALOVA Suita Rustica
Bohuslavs MARTINŪ Trešais klavierkoncerts
Sergejs PROKOFJEVS svīta no baleta “Pelnrušķīte”
Šajā koncertā piedzīvosim vairākas jaunas iepazīšanās. 20. gadsimta pirmās puses čehu komponiste Vitežslava Kapralova akadēmiskās mūzikas ainā uzzibsnīja kā krītoša zvaigzne, agri sevi piesakot gan skaņradē, gan diriģēšanas mākslā, un diemžēl tikpat ātri un traģiski dodoties mūžībā, vēl nepiepildījusi savu ievērojamo potenciālu. Viņas Suita Rustica uz Latvijas skatuves skanēs pirmo reizi. Arī Kapralovas skolotāja – Bohuslava Martinū – daiļrade mums ir vēl samērā neiepazīta un sveša pasaule. Viņa Trešajā klavierkoncertā uzmirdz kas ļoti neoklasisks un tomēr autentisks, kas visupirms nolasāms krāšņā harmoniskajā valodā un rotaļīgā instrumentācijā. Solista lomā klavierkoncerta atskaņojumā iejutīsies pianists Vestards Šimkus. Savukārt muzikālā vakara noslēgumā atgriezīsimies pie jau zināmā – Sergeja Prokofjeva mūzikas baletam “Pelnrušķīte”. Pie diriģenta pults – vēl viena iepazīšanās – somu diriģente Emīlija Hovinga!
Koncertu finansiāli atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.
Šis koncerts ir iekļauts LNSO rudens abonementā 2023, ko iespējams iegādāties līdz 7. oktobrim. Abonementi pieejami šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128781
Perīna MADEFA — soprāns
LNSO klaviertrio:
Indulis CINTIŅŠ — vijole
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE — čells
Mārtiņš ZILBERTS — klavieres
Programmā: Ludviga van BĒTHOVENA, Georga PELĒČA, Rodžera KVILTERA un Leras AUERBAHAS mūzika
Šoreiz viena no LNSO kamermūzikas cikla stiprajām vērtībām – LNSO klaviertrio – koncertprogrammā līdzdarboties aicina harismātisko franču soprānu Perīnu Madefu un piedāvā klausītājiem pārsteigumiem bagātu koncertprogrammu. Turpinot tradīcijas, ansamblis savos koncertos iekļauj kamermūzikas žanru dižgaru opusus – šoreiz Ludviga van Bēthovena darbus, kā arī latviešu autoru kamermūziku – šajā programmā skanēs Georga Pelēča kompozīcija Three O. Savukārt Lera Auerbaha ir spilgta un neordināra personība mūzikas pasaulē. Pianistes un komponistes pirmais klaviertrio ir mākslinieces talantu apliecinošs, prasmīgi uzrakstīts un efektīgs meistardarbs. Tāpat koncertā skanēs arī britu komponista Rodžera Kviltera trauslās, pastorālās ainavas.
Koncertu finansiāli atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.
2023./2024. gada sezonā SIMFONISKĀ HITA AR GORAN GORA ABONEMENTĀ ietilpst četri koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ:
2023. GADĀ:
19. oktobrī plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. HAIDNS UN SIMFONIJAS DZIMŠANA
9. novembrī plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. OPERĢĒNIJS RIHARDS VĀGNERS
2024. GADĀ:
25. janvārī plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. LATVIEŠU MEISTARSIMFONIĶIS IVANOVS
14. martā plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. KLODS DEBISĪ UN FRANČU IMPRESIONISMS
Multimediālo koncertu cikls jauniešiem un akadēmiskās mūzikas entuziastiem “SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA” šogad svin 10 gadu jubileju!
Radošā komanda:
Goran GORA – stāstnieks
Jānis JOŅEVS – dramaturgs
Roberts RUBĪNS – režisors
Krišs SALMANIS – mākslinieks
Pauls POIKĀNS – animators
Orests SILABRIEDIS – satura konsultants
Piedalās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Jenss Emīls HOLMS – trompete
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā:
Jozefs HAIDNS Koncerts trompetei un orķestrim Mibemolmažorā
Jozefs HAIDNS 101. simfonija
Multimediālo koncertu cikls jauniešiem un akadēmiskās mūzikas entuziastiem “Simfoniskais hits ar Goran Gora” uz Lielās ģildes skatuves atgriežas jau ar 10. sezonu! Arī šoreiz sagatavotas četras aizraujošas un izglītojošas koncertprogrammas, kas vēstīs par mūzikas vēstures spilgtākajām personībām un notikumiem.
Sāksim ar stāstu par simfoniju – akadēmiskās mūzikas žanru-stūrakmeni, kura tapšana nav iedomājama bez Jozefa Haidna, viena no klasicisma perioda ievērojamākajiem skaņražiem. Haidns nereti tiek dēvēts par simfonijas “tēvu”, un viņa komponēto simfoniju skaits mērāms trīsciparu skaitlī. Tomēr ne par skaitļiem ir runa, bet gan par stingrajiem pamatiem, no kā izaug grandiozākā simfoniskā orķestra izpausme vairāku gadsimtu garumā, kuru vēlāk kopj un attīsta arī citi skaņraži.
Koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram” notiek jau piekto reizi un to rīko “Andreja Žagara kultūras atbalsta fonds” sadarbībā koncertzāli “Cēsis” un Latvija Nacionālo simfonisko orķestri.
Asmika GRIGORJANA, soprāns
Nora SURUZJANA, mecosoprāns
Dmitro POPOVS, tenors
Edgars OŠLEJA, bass
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA
Par tradīciju kļuvušajā koncertā “Draugi – Andrejam Žagaram” šoreiz dzirdēsim izcilā itāļu operu ģēnija Džuzepes Verdi “Rekviēmu” – monumentālu garīgās vokāli instrumentālās mūzikas skaņdarbu, kurā komponists ielicis visu savu ģeniālā melodiķa un lielu muzikālo formu dramaturģijas meistara talantu.
Verdi “Rekviēms” veltīts itāļu dzejnieka un prozaiķa Alesandro Manconi (1785–1873) piemiņai, bet tas ir ne tik daudz mūžīgās gaismas spogulis, cik laicīgas pārdomas rosinošs dramatisks opuss, kas klausītājam sagādā neaizmirstamus emocionāla pārdzīvojuma brīžus.
Cēsīs opuss skanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, lielisku solistu un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā. Pie diriģenta pults – maestro Andris Poga.
Pēc ilgāka laika Latvijā atkal dzirdēsim operas kritiķu augsti vērtēto un publikas mīlēto lietuviešu soprānu Asmiku Grigorjanu, vienu no izcilākajām dziedātājām, kura vienmēr uzsvērusi Andreja Žagara kā režisora un viņa vadītās Latvijas Nacionālās operas lielo nozīmi savas starptautiskās karjeras attīstībā. Grigorjana šobrīd uzstājas pasaules nozīmīgākajos opernamos un festivālos, tostarp Koventgārdenas Karaliskajā operā, Bavārijas Valsts operā, Vīnes Valsts operā, Teatro Real Madrid, La Scala, Zalcburgas festivālā režisoru Romeo Kasteluči, Kšistofa Varļikovska, Roberta Vilsona, Bari Koski, Klausa Gūta iestudējumos. Asmika sadarbojas ar vadošajiem diriģentiem – Zubinu Mehtu, Vasiliju Petrenko, Franci Velseru-Mostu, Vladimiru Jurovski, Markus Stencu, Alanu Gilbertu, un Mihaelu Tilsonu – Tomasu.
Koncertā piedalīsies arī Zanda Švēde – pasaulē par vienu no labākajām Karmenas lomas interpretēm atzītais latviešu mecosoprāns. Zanda dzied vadošajos operteātros un koncertzālēs Amerikā un Eiropā, un šobrīd ir Frankfurtes operas soliste.
Verdi “Rekviēma” tenora partijā dzirdēsim izcilo ukraiņu tenoru Dmitro Popovu, kurš dziedājis tādos nozīmīgos pasaules opernamos kā Metropolitēna opera, Vīnes Valsts opera, Teatro Real Madrid un Bavārijas Valsta opera. Dziedātājs piedalījies koncertos kopā ar Lodonas Filharmonijas orķestri un Bostonas simfonisko orķestri Andra Nelsona vadībā.
Basa partiju atskaņojumā Cēsīs dziedās jaunākais koncerta dalībnieks, Lielās Mūzikas balvas 2021 ieguvējs kategorijā “Gada Jaunais dziedātājs” – Edgars Ošleja.
Līdzās solistiem, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, kas atzīts par vienu no labākajiem Džuzepes Verdi “Rekviēma” interpretiem, tādēļ kopā ar vadošajiem orķestriem un diriģentiem, bieži piedalās šī opusa atskaņošanā Eiropas un pasaules koncertzālēs.
IZPĀRDOTS!
LNSO rudens abonementā 2023 ietilpst 4 koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ:
Sestdien, 7. oktobrī, plkst. 19.00 LNSO SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS*
Piektdien, 27. oktobrī, plkst. 19.00 LNSO, EMĪLIJA HOVINGA UN VESTARDS ŠIMKUS
Piektdien, 24. novembrī, plkst. 19.00 LNSO, KRISTĪNA POSKA UN GEORGIJS OSOKINS
Piektdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 LNSO, PELTOKOSKI UN SOMU MŪZIKAS PĒRLES
* Īpaši pievērst uzmanību, ka LNSO rudens abonementā 2023 ir iekļauts otrais LNSO SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS sestdien, 7. oktobrī (ne koncerts 6. oktobrī!)
Anna GĀGANE – klarnete
Hannakaisa NIRENENA – soprāns
Jirki ANTILA – tenors
Eriks ROUSI – bass
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Ēriks EŠENVALDS “Arktikas nakts vīzijas”
Rihards VĀGNERS operas “Valkīra” pirmais cēliens
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jauno sezonu atklās divos koncertos – 6. un 7. oktobrī Lielajā ģildē, kur uz skatuves ar orķestri kāps tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski un solisti. Kopā ar klarnetisti Annu Gāgani dzirdēsim LNSO jaunās sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda klarnetes koncertu “Arktikas nakts vīzijas”, kurā solista un orķestra balsis mijas ar elektronikas tembriem, taču koncerta otrajā daļā klausītāji piedzīvos Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmā cēliena koncertatskaņojumu, kurā pievienosies arī somu operdziedoņi. Te Zīglinde atradusi savu sen pazudušo brāli – Zīgmundu, kurš no oša stumbra izrauj zobenu Notungu un kopā ar māsu atstāj negantā Hundinga namu.
Koncertu finansiāli atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.
Anna GĀGANE – klarnete
Hannakaisa NIRENENA – soprāns
Jirki ANTILA – tenors
Eriks ROUSI – bass
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Ēriks EŠENVALDS “Arktikas nakts vīzijas”
Rihards VĀGNERS operas “Valkīra” pirmais cēliens
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jauno sezonu atklās divos koncertos – 6. un 7. oktobrī Lielajā ģildē, kur uz skatuves ar orķestri kāps tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski un solisti. Kopā ar klarnetisti Annu Gāgani dzirdēsim LNSO jaunās sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda klarnetes koncertu “Arktikas nakts vīzijas”, kurā solista un orķestra balsis mijas ar elektronikas tembriem, taču koncerta otrajā daļā klausītāji piedzīvos Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmā cēliena koncertatskaņojumu, kurā pievienosies arī somu operdziedoņi. Te Zīglinde atradusi savu sen pazudušo brāli – Zīgmundu, kurš no oša stumbra izrauj zobenu Notungu un kopā ar māsu atstāj negantā Hundinga namu.
Koncertu finansiāli atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.
Džemins HANS I Jaemin HAN, čells / Koreja
Santjago KANJONS-VALENSIJA I Santiago CAÑÓN-VALENCIA, čells / Kolumbija
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris Poga
Festivāla “Čello Cēsis” lielkoncerta programmā skanēs divi vērienīgi un nozīmīgi čellkoncerti divu jaunu, daudzsološu, starptautisku atzinību guvušu čellistu un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā. Pie diriģenta pults – Andris Poga.
Dmitrija Šostakoviča Pirmais čellkoncerts ir viens no populārākajiem 20. gadsimta šī žanra paraugiem. Šedevrs tapis 50. gadu sākumā komponētā Sergeja Prokofjeva Koncertsimfonijas iespaidā – to atzinis pats Šostakovičs, sakot, ka vēlējies izmēģināt spēkus līdz tam neapgūtā žanrā. Koncerts veltīts izcilajam čellistam Mstislavam Rostropovičam.
Cēsīs šo koncertu dzirdēsim vēl pavisam jaunā, bet neticami talantīgā un spožā Džemina Hana interpretācijā. Dienvidkorejā dzimušais čellists ir vairāku starptautiski nozīmīgu čella konkursu uzvarētājs un, lai arī vēl tikai 20 gadu vecus, jau sniedzis plašu koncertturneju dzimtajā Korejā, kā solists uzstājies kopā ar lieliskiem orķestriem Eiropā un sadarbojies arī ar latviešu diriģentu Aināru Rubiķi.
Otrs opuss Čello Cēsis lielkoncerta programmā būs franču romantiskās mūzikas pārstāvja Kamila Sensānsa Pirmais čellkoncerts. Tā nepārprotamais melodiskais šarms, svaigums un vitalitāte ir ietērpta izsmalcinātā formas skaidrībā, kas izskaidro šī koncerta lielo popularitāti jau no tā pirmatskaņošanas brīža. Nozīmīgā orķestra loma darbam piešķir teju simfonisku raksturu.
Sensānsa čellkoncerts skanēs Bogotā dzimušā un par vienu savas paaudzes daudzsološākajiem čellistiem dēvētā Santjago Kanjona-Valensijas interpretācijā. Viņš ir daudzu prestižu čella konkursu laureāts un jau spēlējis kopā ar izciliem orķestriem un lieliskiem diriģentiem, tai skaitā ar Andri Pogu.
Programmas izskaņā – dāņu komponista Karla Nilsena Otrā simfonija, kas tapusi laikā no 1901. līdz 1902. gadam, un ir veltīta viņa mūža draugam Busoni. Šī darba apakšvirsraksts ir De fire Temperamenter, kas tulkojumā nozīmē Četri temperamenti un ir saistīts ar psiholoģijas teoriju par četriem personības pamattipiem. Un katrs no šiem tipiem jeb temperamentiem spilgti tiek izteikts muzikālajā valodā.
Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Pūtēju orķestris RĪGA
Andrew Staples, tenors (Anglija)
Diriģents Māris Sirmais
Programmā:
Hektors Berliozs Grande Messe des Morts
26. augustā Rīgas Domā diriģenta Māra Sirmā vadībā būs reta iespēja dzirdēt vienu no monumentālākajiem Rekviēmiem – franču romantiķa Hektora Berlioza 1837. gadā komponēto desmit daļu lieldarbu tenoram, korim un lielam orķestrim, kura atskaņojumu autors bija iecerējis ap 400 mūziķu izvērstam sastāvam. Turpinot ideju tradīciju par franču mūzikas pompozitāti, Berliozs bija aizgrābts ar domu savā mesā radīt monumentālu un episku teātri, lai grandiozā ceremonijā godinātu franču 1830. gada jūlija Revolūcijas kritušo piemiņu. “Manas smadzenes teju eksplodēja no ideju pārpilnības. Tiklīdz vienas daļas aprises tika ieskicētas, prātā zibenīgi radās jau nākamās”, rakstīja Berliozs.
Lai pagūtu pierakstīt mūzikas un ideju plūdus, Berliozs izdomāja īpašu stenogrammas veidu. Pēc visai skandaloza pirmatskaņojuma komponists piedzīvoja plašu sava radošā ģēnija atzinību, kliedējot šaubas par jaunā franču meistara ideju oriģinalitāti. Tikpat spēcīgu grandiozu iespaidu Rekviēma atskaņojums atstāj arī šodien. Mūža laikā Berliozs divas reizes pārstrādājis Rekviēma partitūru (1852/1867), pēdējās izmaiņas veicot vien divus gadus pirms savas aiziešanas mūžībā. H. Berlioza Rekviēma atskaņojumā piedalīsies britu tenors Endrū Steipls (Andrew Staples), Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Orķestris “Rīga”.
Džeimss ŠERLOKS – klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Koncertu vadīs Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Jānis Ivanovs “Varavīksne”
Rihards Štrauss “Tā runāja Zaratustra”
Johanness Brāmss Otrais klavierkoncerts
Devītā festivāla “LNSO vasarnīca” izskaņā – grandiozs simfoniskās mūzikas koncerts! Ar Tarmo Peltokoski pie diriģenta pults klausīsimies Riharda Štrausa simfonisko poēmu “Tā runāja Zaratustra”, kuras tapšanu iedvesmoja Frīdriha Nīčes pārpasaulīgu ideju pilnais darbs “Tā runāja Zaratustra jeb Grāmata visiem un nevienam”. Programmā arī latviešu simfoniskās mūzikas pērle – Latgales komponista Jāņa Ivanova “Varavīksne”. Savukārt koncerta otrajā daļā ar Džeimsu Šerloku pie klavierēm klausīsimies vērienīgo Brāmsa Otro klavierkoncertu. Pats Brāmss gan tolaik visiem stāstījis, ka ir uzrakstījis “mazu, mazu klavierkoncertiņu ar mazu, mazu saujiņu skerco”. Precīzāk gan būtu to raksturot kā klavierkoncertu – kolosu, ko īpašajā vakarā piedāvājam baudīt simfoniskās mūzikas mīļotājiem.
Festivālu “LNSO vasarnīca” rīko LNSO sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
* Koncerts divās daļās
** Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnistaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnistabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303
Horeogrāfe Liene GRAVA
Dramaturgs Artūrs DĪCIS
Komponists Rihards ZAĻUPE
Māksliniece Līga ZEPA
Dejotāji: Egija ABAROVIČA, Ģirts BISENIEKS, Artūrs NĪGALIS
Mūziķi:
Mareks PINTA – klarnete
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE – čells
Mikus BĀLIŅŠ – sitaminstrumenti
Rihards ZAĻUPE – sitaminstrumenti, elektronika
Līga KĀRKLIŅA – taustiņinstrumenti
Stāsts par to, kā jauniešiem arvien grūtāk nodefinēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc. Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem.
“Es sociālajos tīklos ievietoju video. Neviens nespiež “patīk”. Secinājums – tātad es nevienam nepatīku. Tam, ko daru, nav vērtības.” Pazūd jēga darīt tikai sava prieka pēc. Darīšana kļūst par ārēja novērtējuma medībām.
Izrādes galvenie varoņi ir divi jaunieši, kas mēģina šo novērtējumu iegūt. Viņi satiek “labdari”, kurš abiem palīdz kļūt populāriem, taču izrādās, ka jauniegūtajam draugam ir savtīgi mērķi, un popularitātes medības aizved jauniešus pa bīstamu ceļu.
Izrāde “Tīklā” pirmo reizi uzvesta 2022. gada augustā festivālā “LNSO vasarnīca” Ventspilī.
Festivālu “LNSO vasarnīca” rīko LNSO sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
* Izrādē tiks izmantota elektroniskā smēķēšanas iekārta bez nikotīna
** Izrādes garums 50 min
*** Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnistaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnistabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303
Svētdien, 20. augustā, tiek organizēts autobuss Rīga-Rēzekne-Rīga uz festivāla “LNSO VASARNĪCA” noslēguma koncertu “LNSO UN TARMO PELTOKOSKI”.
Datums: 20. augusts
Izbraukšanas laiks no Rīgas: plkst. 12.15
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Plānotais ierašanās laiks Rēzeknē: plkst. 16.30
Koncertu norises vieta: Latgales vēstniecība GORS
Izbraukšana no Rēzeknes uz Rīgu – pēc koncerta
Plānotais izbraukšanas laiks no Rēzeknes: plkst. 19.30
Autobusa biļetes cenā ietilpst brauciens turp un atpakaļ (Rīga-Rēzekne-Rīga)
Autobusa biļetes cenā nav iekļauta biļete uz koncertu
Bezmaksas pasākums
Tautas mūzikas instrumentu skanējums, kopā dziedāšana un muzicēšana raisīs neaizmirstamu šīs vasaras piedzīvojumu festivāla “LNSO vasarnīca” mazākajiem apmeklētājiem. Īpašo muzikālo meistardarbnīcu vadīs vijolniece un etnomuzikoloģe Liene Brence. Tur ieskanēsies dažādu tautas mūzikas instrumentu tembri, kā arī tiks iedzīvināts katra dalībnieka mūziķa gars. Arī cilvēka ķermenis ir kā instruments, no kura var izvilināt dažādas skaņas; nodarbībā tiks apjaustas katra bērna iespējas līdzdarboties. Blakus muzicēšanai būs arī dažādas rotaļas un danči, kas iekustinās ikvienu. Meistardarbnīcā piedalīties aicināts ikviens interesents vecumā no aptuveni 5 līdz 12 gadiem, dalība – bez maksas.
Tarmo PELTOKOSKI, Džeimss ŠERLOKS – klavieres
LNSO stīgu kvartets:
Sandis ŠTEINBERGS – vijole
Darja SMIRNOVA – vijole
Pēteris TRASUNS – alts
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE – čells
Koncertu vadīs Liene JAKOVĻEVA
Programmā:
Roberts Šūmanis Klavierkvintets op. 44
Johanness Brāmss Valši op. 39
Francis Šūberts Rondo Lamažorā D. 951
Koncertā piedzīvosim unikālu iespēju pirmo reizi uz Latvijas skatuves vērot LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski pianista ampluā. Viņš kopā ar LNSO stīgu kvartetu klausītājiem sagatavojis vienu no spilgtākajiem romantisma kamermūzikas paraugiem – Roberta Šūmaņa vienīgo Klavierkvintetu, kas caurstrāvots pianistiskas virtuozitātes un mākslinieciska majestātiskuma. Savukārt koncerta otrajā daļā Peltokoski muzicēs kopā ar spilgto Londonas pianistu (un diriģentu) Džeimsu Šerloku. Viņu izpildījumā skanēs Johannesa Brāmsa un Fransisa Pulenka skaņdarbi.
Festivālu “LNSO vasarnīca” rīko LNSO sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
* Koncerts divās daļās
** Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnistaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnistabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303
Jānis SKUTELIS – stāstnieks
Mārtiņš CIRCENIS – klarnete
Jānis SEMJONOVS – fagots
Jenss Emīls HOLMS – trompete
Artūrs HRUSTAĻOVS – trombons
Ilze GULBE – vijole
Oskars BOKANOVS – kontrabass
Diriģents Raimonds GULBIS
Programmā:
Igors Stravinskis “Stāsts par zaldātu”
“Mūzika kabatas teātrim” — par tādu dēvējams Igora Stravinska 1918. gadā radītais “Stāsts par zaldātu” neparastam instrumentālajam sastāvam, aktieriem un dejotājai. Pētnieki atzīmē, ka Stravinskis apzināti radījis partitūru, kas var pastāvēt arī neatkarīgi no teksta un horeogrāfijas. Uzvešanai elastīgā darba tapšanas iemesli ir gaužām praktiski – Pirmais pasaules karš un tā radītais finansiālais krahs (īpaši pašam Stravinskim, kura mūziku pasūtināja arī vācu izdevēji). Tā pamatā ir faustiska tautas pasaka par zaldātu, kurš Velnam iemaina savu vijoli (vai dvēseli?) pret grāmatu, kurā apslēpta neizmērojama bagātība. Varam vien uzdot retorisku jautājumu – kurš šoreiz izrādīsies viltīgāks? Festivālā aizraujošais, neparastais un arī šodien aktuālais opuss tiks iestudēts divu stāstnieku un LNSO mūziķu izpildījumā diriģenta Raimonda Gulbja vadībā.
Festivālu “LNSO vasarnīca” rīko LNSO sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
* Koncerts vienā daļā
** Koncerta garums 1h
*** Pusstundu pirms pasākuma sākuma sāk darboties bērnistaba, kas pieejama bērniem vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Bērnistabas apmeklējums ir bez maksas. Pirms tam lūgums pieteikties, zvanot +371 64633303
Aktieri Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA un Artūrs PUTNIŅŠ (Latvijas Leļļu teātris)
Dejotāji – Rīgas Baleta skolas audzēkņi
Režisore Paula PĻAVNIECE
Dramaturgs Klāvs MELLIS
Māksliniece Evita BĒTA
Horeogrāfe Regīna KAUPUŽA
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā: Fragmenti no Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese”
Aicinām festivāla “Vasarnīca” mazākos apmeklētājus un viņu ģimenes sastapt mūzikas un bērnu draugu – lelli LeNeSOnu – un doties muzikālā ceļojumā uz aizmigušo Florestāna karaļvalsti pie apburtās princeses Auroras. Nabaga princesi no burvju miega var pamodināt tikai cēlais princis, kurš parādās viņas sapņos. Lai princi atrastu, LeNeSOnam un festivāla “Vasarnīca” klausītājiem palīgā steigsies arī citi pasaku tēli, koncertuzvedumā izdzīvojot brīnumainas lietas!
Festivālu “LNSO vasarnīca” rīko LNSO sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Koncerta garums: 1,5h ar starpbrīdi
Norādītās biļešu cenas vienādas gan bērniem, gan pieaugušajiem
Sestdien, 19. augustā, tiek organizēts autobuss Rīga-Rēzekne-Rīga uz festivālu “LNSO VASARNĪCA”, kas iebrauc Rēzeknē ap plkst. 15.30, lai klausītāji pēc savas izvēles varētu apmeklēt visus šajā dienā notiekošos koncertus.
Datums: 19. augusts
Izbraukšanas laiks no Rīgas: plkst. 11.15
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Plānotais ierašanās laiks Rēzeknē: plkst. 15.30
Koncertu norises vieta: Latgales vēstniecība GORS
Izbraukšana no Rēzeknes uz Rīgu – pēc dienas pēdējā koncerta “PELTOKOSKI, ŠERLOKS UN LNSO STĪGU KVARTETS”
Plānotais izbraukšanas laiks no Rēzeknes: plkst. 22.15
Autobusa biļetes cenā ietilpst brauciens turp un atpakaļ (Rīga-Rēzekne-Rīga)
Autobusa biļetes cenā nav iekļautas biļetes uz koncertiem
Mihaels Veiniuss | Michael Weinius (Zviedrija) – Zīgfrīds
Andreass Konrāds | Andreas Conrad (Vācija) – Mīme
Olivers Cvargs | Oliver Zwarg (Vācija) – Ceļinieks (Votāns)
Vida Miknevičūte | Vida Miknevičiūtė (Vācija) – Brinnhilde
Anna Larsone | Anna Larsson (Zviedrija) – Erda
Timo Rīhonens | Timo Riihonen (Somija) – Fafners
Armands Siliņš – Alberihs
Kristīne Gailīte – Mežaputns
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents TARMO PELTOKOSKI
“Cēsu vāgneriānas” turpinājumā Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” piedāvā Riharda Vāgnera operu tetraloģijas “Nībelunga gredzens” trešo operu “Zīgfrīds”. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs pasaules slavu strauji iemantojušais jaunais, viedais, dedzīgais somu maestro Tarmo Peltokoski.
Opera “Zīgfrīds” ir pasaka par puisi, kurš uzvar pūķi un iepazīst mīlestības spēku. Zīgfrīds nepazīst baiļu, viņš alkst piedzīvojumu un spēj nokalt varoņzobenu, pūķa asiņu inde ļauj viņam saprast Mežaputna valodu, Zīgfrīds i nenojauš, ka turpinās cīņa par nībelunga gredzenu un tuvojas dievu mijkrēslis. Acu nepamirkšķinot, viņš šķērso uguns burvju loku, ar skūpstu pamodina Votāna iemidzināto Brinnhildi un beidzot sajūt bailes, jo ir sastapies ar līdz šim nesajustām mīlestības alkām. Operu vainago nemirstību zaudējušās valkīras Brinnhildes un varoņa vientieša Zīgfrīda gaviles par mirdzošo mīlu un smejošo nāvi.
Koncertzālē ”Cēsis” gaidāmajā koncertatskaņojumā dzirdēsim pasaules vadošās operzvaigznes, kas ir savas karjeras pašā virsotnē. Titullomā – Mihaels Veiniuss (Michael Weinius), kurš bija lielisks Zīgmunds Cēsīs 2019. gada “Valkīras” atskaņojumā. Nībelunga Mīmes lomā iepazīsim titulēto un starptautiski pieprasīto raksturtenoru Andreasu Konrādu (Andreas Conrad). Ceļinieks jeb Votāns būs lieliskais Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), kurš Cēsu “Tristana un Izoldes” iestudējumā dziedāja Kurvenālu un LNO izrādēs bijis Alberihs un Klīstošais holandietis. Grūtā Brinnhildes loma uzticēta Latvijā labi pazīstamajam lietuviešu dramatiskajam soprānam Vidai Miknevičūtei (Vida Miknevičiūtė), bet Erdas lomā Cēsīs dzirdēsim spožo zviedru kontraltu Annu Larsoni (Anna Larsson). Pūķis Fafners būs Tīmo Rīhonens (Timo Riihonen), kuru Cēsu “Valkīrā” iepazinām kā Hundingu, Alberihu dziedās Armands Siliņš, bet Mežaputnu iemiesos Kristīne Gailīte.
Pasākuma trīs daļās.
Datums: 29. jūlijs
Izbraukšanas laiks (no Rīgas): plkst. 13.45
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Koncerta sākums: plkst. 16.00
Koncerta norises vieta: Koncertzāle “Cēsis”
Izbraukšana no Cēsīm uz Rīgu – pēc koncerta.
Plānotais izbraukšanas laiks (no Cēsīm): plkst. 21.15
Biļetes uz 29. jūlija Riharda Vāgnera operas ZĪGFRĪDS koncertatskaņojumu nopērkamas Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās vai https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/124459
! Lūgums personalizēt iegādātās biļetes, lai nepieciešamības gadījumā varam ar Jums sazināties.
*biļetes cenā ietilpst brauciens turp un atpakaļ (Rīga-Cēsis-Rīga)**biļetes cenā nav iekļauta biļete uz koncertu
Koncertu organizē SIA DZINTARU KONCERTZĀLE
Vestards Šimkus – klavieres
Diāna Jaunzeme-Portnaja – ērģeles
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Jānis Liepiņš
Programmā:
Džordžs Gēršvins Klavierkoncerts
Kamils Sensānss Danse Macabre
Kamils Sensānss Trešā simfonija
Leonards Bernsteins Candide uvertīra
Dzintaru koncertzāle informē! Koncertam mainīts solists un nosaukums. Veselības stāvokļa dēļ Baiba Skride nevarēs piedalīties koncertā. Koncerta solists būs virtuozais latviešu pianists Vestards Šimkus.
Iegādātās biļetes ir derīgas.
Vairāk informācijas: https://dzintarukoncertzale.lv/vestards-simkus-un-latvijas-nacionalais-simfoniskais-orkestris/
Koncertu organizē SIA DZINTARU KONCERTZĀLE
Raimonds Pauls — klavieres
Lasse Lindgrens (Lasse Lindgren, Zviedrija) — trompete
Aija Vītoliņa — balss
Daumants Kalniņš — balss
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Latvijas Radio bigbends
Anu KOMSI — soprāns
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS “Četras pēdējās dziesmas”
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS Desmitā simfonija
Noslēdzot vēl vienu spirdzinošu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonu, koncertprogrammā izvēlēti īpaši filozofiski dziļi un muzikāli piepildīti vēstījumi. Riharda Štrausa bagātais radošais mūžs, kas savām acīm pieredzējis 20. gadsimta vēstures spilgtākos un traģiskākos notikumus, rezultējies “Četrās pēdējās dziesmās” ar Hermaņa Heses un Jozefa fon Eihendorfa dzeju. Savukārt Dmitrija Šostakoviča Desmitā simfonija, tāpat kā visa komponista daiļrade, vienmēr bijis noslēpumains un dziļi simbolisks gan politisku, gan iekšēju pārdzīvojumu spogulis. Pie orķestra pults stāsies tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski; Štrausa dziesmu izpildījumā uz skatuves pievienosies soprāns Anu Komsi.
Publikas intereses dēļ tiek izsludināts papildkoncerts. LNSO SEZONAS NOSLĒGUMA KONCERTS | ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS būs pilnvērtīgs koncerts.
Anu KOMSI — soprāns
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS Četras pēdējās dziesmas
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS Desmitā simfonija
Noslēdzot vēl vienu spirdzinošu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonu, koncertprogrammā izvēlēti īpaši filozofiski dziļi un muzikāli piepildīti vēstījumi. Riharda Štrausa bagātais radošais mūžs, kas savām acīm pieredzējis 20. gadsimta vēstures spilgtākos un traģiskākos notikumus, rezultējies “Četrās pēdējās dziesmās” ar Hermaņa Heses un Jozefa fon Eihendorfa dzeju. Savukārt Dmitrija Šostakoviča Desmitā simfonija, tāpat kā visa komponista daiļrade, vienmēr bijis noslēpumains un dziļi simbolisks gan politisku, gan iekšēju pārdzīvojumu spogulis. Pie orķestra pults stāsies tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski; Štrausa dziesmu izpildījumā orķestrim pievienosies soprāns Anu Komsi.
Koncertu organizē Latgales vēstniecība GORS
Gunta GELGOTE – soprāns
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Jānis IVANOVS “Varavīksne”
Fransiss PULENKS Gloria
Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS 15. simfonija
Edgars MĀKENS Jaundarbs
LNSO ČELLU DREAM TEAM:
Diana OZOLIŅA, Ieva UPATNIECE, Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE, Mareta PRIKULE, Jānis RINKULIS, Zane GUĻĀNE, Ainārs PAUKŠĒNS, Mārtiņš TURSS, Emma Aleksandra BANDENIECE, Jānis RINKULIS jun., Anna Katrīna PAUKŠĒNA, Santa VALERE
TRIO ELPO
Edgars Cīrulis – klavieres
Jānis Rubiks – bass
Rūdolfs Dankfelds – bungas
Programmā:
Orlando di LASSO, Olli MUSTONENA, Johana Sebastiāna BAHA, Kšištofa PENDERECKA, Jāņa RUBIKA, Edgara CĪRUĻA mūzika
LNSO čellu DREAM TEAM 10! Šo gadu laikā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas mūziķu apvienība kļuvusi par spēcīgu zīmolu, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgas, spilgtas muzikālās programmas, kuru saistviela ir samtainais čella tembrs. Ansambļa kodols ir nemainīgs un tā sirds jau kopš pirmajiem koncertiem ir LNSO čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa. Īpašajā jubilejas koncertā ansambļa rindas kuplinās aizrautīgie jaunās paaudzes čellisti, kā arī starpžanru apvienības TRIO ELPO mūziķi.
Kristaps BERGS — čells
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
Ilo KRIGULS Chordae
Vitolds LUTOSLAVSKIS Čellkoncerts
Johanness BRĀMSS Pirmā simfonija
21. aprīļa koncertā orķestra galvenā viesdiriģente Kristīna Poska un LNSO klausītājiem sniegs mūsdienu igauņu komponista Ilo Krigula enerģiski spēcīgā simfoniskā opusa Chordae atskaņojumu, un ar lieliskā čellista Kristapa Berga dalību izpildīs poļu komponista Vitolda Lutoslavska spriego Čellkoncertu. Savukārt Brāmsam bija jau 43 gadi, kad pirmatskaņojumu piedzīvoja viņa Pirmā simfonija. Viņš nenoliedzami bija skarbs paškritiķis un apgalvoja, ka kopš komponēšanas sākuma līdz pēdējiem labojumiem, darbs pie Pirmās noritējis 21 gada garumā. Reiz viņš savam draugam sacījis, ka nekad nekomponēs simfoniju, jo “kā gan tas izdarāms, ja pirms mums komponējis tāds milzis kā Bēthovens?” Un tomēr – šodien mums ir gan deviņi izcili Bēthovena, gan četri – paškritiskā Brāmsa – simfonijas žanra paraugi.
Luks GEŅUŠS – klavieres
Diriģents Gintars RINKĒVIČS
Programmā:
Pēteris ČAIKOVSKIS “Manfrēds”
Sergejs RAHMAŅINOVS Pirmais klavierkoncerts
Pa vidu starp Ceturto un Piekto, Čaikovskis radījis vēl vienu simfonijas žanra paraugu, kur galvenajā lomā izvirzīts Bairona poēmas varonis, faustiskais, vainas apziņas mocītais Manfrēds, kas vairāk par visu alkst rast iekšēju mieru. Apjomīgajā darbā Čaikovskis atklāj smalkas un izmeklētas sižeta šķautnes. Simfonijas fināls vēsta par Manfrēda mieru mūžībā. Koncerta otrajā daļā klausīsimies Sergeja Rahmaņinova jaunības dienās komponēto Pirmo klavierkoncertu, kur solista lomā iejutīsies uz Latvijas skatuvēm iemīļots viesis – pianists Luks Geņušs, savukārt pie diriģenta pults redzēsim maestro Gintaru Rinkēviču.
Trio NYX:
Anete TOČA — flauta
Tatjana OSTROVSKA — vijole
Ieva SARJA — klavieres
Anda KOLOSOVA — ebru māksla
Programmā:
Artūrs GRĪNUPS Trio flautai, vijolei un klavierēm
Aigars RAUMANIS “Slēgtais pagalms” (pēc Paula Bankovska stāsta motīviem)
Krists AUZNIEKS Jaundarbs (pirmatskaņojums)
Jānis LŪSĒNS “Arkādija”
Agneta KRILOVA “Ziedlapiņu valsis”
Agneta KRILOVA “Purvītis. Koši pelēkais latvietis” vijolei un klavierēm
Aivars KALĒJS “Franču kvadroloģija”
Ebru māksla tēlaini tiek skaidrota kā sirds melodijas atainošana uz ūdens virsmas. 13. gadsimtā aizsākto mākslas veida realizāciju multimediālā koncertuzvedumā demonstrēs māksliniece Anda Kolosova, taču par muzikālo baudījumu rūpēsies Trio NYX, atskaņojot vairākus mūsdienu latviešu komponistu opusus. Abām mākslām līdzāspastāvot un mijiedarbojoties, klausītāji tiek aicināti intīmā un meditatīvā notikumā, kur krāsu plūdums ūdenī uzbur mūzikas skaņās attēlotās ainas.
Darja SMIRNOVA, Georgs SARKISJANS— vijole
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS simfoniskā poēma “Dons Žuans”
Rihards ŠTRAUSS simfoniskā fantāzija no operas “Sieviete bez ēnas”
Alfrēds ŠNITKE Trešais Concerto grosso divām vijolēm un orķestrim
Rihards ŠTRAUSS svīta “Rožu kavalieris”
Koncertā piedzīvosim atkalsatikšanos ar orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, ko publika paspējusi iepazīt un iemīļot jau rudens-ziemas koncertu laidienā, Tarmo Peltokoski. Bagātīgi ielūkosimies Riharda Štrausa simfoniskās mūzikas opusos – dona Žuana portretējums te atklāj jaunas nianses par nesātīgo mīlnieku (salīdzinot ar Mocarta simt gadu atpakaļ radīto attēlojumu); simbolisma pilno darbu “Sieviete bez ēnas” pats skaņradis dēvējis par “pēdējo romantisko operu”, taču “Rožu kavalieris” caur komēdijas un pārspīlētas melanholijas prizmu uzbur 18. gadsimta Vīni. Alfrēda Šnitkes Trešā Concerto grosso partitūras lappusēs būsim liecinieki muzikālai vēstures un tagadnes sadursmei. Tajā galvenās lomas spēlēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars Georgs Sarkisjans un vijoļu grupas mūziķe Darja Smirnova.
Darja SMIRNOVA, Georgs SARKISJANS— vijole
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Programmā:
Rihards ŠTRAUSS simfoniskā poēma “Dons Žuans”
Rihards ŠTRAUSS simfoniskā fantāzija no operas “Sieviete bez ēnas”
Alfrēds ŠNITKE Trešais Concerto grosso divām vijolēm un orķestrim
Rihards ŠTRAUSS svīta “Rožu kavalieris”
Koncertā piedzīvosim atkalsatikšanos ar orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, ko publika paspējusi iepazīt un iemīļot jau rudens-ziemas koncertu laidienā, Tarmo Peltokoski. Bagātīgi ielūkosimies Riharda Štrausa simfoniskās mūzikas opusos – dona Žuana portretējums te atklāj jaunas nianses par nesātīgo mīlnieku (salīdzinot ar Mocarta simt gadu atpakaļ radīto attēlojumu); simbolisma pilno darbu “Sieviete bez ēnas” pats skaņradis dēvējis par “pēdējo romantisko operu”, taču “Rožu kavalieris” caur komēdijas un pārspīlētas melanholijas prizmu uzbur 18. gadsimta Vīni. Alfrēda Šnitkes Trešā Concerto grosso partitūras lappusēs būsim liecinieki muzikālai vēstures un tagadnes sadursmei. Tajā galvenās lomas spēlēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars Georgs Sarkisjans un vijoļu grupas mūziķe Darja Smirnova.
Tommāso PRATOLA — flauta
Agnese EGLIŅA — klavieres
Programmā:
Volfgangs Amadejs MOCARTS Sonāte flautai un klavierēm miminorā KV 304
Sergejs PROKOFJEVS Sonāte flautai un klavierēm op. 94
Pjērs SANKĀNS Sonatīne flautai un klavierēm
Lovels LĪBERMANS Sonāte flautai un klavierēm op. 23
Krists AUZNIEKS Jaundarbs (pirmatskaņojums)
Jau pērn klausītāji bija liecinieki lieliskai kameransambļa saspēlei, kur uz Lielās ģildes skatuves mūzikā vienojās LNSO flautu grupas koncertmeistars Tommāso Pratola un viena no spilgtākajām Latvijas pianistēm Agnese Egliņa. Arī šogad mūziķi turpina sadarbību, piedāvājot aizrautīgu un smalku koncertprogrammu, kur centrā sonātes flautai un klavierēm, kā arī Krista Auznieka īpaši duetam radīts jaundarbs.
Goran GORA – stāstnieks
Jānis JOŅEVS – dramaturgs
Roberts RUBĪNS – režisors Krišs SALMANIS – mākslinieks
Pauls POIKĀNS – animators
Orests SILABRIEDIS – satura konsultants
Diriģents Kaspars ĀDAMSONS
Programmā:
Johanness BRĀMSS “Ungāru dejas”
Johanness BRĀMSS “Variācijas par Haidna tēmu”
Simfoniskā hita komanda un stāstnieks Goran Gora akadēmiskās mūzikas entuziastus šoreiz kā iepriecinās, tā izglītos ar vācu komponista Johannesa Brāmsa personības un daiļrades portretējumu. Atšķirībā no citiem komponēšanas aroda pārstāvjiem, Brāmsa rokraksts 19. gadsimta daudzšķautņainajā romantisma mūzikas ainā atklāj meistarīgu un pat spītīgu vēsturiskā mūzikas mantojuma atspoguļojumu, no katra laikmeta paņemot zīmīgāko un būtiskāko. Apvienojumā ar komponista individuālo stilu, Brāmss radījis kā garu spirdzinošas, tā dziļu pārdomu raisošas skaņugleznas, kuru nozīme saglabājusies arī mūsdienās.
Mārtiņš CIRCENIS – klarnete
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Krists AUZNIEKS Simfonija ONE
Žibokle MARTINAITĪTE Saudade
Erki Svens TĪRS Klarnetes koncerts
Krists Auznieks ir viens no mūslaiku latviešu spožākajiem skaņrades talantiem, kura līdzšinējos darbus un aroda prasmi apzīmogo izcila izglītība un starptautiski panākumi. Pirmoreiz dzirdēsim viņa kompozīciju One, to Kristam kā sezonas rezidējošajam komponistam pasūtījis LNSO.
Tai līdzās Erki Svena Tīra klarnetes koncerts Peregrinus Ecstaticus, kurā solo partiju spēlēs viens no virtuozākajiem latviešu klarnetistiem Mārtiņš Circenis. Koncertu “Ekstātiskais svētceļnieks” Tīrs saraksta 2012. gadā, tas izpelnās slavinošas recenzijas, kurās izceltas tādas kvalitātes kā “kaislīgs tiešums”, “eksplozīvas kulminācijas” (BBC Music Magazine), “Tīra dabiskās, dinamiskās faktūras, kuras var apbrīnā vērot, un arī ar to ir gana.” (Gramophone)
Izcilā igauņu komponista Tīra mūzika komentārus neprasa, to jau pāris gadu desmitus ar lieliem panākumiem spēlē visur pasaulē. Bet Ņujorkā dzīvojošās lietuviešu komponistes Žibokles Martinaitītes mūzika lielāko atpazīstamību ir ieguvusi tieši pēdējā laikā. Ievērību izpelnījies viņas orķestra mūzikas albums Saudade, kas turpina klausītājus iepazīstināt ar vienlaikus “komplicējošo un valdzinošo Martinaitītes skaņu pasauli” (Gramophone). Martinaitīte cildināta kā “faktūru burve” (WQXR), viņas mūzika ir “enerģijas un spraiguma pārpilna” (Wire). Tajā rodams “valdzinājums un negaidīts skaistums” (American Record Guide). Cēsīs skanēs albuma tituldarbs, kurā ietverta atsauce uz portugāļu valodā rodamo vārdu saudade – daudzslāņainām un dziļu ilgu piesātinātām emocijām. Mēnesi pirms atskaņojuma Cēsīs Saudade trīs vakarus tiks atskaņots arī Ņujorkas filharmonijā.
Krista Auznieka 1.simfonijas tapšanu atbalstījis VKKF
Daumants LIEPIŅŠ— klavieres
Diriģents Fuads IBRAHIMOVS
Programmā:
Ludvigs van BĒTHOVENS Ceturtais klavierkoncerts
Ludvigs van BĒTHOVENS uvertīra “Egmonts”
Antonīns DVORŽĀKS Devītā simfonija
Enerģiju, kas caurstrāvo Bēthovena mūziku, nav iespējams piedzīvot citviet. Viņa partitūras ir asas un kareivīgas, taču tikpat bieži – piesātinātu emociju, jūtības pilnas. Patiesas un īstas. Psiholoģiski sarežģītas. Bēthovena daiļrades un personības šķautnes dažādās krāsās atmirdz viņa uvertīrā “Egmonts”, kur priekšā izvirzīts heorisks dramatiskums; Ceturtajā klavierkoncertā savukārt priekšplānā smalks jūtīgums un intimitāte, kas mijas ar Bēthovena aso, stūraino skarbumu. Klavierkoncerta vēstījumu klausītājiem nodos pianists Daumants Liepiņš.
Savukārt Antonīna Dvoržāka simfonijas “No jaunās pasaules” meloss piepildīts ar universālu pasaules muzikālo izteiksmi un tādējādi kļuvis par vienu populārākajiem simfoniskās mūzikas opusiem. Pie diriģenta pults – Baku kamerorķestra un Minhenes Jaunā filharmonijas orķestra galvenais diriģents Fuads Ibrahimovs.
Paula PĻAVNIECE — režisore
Klāvs MELLIS — dramaturgs
Evita BĒTA — māksliniece
Artūrs PUTNIŅŠ — aktieris (Letvijas Leļļu teātris)
Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA —aktrise
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Fēlikss MENDELSZONS Uvertīras, simfoniju un Vijolkoncerta fragmenti
Kas ir labākais, ja runājam par muzikāliem ceļojumiem – ikviens var doties uz jebkuru vietu pasaulē (un arī ārpus tās), kur kāro sirds un fantāzija, pat nepieceļoties no savas sēdvietas koncertzālē. Un kur vēl labāku kompanjonu tālajā ceļā, ja ne Lenesonu? Kopā ar viņu dosimies pasaku pasaulē, satiekot elfus un fejas, kā arī kuģosim jūrā, pa ceļam apskatot dažādas pasaules malas.
Paula PĻAVNIECE — režisore
Klāvs MELLIS — dramaturgs
Evita BĒTA — māksliniece
Artūrs PUTNIŅŠ — aktieris
Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA — aktrise
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Fēlikss MENDELSZONS Uvertīras, simfoniju un Vijolkoncerta fragmenti
Kas ir labākais, ja runājam par muzikāliem ceļojumiem – ikviens var doties uz jebkuru vietu pasaulē (un arī ārpus tās), kur kāro sirds un fantāzija, pat nepieceļoties no savas sēdvietas koncertzālē. Un kur vēl labāku kompanjonu tālajā ceļā, ja ne Lenesonu? Kopā ar viņu dosimies pasaku pasaulē, satiekot elfus un fejas, kā arī kuģosim jūrā, pa ceļam apskatot dažādas pasaules malas.
Andrejs KOROBEIŅIKOVS – klavieres
Diriģents ANDRIS POGA
Pēteris VASKS Musica serena
Sergejs RAHMAŅINOVS Otrais klavierkoncerts
Modests MUSORGSKIS “Izstādes gleznas”
Iveta APKALNA – ērģeles
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Pēteris VASKS Hymnus
Francis LISTS – Marsels Diprē Fantāzija un fūga par korāļa Ad nos, ad salutarem undam
Sergejs PROKOFJEVS mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”
Andrejs KOROBEIŅIKOVS — klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Pēteris VASKS Musica serena
Sergejs RAHMAŅINOVS Otrais klavierkoncerts
Sergejs PROKOFJEVS mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”
Arvīds KAZLAUSKS — saksofons
Rīgas Saksofonu kvartets:
Katrīna KIVLENIECE-CĀBULE – soprāna saksofons
Aigars RAUMANIS – alta saksofons
Ainars ŠABLOVSKIS – tenora saksofons
Baiba TILHENA – baritona saksofons
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā:
Džons ADAMSS Saksofonkoncerts
Modests MUSORGSKIS “Izstādes gleznas”
Uģis PRAULIŅŠ Uvertīra saksofonam un simfoniskajam orķestrim (pirmatskaņojums)
Saksofonmūzikas svētki! No 10. līdz 19. februārim Latvijā norisināsies jau XIII Starptautiskais festivāls Saxophonia, kurā vienkopus satiekas labākie saksofona spēles meistari no Latvijas un ievērojami ārzemju viesi. Koncertā 17. februārī Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Jāņa Stafecka vadībā Rīgas Saksofonu kvartets klausītājiem izrādīs Uģa Prauliņa opusa pirmatskaņojumu; Arvīds Kazlausks atskaņos Džona Adamsa ievērojamo Saksofonkoncertu. Tāpat dzirdēsim spilgtus muzikālos portretējumus Modesta Musorgska simfoniskās svītas “Izstādes gleznas” atskaņojumā.
Aleksandrs MALOFEJEVS — klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Sergejs PROKOFJEVS mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”
Sergejs RAHMAŅINOVS Otrais klavierkoncerts
Pēteris VASKS Musica serena
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 2023. gada februāra beigās dosies koncertturnejā uz Franciju, lai uzstātos Parīzē, Eksanprovansā un Mecā. 10. februāra vakarā koncertā “LNSO CEĻĀ UZ FRANCIJU” tiks atskaņota daļa no koncertturnejas programmas, aicinot arī Latvijas klausītājus netiešā veidā doties līdzi brīnišķīgajā notikumā. Programmā iekļautas skaistākās akadēmiskās mūzikas pērles — Rahmaņinova leģendārais Otrais klavierkoncerts, mūzika no Prokofjeva spožā baleta “Romeo un Džuljeta” un Vaska filozofiskā Musica serena.
Paula ŠŪMANE — vijole
Diriģents Olari ELTSS
Programmā:
Žans SIBĒLIUSS “Sāga”
Žans SIBĒLIUSS Vijolkoncerts
Eivinds TORVUNDS “Rīts mežā”
Bēla BARTOKS “Koka princis”
Koncertprogrammā akadēmiskās mūzikas cienītāji un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedzīvos atkalsatikšanos ar tā kādreizējo galveno diriģentu, šobrīd Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Olari Eltsu. Kopīgā sadarbībā izskanēs Sibēliusa simfoniskā poēma “Sāga”, kuras tēlainie risinājumi rezonē ar skandināviskām fantastiskām iztēles ainavām; solistes Paulas Šūmanes interpretācijā dzirdēsim spilgto un piesātināto Sibēliusa Vijolkoncertu. No 20. gadsimta Somijas mūzikas ainas pārcelsimies uz Ungāriju, kur ap 1915. gadu Bēla Bartoks komponē asprātīgo viencēliena baletu “Koka princis”. Savukārt spirdzinošu laikmetīgās mūzikas devu klausītājiem sniegs norvēģu komponista Eivinda Torvunda simfoniskā poēma.
Datums: 2023. gada 4. februāris
Izbraukšanas laiks (no Rīgas): plkst. 14.45
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Koncerta sākums: plkst. 17.00
Koncerta norises vieta: koncertzāle “Cēsis”
Izbraukšana no Cēsīm uz Rīgu – pēc koncerta.
Plānotais izbraukšanas laiks (no Cēsīm): plkst. 19.45
Biļetes uz 4. februāra koncertu “LNSO UN SIBĒLIUSA VIJOLKONCERTS”: Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās vai https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/124067 *biļetes cenā ietilpst brauciens turp un atpakaļ (Rīga-Cēsis-Rīga)**biļetes cenā nav iekļauta biļete uz koncertu
Daumants KALNIŅŠ — balss
Paula ŠŪMANE — vijole
Kristaps BERGS — čells
Latvijas Nacionālās operas orķestris
Diriģents Kaspars ĀDAMSONS
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis KUZMA
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Ainārs RUBIĶIS
Programmā:
Jāzeps VĪTOLS svīta “Dārgakmeņi”
Helmers PAVASARS Koncerts vijolei un orķestrim, II daļa
Ilona BREĢE Ceturtā simfonija (pirmatskaņojums)
Jānis MEDIŅŠ Otrais koncerts čellam un orķestrim
Juris KARLSONS “Jāzepa vīzijas”
Paula PĻAVNIECE — režisore
Klāvs MELLIS — dramaturgs
Evita BĒTA — māksliniece
Artūrs PUTNIŅŠ — aktieris (Latvijas Leļļu teātris)
Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA — aktrise
Lisete Jirgensone (Lisete Jürgenson) — oboja
Anna Marija KUBECKA — klarnete
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Šoreiz Lenesons un viņa komanda mazākajiem klausītājiem izrādīs pasaules tautu pasakas, ko ietērpt mūzikā patiesi bija iemīļojis Kārlis Marija Vēbers – viens no sava laika lielākajiem vācu operas reformatoriem. Satiksim mednieku Maksi un princesi no austrumiem –Turandotu. Tāpat dzirdēsim divu cēlu koka pūšaminstrumentu solo – kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri muzicēs viešņa no Igaunijas, obojiste Lisete Jirgensone un latviešu klarnetiste Anna Marija Kubecka.
*Norādītās biļešu cenas vienādas gan bērniem (6+), gan pieaugušajiem.*Bērniem līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, jāiegādājas īpaša biļete par 1,50 eiro Lielās ģildes kasē koncerta dienā.
Paula PĻAVNIECE — režisore
Klāvs MELLIS — dramaturgs
Evita BĒTA — māksliniece
Artūrs PUTNIŅŠ — aktieris (Latvijas Leļļu teātris)
Anastasija REKUTA-DŽORDŽEVIČA — aktrise
Lisete Jirgensone (Lisete Jürgenson) — oboja
Anna Marija KUBECKA — klarnete
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Šoreiz Lenesons un viņa komanda mazākajiem klausītājiem izrādīs pasaules tautu pasakas, ko ietērpt mūzikā patiesi bija iemīļojis Kārlis Marija Vēbers – viens no sava laika lielākajiem vācu operas reformatoriem. Satiksim mednieku Maksi un princesi no austrumiem –Turandotu. Tāpat dzirdēsim divu cēlu koka pūšaminstrumentu solo – kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri muzicēs viešņa no Igaunijas, obojiste Lisete Jirgensone un latviešu klarnetiste Anna Marija Kubecka.
*Norādītās biļešu cenas vienādas gan bērniem (6+), gan pieaugušajiem.*Bērniem līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot), kas neaizņem atsevišķu sēdvietu, jāiegādājas īpaša biļete par 1,50 eiro Lielās ģildes kasē koncerta dienā.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Aktieris Artūrs PUTNIŅŠ
Mūziķi – Arvīds ZVAGULIS, Oskars BOKANOVS, Kaspars MAJORS, Edgars SAKSONS
Režisors Edgars NIKLASONS
Par literāro pamatu aizgūstot Herberta Dorbes pasaku “Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī”, nebēdnīgā piedzīvojumā pa Kaķpēdiņu skolas gaiteņiem mazākos festivāla “Vasarnīca” klausītājus vedīs aktieris Artūrs Putniņš un LNSO mūziķi.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Režisors – Viesturs Kairišs
Muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Poga
Diriģents – Guntis Kuzma
Kora “Kamēr…” diriģents – Jurģis Cābulis
Muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Scenogrāfe – Ieva Jurjāne
Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa
Horeogrāfe – Jana Jacuka
Koncertmeistare – Ilze Dzenīte
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Kamēr…”, Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Daumants Kalniņš, Emīls Kivlenieks, Irma Pavāre vai Marlēna Keine
Aicinot Dailes skatītājus uz kopīgu Ziemassvētku noskaņas baudīšanu, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu divās daļās.
Pirmajā daļā būs komponista Nīla Brenda (Neil Brand) “Ziemassvētku dziesmas” koncertuzvedums, kura pamatā ir Čārlza Dikensa darbs, ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu. Visiem pazīstamā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtīsies muzikālā pārdzīvojumā, lai pieaugušie atgūtu pazaudēto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Cilvēcība un siltums ir Ziemassvētku lielākā dāvana.
Koncerta otrajā daļā skanēs leģendārā Kurta Veila mūzikla “Lēdija tumsā” (“Lady in the Dark”) dziesmu izlase. Tā stāsta par karjeristes Lizas Eliotes neizskaidrojamajiem sapņiem, kas viņu šķietami vajā. Tomēr atzīstot sev vajadzību pēc drošības, mīlestības un patiesas draudzības, viņa atklāj sapņu patieso vēstījumu: viņa grib būt sieviete, kura ne tikai spēj būt izcila savā profesijā, bet arī patiesi mīlēta un spējīga patiesi mīlēt.
Goran GORA – stāstnieks
Jānis JOŅEVS – dramaturgs
Roberts RUBĪNS – režisors
Krišs SALMANIS – mākslinieks
Orests Silabriedis – satura konsultants
Elīna Bērtiņa — klavieres
Diriģents Henrijs Kristofers Āviks
Programmā:
Francis LISTS Pirmais klavierkoncerts
Francis LISTS “Prelīdes”
Jaunākajā “Simfoniskā hita” sērijā tikšanos piedzīvosim ar īstenu 19. gadsimta superzvaigzni – Franča Lista popularitāti varētu salīdzināt ar grupas «The Beatles» fenomenu pagājušā gadsimta sešdesmitajos, Maikla Džeksona spozmi astoņdesmitajos vai repera Eminem slavu šī gadsimta sākumā. Sākotnēji izcils pianists, bet vēlāk – arī atzīts komponists. Vairāk par to zinās teikt stāstnieks Goran Gora, acīm patīkamā formā noformēs Krišs Salmanis, bet skaņās ietērps pianiste Elīna Bērtiņa un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Silja Ālto — soprāns
Rihards Millers — baritons
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģents Tarmo Peltokoski
Programmā:
Pēteris VASKS Musica serena
Ralfs VONS-VILJAMSS “Jūras simfonija”
Komponists Pēteris Vasks skaņdarbu Musica serena raksturo kā “nostalģisku rudens ainavu, jēgpilnu, mierpilnu apjausmu”. Skaņurakstā iekodēts miers, ko cilvēks spēj piedzīvot, vien pilnībā ļaujoties saplūsmei ar dabu. Savukārt Vona-Viljamsa “Jūras simfonija” paver citu perspektīvu – ūdens spēka un varenības apliecinājumu.
Iveta Apkalna – ērģeles
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”
Rīgas Doma zēnu koris
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģenti – Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais
Par gaidāmo dzimšanas dienas koncertu komponists Raimonds Tiguls stāsta: “Katrs mans skaņdarbs ir ļoti personīgs stāsts un ar lielu nepacietību gaidu šos koncertus, kuros kopā ar saviem labiem draugiem un izciliem mūziķiem varēsim jums tos izstāstīt”.
Iveta Apkalna – ērģeles
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”
Rīgas Doma zēnu koris
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģenti – Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais
Par gaidāmo dzimšanas dienas koncertu komponists Raimonds Tiguls stāsta: “Katrs mans skaņdarbs ir ļoti personīgs stāsts un ar lielu nepacietību gaidu šos koncertus, kuros kopā ar saviem labiem draugiem un izciliem mūziķiem varēsim jums tos izstāstīt”.
Anna Gāgane — klarnete
Sandis Šteinbergs, Indulis Cintiņš — vijole
Pēteris Trasuns — alts
Dace Zālīte-Zilberte — čells
Programmā:
Johanness BRĀMSS Kvintets klarnetei un stīgu kvartetam op. 119
Arvo PERTS Summa stīgu kvartetam
Kšištofs PENDERECKIS Kvartets klarnetei, vijolei, altam un čellam
Karena Vūra — soprāns
Diriģents Žans Klods Kazadesī
Programmā:
Sezārs FRANKS “Nolādētais mednieks”
Anrī DITIJĒ Pirmā simfonija
Moriss RAVELS “Šeherezade”
Moriss RAVELS “Dafnīds un Hloja”
Koncertā izdzīvosim pasaules stāstus, tos uzlūkojot caur franču elegances un smalkuma prizmu: Franka iedvesma simfoniskās poēmas “Nolādētais mednieks” tapšanā ir vācu dzejnieka Birgera balāde, Ditijē simfonijas pirmo daļā izmanto spāņu deju pasakalju, savukārt Ravels daiļradē pieskaras kā austrumu, tā antīkajai pasaulei.
Koncerts norisinās ar Francijas Institūta Latvijā atbalstu.
Diriģents Tarmo Peltokoski
Programmā:
Krists AUZNIEKS Grace
Žans SIBĒLIUSS Piektā simfonija
Ralfs VONS-VILJAMSS Piektā simfonija
Koncerts sparīgi ver jaunu lappusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stāstā, pie diriģenta pults stāvot jaunajam orķestra mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam, somam Tarmo Peltokoski. Nozīmīgajā vakarā piedzīvosim sezonā otro tikšanos ar Krista Auznieka daiļradi – šoreiz gaišā un siltā skaņugleznā, kurai dots nosaukums Grace. Žans Sibēliuss Piekto simfoniju pirmo reizi diriģēja savā piecdesmitajā dzimšanas dienā, bet pēc tam rediģēja vēl divas reizes, un 19. novembra vakarā dzirdēsim tās pēdējo redakciju. Savukārt Vona-Viljamsa Piektā simfonija ir realizēta smalkākā orķestrācijā nekā četras iepriekšējās. Peltokoski vadībā angļu komponista daiļradi uz Latvijas skatuvēm iepazīsim divas reizes.
AUTOBUSS UZ TARMO PELTOKOSKI INAUGURĀCIJAS KONCERTU 19. NOVEMBRĪ CĒSĪS
LNSO UN TARMO PELTOKOSKI. SIBĒLIUSS, VONS-VILJAMSS UN AUZNIEKS
Datums: 19. novembris
Izbraukšanas laiks: plkst. 14.45
Izbraukšanas vieta: Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Koncerta sākums: plkst. 17.00
Koncerta norises vieta: Vidzemes koncertzāle “Cēsis”
Izbraukšana no Cēsīm uz Rīgu – pēc koncerta.
Plānotais izbraukšanas laiks: plkst. 19.45
*biļetes cenā ietilpst brauciens turp un atpakaļ (Rīga-Cēsis-Rīga)
**biļetes cenā nav iekļauta biļete uz koncertu
Andrejs Osokins — klavieres
Diriģents Vasilijs Sinaiskis
Programmā:
Andris DZENĪTIS “Prelūdija. Gaisma”
Bendžamins BRITENS Klavierkoncerts
Gustavs MĀLERS Pirmā simfonija
Gaismas tēlu mūzikā Dzenītis attēlo regulāri un daudzveidīgi. Britena Klavierkoncerts izstaro skaidrību un pārliecību. Savukārt Mālera Pirmā simfonija ir žanra zelta virsotne. Šajā vakarā mūzikas spēku apliecinās LNSO, publikas iemīļotais pianists Andrejs Osokins un goda diriģents Vasilijs Sinaiskis.
Andrejs Osokins — klavieres
Diriģents Vasilijs Sinaiskis
Programmā:
Andris DZENĪTIS “Prelūdija. Gaisma”
Bendžamins BRITENS Klavierkoncerts
Gustavs MĀLERS Pirmā simfonija
Gaismas tēlu mūzikā Dzenītis attēlo regulāri un daudzveidīgi. Britena Klavierkoncerts izstaro skaidrību un pārliecību. Savukārt Mālera Pirmā simfonija ir žanra zelta virsotne. Šajā vakarā mūzikas spēku apliecinās LNSO, publikas iemīļotais pianists Andrejs Osokins un goda diriģents Vasilijs Sinaiskis.
Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Perīna MADEFA — soprāns
Nino SURGULADZE — mecosoprāns
Liparits AVETISJANS — tenors
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Gintars RINKĒVIČS
Jau ceturto gadu “Andreja Žagara kultūras atbalsta fonds” sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri rīko ilggadējam Latvijas Nacionālās operas direktoram un fonda dibinātājam Andrejam Žagaram veltītu koncertu ar mūziku, kas viņam bijusi tuva. Tradicionāli koncerts notiek Andreja bērnības un jaunības pilsētā Cēsīs. Koncerts gadu rudenī pulcē opermūzikas mīļotājus, lai spožu solistu un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā klausītos brīnišķīgākās operu ārijas un duetus.
Stāstnieks — Jānis Skutelis
Mūziķi:
Mārtiņš Circenis — klarnete
Jānis Semjonovs — fagots
Jenss Emīls Holms — trompete
Artūrs Hrustaļovs — trombons
Ilze Gulbe — vijole
Oskars Bokanovs — kontrabass
Ernests Mediņš — sitaminstrumenti
Diriģents Raimonds Gulbis
Programmā:
Igors STRAVINSKIS “Stāsts par zaldātu”
“Mūzika kabatas teātrim” — par tādu dēvējams Igora Stravinska 1918. gadā radītais “Stāsts par zaldātu” patiesi neparastam kamersastāvam, aktieriem un dejotājai. Taču mūzikas pētnieki atzīmē, ka Stravinskis apzināti radījis partitūru, kas var pastāvēt neatkarīgi no teksta un horegrāfijas. Tik ļoti elastīgā darba tapšanas iemesli ir gaužām praktiski – Pirmais pasaules karš un tā radītais finansiālais krahs (īpaši pašam Stravinskim, kura mūziku pasūtināja arī vācu izdevēji). Tā pamatā ir faustiska tautas pasaka par zaldātu, kurš Velnam iemaina savu vijoli pret grāmatu, kurā apslēpta “neizmērojama bagātība”. Varam vien uzdot retorisku jautājumu – kurš šoreiz izrādīsies viltīgāks? Klausīsimies opusa versiju stāstniekam Jānim Skutelim, LNSO mūziķiem un diriģentam Raimondam Gulbim.
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Artūrs PUTNIŅŠ – aktieris (Latvijas Leļļu teātris)
Dejotāji – Nika Judinceva un Mikus Ungurs (Rīgas Baleta skola)
Diriģents Vilhelms VĀCIETIS
Programmā: Fragmenti no Pētera ČAIKOVSKA baleta “Apburtā princese”
Paula PĻAVNIECE – režisore
Klāvs MELLIS – dramaturgs
Evita BĒTA – māksliniece
Irina KRASTA – aktrise (Latvijas Leļļu teātris)
Dejotāji – Nika Judinceva un Mikus Ungurs (Rīgas Baleta skola)
Diriģents Vilhelms VĀCIETIS
Programmā:
Fragmenti no Pētera ČAIKOVSKA baleta “Apburtā princese”
Rudenīgā oktobra noslēgumā mazākie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klausītāji sēdīsies LeNeSOna pasaku mašīnā un dosies muzikālā ceļojumā uz aizmigušo Florestāna karaļvalsti pie apburtās princeses Auroras. Nabaga princesi no burvju miega var pamodināt tikai skaistais pasaku princis, kurš parādās viņas sapņos. Lai atrastu princi, LeNeSOnam un viņa klausītājiem palīgā steigsies arī citi Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese” tēli.
Solista slimības dēļ koncerts sestdien, 22. oktobrī, nenotiks!
Aicinām saglabāt biļetes un sekot līdzi informācijai koncertzāles mājaslapā www.cesukoncertzale.lv.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Gidons KRĒMERS, vijole
Diriģents Andris Poga
Programmā:
Sofija GUBAIDUĻINA Offertorium
Johanness BRĀMSS Ceturtā simfonija
Sofijas Gubaiduļinas ap 1980. gadu komponētais koncerts vijolei un orķestrim Offertorium tiek atklāts ar jau vairākus gadsimtus senu Johana Sebastiana Baha tēmu, kas, kā jau teju visa dižā baroka komponista daiļrade, sakņota dziļā garīgumā. Šeit tā izklāstīta 20. gadsimta komponista Antona Vēberna garā, katrai tēmas notij izskanot citā instrumentā. Dažādu laikmetu vēsma un kristietības ideju apcere klātesoša visa koncerta skaņurakstā, autorei smalki apvienojot laika gaitā mainīgos muzikālos paņēmienus. Darba centrtiece – solists – izcilais vijolnieks, kam savulaik koncerts veltīts – Gidons Krēmers. Arī šajā vakarā klausītājiem būs īpaša iespēja to dzirdēt autentiskā leģendārā mūziķa interpretācijā.
Johannesa Brāmsa pēdējā – Ceturtā – simfonija uzskatāma par vienu no izcilākajiem žanra paraugiem. Interesanti, ka arī tās finālā klausītājiem piedāvāts Baha mūzikas citāts, tādējādi šo koncertprogrammu padarot par smalku sveicienu izcilajam komponistam.
Ilze Grēvele-Skaraine, soprāns
Inga Šļubovska, soprāns
Kristīne Balanas, vijole
Iveta Apkalna, ērģeles
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Schola Cantorum Riga
Diriģents Jānis Liepiņš
PROGRAMMĀ:
Zigmars Liepiņš – Svīta “Sarkanais mežs”
Zigmars Liepiņš – “Koncerts vijolei”
Zigmars Liepiņš – “Mesa 2020” (PIRMATSKAŅOJUMS)
Zigmars Liepiņš kā komponists spilgti pieteicās 70. gadu vidū, un pa šo laiku tapušas neaptverami daudzveidīgas lietas: ir smeldzes pilnas melodijas un pielīpošas popdziesmas, ir balādes un pieskāriens tautasdziesmām, vīd asprātīgas parodijas, mūs valdzina ilgošanās un spēlēšanās motīvi, dzimuši vērienīgi dziesmu cikli un instrumentālas pērles, mēs pazīstam un mīlam Zigmara operas, rokoperas un mūziklus, darbu sarakstā ir skaņurindas intīmam čukstam un monumentāli audekli dziesmusvētku horizontam.
Iveta Apkalna — ērģeles
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģenti Guntis Kuzma un Māris Sirmais
Programmā:
Aleksandrs GILMĀNS Pirmā ērģeļsimfonija
Ārons KOPLENDS II daļa Scherzo no Simfonijas ērģelēm un orķestrim
Filips GLĀSS Septītā simfonija
Diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā koncertā skanēs franču romantiskās mūzikas pārstāvja Aleksandra Gilmāna Pirmā ērģeļsimfonija un amerikāņa Ārona Koplenda Scherzo Fantastique no Simfonijas ērģelēm un orķestrim, savukārt diriģents Māris Sirmais Latvijas klausītājus pirmo reizi iepazīstinās ar 2019. gadā Elbas filharmonijā izskanējušo Pētera Vaska jaundarbu jauktam korim un ērģelēm “Veni Domine” un komponista minimālista Filipa Glāsa Septīto “Tolteku” simfoniju.
Roberts Traksmans — vijole
Santa Vižine — alts
Diriģente Kristīna Poska
Programmā:
Krists AUZNIEKS Crossing
Volfgangs Amadejs MOCARTS Sinfonia concertante vijolei, altam un orķestrim
Antons BRUKNERS Septītā simfonija
Līdz ar jaunās sezonas sākšanos, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedzīvojis daudzas nozīmīgas pārmaiņas. Viena no tām – par LNSO rezidējošo komponistu šosezon svinīgi iecelts Krists Auznieks, ko pērn kāds latviešu laikraksts nodēvējis par «gada cilvēku kultūrā». 97. sezonas atklāšanas koncertā, publikas iemīļotās galvenās viesdiriģentes Kristīnas Poskas vadībā LNSO atskaņos Auznieka skaņdarbu Crossing, kas piepildīts ar amerikāņu minimālismam raksturīgu jaudu un tai pat laikā – teju pastorālām, galvenokārt gaišām noskaņām. Mocarta Sinfonia concertante uz skatuves pievienosies arī soliste – slavenā Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare Santa Vižine un Tallinas filharmonijas pirmo vijoļu grupas mūziķis Roberts Traksmans. Savukārt koncerta kulminācijā – Antona Bruknera viena no izcilākajām simfonijām.
Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Egils Upatnieks — oboja
Diriģents Guntis Kuzma
Programmā:
Arvo PERTS Pirmā simfonija
Pēteris VASKS Koncerts angļu ragam un orķestrim
Ilgi gaidīto atkalsatikšanos ar stāstnieku Goran Gora akadēmiskās mūzikas entuziasti piedzīvos Pētera Vaska partitūrā. Šoreiz klausīsimies komponista koncertu, kas veltīts neparastajam un tembrāli neatkārtojamajam pūšaminstrumentam – angļu ragam. Ar tā skaņas krāšņumu, ko meistarīgi orķestra audumā izcēlis komponists, klausītājus iepazīstinās LNSO mūziķis Egils Upatnieks. Savukārt Arvo Pertu Vasks ir nosaucis par «gara radinieku mūzikā», un, lai arī šajā vakarā izskanēs divas daudzos mūzikas parametros atšķirīgas kompozīcijas, muzikālā brālība skaņražu starpā ir nenoliedzama.
2022./2023. gada sezonā SIMFONISKĀ HITA AR GORAN GORA ABONEMENTĀ ietilpst 3 koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ: 2022. GADĀ:
Ceturtdien, 22. septembrī, plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. VASKS UN PERTS
Ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. FRANCIS LISTS 2023. GADĀ:
Ceturtdien, 23. martā, plkst. 19.00 SIMFONISKAIS HITS AR GORAN GORA. BRĀMSS UN “UNGĀRU DEJAS”
Aktieri Rūdolfs Apse un Valdis Vanags
Māksliniece Kristīne Abika
Režisore Una Rozenbauma
Diriģents Jānis Stafeckis
Programmā:
Andris VECUMNIEKS “Pasaka par mūzikas instrumentiem”
2022./2023. gada sezonā LENESONA ABONEMENTĀ (krievu valodā) ietilpst 4 koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ:
2022. GADĀ:
Sestdien, 17. septembrī, plkst. 11.00 LENESONS UN PASAKA PAR MŪZIKAS INSTRUMENTIEM
Sestdien, 29. oktobrī, plkst. 11.00 LENESONS UN ČAIKOVSKA “APBURTĀ PRINCESE”
2023. GADĀ:
Sestdien, 21. janvārī, plkst. 11.00 LENESONS UN VĒBERA PASAKU PASAULE
Sestdien, 4. martā, plkst. 11.00 LENESONS UN MENDELSZONA CEĻOJUMI
Aktieri Rūdolfs Apse un Valdis Vanags
Māksliniece Kristīne Abika
Režisore Una Rozenbauma
Diriģents Jānis Stafeckis
Programmā:
Andris VECUMNIEKS “Pasaka par mūzikas instrumentiem”
2022./2023. gada sezonā LENESONA ABONEMENTĀ (krievu valodā) ietilpst 4 koncerti LIELAJĀ ĢILDĒ:
2022. GADĀ:
Sestdien, 17. septembrī, plkst. 11.00 LENESONS UN PASAKA PAR MŪZIKAS INSTRUMENTIEM
Sestdien, 29. oktobrī, plkst. 11.00 LENESONS UN ČAIKOVSKA “APBURTĀ PRINCESE”
2023. GADĀ:
Sestdien, 21. janvārī, plkst. 11.00 LENESONS UN VĒBERA PASAKU PASAULE
Sestdien, 4. martā, plkst. 11.00 LENESONS UN MENDELSZONA CEĻOJUMI
Jerī Sū — soprāns (Koreja)
Virpi Reisenena — mecosoprāns (Somija)
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģents Andris Poga
Programmā:
Olivjē MESIĀNS Simfoniskā meditācija Les Offrandes oubliées
Ģerģs LIGETI Rekviēms
Aleksandrs CEMLINSKIS 23. psalms
Emīlija D’ANDŽELO | Emily D’ANGELO — mecosoprāns
Diriģents Ainārs RUBIĶIS
PROGRAMMĀ:
Albans BERGS “Septiņas agrīnās dziesmas”
Džons ADAMSS Common Tones in Simple Time
Dziesmas no albuma enargeia
Festivāla noslēgumā pirmo reizi uz Latvijas skatuves kāps spilgtā itāļu izcelsmes kanādiešu dziedātāja Emīlija D’Andželo. Vien 26 gadu vecumā D’Andželo jau regulāri viesojas labākajos pasaules opernamos, un mūziķes piedāvātais repertuārs iesniedzas visu laikmetu un stilu skaņurakstos. Apvienojumā ar noslēpumaino tēlu D’Andželo kļuvusi par akadēmiskās mūzikas sensāciju visā pasaulē. Visupirms klausīsimies vīnieša Albana Berga agrīnās dziesmas, un te mūzikas valodā romantiskas un pat impresionistiskas krāsas mijas ar dodekafonās kompozīcijas tehnikas meklējumiem. Pēc Berga — mūzika no Emīlijas D’Andželo pērn izdotā albuma enargeia, kura centrā ir viduslaiku mūķenes, mistiķes, zintnieces un komponistes Bingenes Hildegardes fascinējošā personība. Albumā dzirdamais — tā ir oriģināla un apburoša skaņas pieredze.
Festivālu “LNSO vasarnīca” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aktieris Artūrs PUTNIŅŠ
Mūziķi –
Kaspars MAJORS
Arvīds ZVAGULIS
Oskars BOKANOVS
Edgars SAKSONS
Režisors Edgars NIKLASONS
Par literāro pamatu aizgūstot Herberta Dorbes pasaku “Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī”, nebēdnīgā piedzīvojumā pa Kaķpēdiņu skolas gaiteņiem mazākos festivāla “Vasarnīca” klausītājus vedīs aktieris Artūrs Putniņš un LNSO mūziķi.
Festivālu “LNSO vasarnīca” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Brīvdabas koncerts, ieeja bezmaksas
Par Šonu Nikolasu Sevidžu (Sean Nicholas Savage) kāds mūzikas kritiķis izteicies, ka viņš ir “labākais šīs zemes dziesmu un tekstu autors kopš laika, kad “Nīls bija jauns” (angliska vārdu spēle ‘since Neil was Young’)”. Par vārdu patiesumu liecina gan divpadsmit līdz šim izdoto pilnmetrāžas albumu dziesmas, gan Šona skatuves klātbūtne koncertos, pēc kuriem telpā šķiet palicis gabaliņš viņa.
Koncertā Ventspilī Šons Nikolass Sevidžs muzicēs kopā ar LNSO stīgu ansambli, pirmoreiz izpildot savas oriģināldziesmas komponista, mūziķa un Grammy balvas ieguvēja Ouena Paleta (Owen Pallett) aranžijās.
Festivālu “LNSO vasarnīca” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Andrejs KOROBEIŅIKOVS — klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Arturs MASKATS “Mana upe plūst pie tevis” | My River runs to thee
Aleksandrs SKRJABINS Uguns poēma “Prometejs”
Artura Maskata partitūru “Mana upe tek pie tevis”, kuras nosaukums ņemts no amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones panta, 2019. gadā pirmatskaņoja Bostonas simfoniskais orķestris maestro Andra Nelsona vadībā. “Upe”, komponista vārdiem, “simbolizē dzīvību, brīvību un mīlestību. Ko tādu, kas cilvēkam dots no augšas un vada viņa dzīvi.” Savukārt Skrjabins dzīves nogalē realizē grandiozas un filozofiska misticisma pilnas muzikālās idejas. Poēmas “Prometejs” nozīmīgā klavieru partija uzticēta harismātiskajam pianistam Andrejam Korobeiņikovam un rāda īsteni heroisku tēlu, kas pretnostatīts orķestrī atveidotajam bezgalīgajam kosmosam.
Festivālu “LNSO vasarnīca” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Māksliniece Līga ZEPA
Horeogrāfe Liene GRAVA
Dramaturgs Artūrs DĪCIS
Komponists Rihards ZAĻUPE
Dejotāji – Alise BOKALDERE, Ģirts BISENIEKS, Artūrs NĪGALIS
Guntis KUZMA – klarnete
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE – čells
Mikus BĀLIŅŠ – sitaminstrumenti
Rihards ZAĻUPE – sitaminstrumenti, elektronika
Līga KĀRKLIŅA – taustiņinstrumenti
Stāsts par to, kā jauniešiem arvien grūtāk nodefinēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc. Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem.
“Es sociālajos tīklos ievietoju video. Neviens nespiež, ka patīk. Secinājums – tātad es nevienam nepatīku. Tam, ko daru, nav vērtības.” Pazūd jēga darīt tikai sava prieka pēc. Darīšana kļūst par ārēja novērtējuma medībām.
Izrādes galvenie varoņi ir divi jaunieši, kas mēģina iegūt šo ārējo novērtējumu. Viņi satiek “labdari”, kurš abiem palīdz kļūt populāriem, taču izrādās, ka labdarim ir savtīgi mērķi, un popularitātes medības aizved jauniešus pa bīstamu ceļu.
Festivālu “LNSO vasarnīca” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Dalība bez maksas
Muzicēšana kopā ar citiem sniedz lielu prieku un gandarījumu, modina radošo garu. Komponiste un mūziķe Lauma Kazaka iesaistīs bērnus interaktīvā mūzikas darbnīcā, kurā varēs dziedāt un spēlēt mūzikas instrumentus, apgūstot jaunus skaņdarbus. Darbnīcā tiks izmantota Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne Solfeg.io un Laumas oriģināldziesmas bērniem.
Pēc meistarklases apmeklējuma, iespēja sevī atmodināt muzikālo ģēniju palielinās par 110%.
Egils UPATNIEKS — oboja
Rihards PLEŠANOVS — klavieres
Latvijas Radio kora dziedātāji
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Santa RATNIECE Muqarnas klavierēm
Lučāno BERIO Sequenza VII obojai
Ģerģs LIGETI Trīs etīdes klavierēm
Stīvs REIHS “Tuksneša mūzika”
“LNSO vasarnīcas” pirmajā koncertā klausīsimies trīs solo miniatūras un grandiozu minimālisma šedevru. Santas Ratnieces trauslajā un krāšņajā skaņugleznā zīmētas arābu un persiešu arhitektūrai zīmīgās ornamentētās velvju formas — mukarnas. Lučāno Berio Sekvenci obojai nospēlēt pa spēkam, komponista vārdiem, ir “ne tikai tehniski prasmīgam, bet arī intelektā virtuozam mūziķim”. Ģerģs Ligeti savās etīdes licis visneiedomājamākās ritma spēles. Savukārt Stīva Reiha “Tuksneša mūzika” ir viens no spēcīgākajiem amerikāņu minimālisma darbiem, un tajā izmantota Viljama Karlosa Viljamsa dzeja: pāri tumsai un iznīcībai — gaisma, kas simbolizē radošo garu, iztēli un mīlestību. “Kas var būt pārāks par gaismu,” saka Viljamss un Reihs.
Festivālu “LNSO vasarnīca” finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Pasākuma ilgums 5 h 30 min – trīs cēlieni, divi starpbrīži (30 min un 1h)
Gunbrita BARKMINA / Gun-Brit Barkmin, Vācija – Izolde
Marko JENČS / Marco Jentzsch, Vācija – Tristans
Martina DIKE / Martina Dike, Zviedrija – Brangēna
Olivers CVARGS / Oliver Zwarg, Vācija – Kurvenāls
Ains ANGERS / Ain Anger, Igaunija – Karalis Marks
Mihails ČUĻPAJEVS – Melots
Artjoms SAFRONOVS – Gans
Rinalds KANDALINCEVS – Stūrmanis
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA
Viens no šīs vasaras vērienīgākajiem mūzikas notikumiem Latvijā – Koncertzāles “Cēsis” un Cēsu Mākslas festivāla kopīgi rīkotais Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojums. Vakars būs patiesi īpašs, jo visā pilnībā šī opera atskaņota pirms 100 gadiem.
Sižets vēsta par mīlniekiem Tristanu un Izoldi, kuru neparastais mīlasstāsts aizsākas, kad Tristans nogalina Izoldes līgavaini. Kļūdas pēc iedzerot mīlas dzērienu no viena kausa, viņi bezcerīgi iemīlas viens otrā. Kaislīgo mīlestību jo vairāk sarežģī fakts, ka Izoldes roka ir apsolīta Tristana audžutēvam, karalim Markam.
”Vēlos uzcelt vēl vienu pieminekli par godu skaistākajam no sapņiem, kurā mīlestībai ir jāapmierina izsalkums no sākuma līdz beigām,” Rihards Vāgners par savu operu “Tristans un Izolde”.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Valsts akadēmiskais koris LATVIJA
diriģents Renē Gulikerss (René Gulikers)
PROGRAMMĀ:Bernards Benoliels (Bernard Benoliel)
INFINITY – EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM un SINFONIA COSMOLOGICA.
Jaunās mūzikas festivālam ARĒNA neierastākā – pavasara laikā pirmatskaņojumu piedzīvos Bernarda Benoliela mūža darbs INFINITY – EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM – rekviēms visiem māksliniekiem, kuru dzīves izpostījušas kara šausmas. Savu ceļu līdz klausītājiem gaidījis vairāk nekā trīsdesmit gadus, šis iespaidīgais skaņdarbs pirmoreiz izskanēs laikā, kad tā vēstījums ar katru no mums rezonē jo īpaši tieši un nepastarpināti.
Monumentālo opusu, kas komponēts no 1982. līdz 1989. gadam un pēc ilgstošām redakcijām savu galējo veidolu ieguvis 2014. gadā, 20. maijā plkst. 19 vienā no pēdējiem koncertiem, kas Lielajā ģildē notiks pirms tās rekonstrukcijas, atskaņos Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris un VAK LATVIJA diriģenta Renē Gulikersa (Nīderlande) vadībā.
Koncerta vizuālajam materiālam izmantota Kārļa Padega grafika “Golgāta”, no zīmējuma cikla “Sarkanie smiekli”, kas kāpināti izteiksmīgā formā, ar groteskas spēku atspoguļo kara šausmas un bezjēdzību.
Koncertu rīko jaunās mūzikas festivāls ARĒNA, tas tiek organizēts sadarbībā ar LNSO un mūzikas izdevniecību “Donemus”.
Edgars MORO – čells
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Arturs MASKATS Cantus diatonicus
Anrī DITIJĒ Čellkoncerts Tout un monde lointain…
Sergejs RAHMAŅINOVS Trešā simfonijaVēl viena skaista, mūzikas pilna Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezona tuvojas noslēgumam! Tieši pirms 30 gadiem diriģenta Imanta Rešņa vadībā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pirmatskaņoja tolaik vēl jaunā kompozīcijas studenta Artura Maskata diplomdarbu – skaņdarbu Cantus diatonicus. Opuss piedzīvos apaļās dzimšanas dienas svinības, šoreiz izskanot LNSO 96. sezonas noslēguma koncertā diriģenta Andra Pogas vadībā. Īpašajā koncertprogrammā gaidāms arī viesis – kopā ar LNSO uz skatuves kāps pasaulē atzītais jaunais franču čellists Edgars Moro, piedāvājot klausītājiem īstu postmodernās mūzikas pērli – komponista Anrī Ditijē ap 1970. gadu komponēto čellkoncertu Tout un monde lointain… (“Visa tālā pasaule…”), kas balstīts Šarla Bodlēra slavenajā dzejas krājumā “Ļaunuma puķes”. Šis Ditijē darbs dēvējams par vienu no spožākajiem 20. gadsimtā radītajiem čellkoncertiem. Savukārt piesātinātu un elpu aizraujošu mūziku, kas var pacelt klausītāju pāris centimetru virs zemes, piedzīvosim Sergeja Rahmaņinova Trešajā simfonijā.
Guntis KUZMA — klarnete
Klavierkvartets Quadra:
Arvīds ZVAGULIS — vijole
Pēteris TRASUNS — alts
Kārlis KLOTIŅŠ — čells
Rihards PLEŠANOVS — klavieres
PROGRAMMĀ:
Roberts ŠŪMANIS Klavierkvartets Mibemolmažorā op. 47
Pauls HINDEMITS Kvartets klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm
Andris DZENĪTIS “Pretīm plašumam pulksteņi iemieg” klarnetei un klavierkvartetam (jaundarbs)
Koncerta programmā klavierkvartets Quadra un klarnetists Guntis Kuzma piedāvā klausītājiem trīs dažādu mūzikas laikmetu izcilus kamermūzikas opusus.
Roberta Šūmaņa klavierkvartetā izgaismojas gaišums, vienkāršība un atklātība, kas tik ļoti raksturīga agrīnā romantisma mūzikai 19. gadsimta sākumā.
Vācu komponista Paula Hindemita Kvartetā klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm, mūziķi nodosies dziļi filozofiskai sarunai nošu rakstā, savukārt Andris Dzenītis
Latvijas kamermūzikas lappuses papildinās ar jaunu opusu, kas tapis pēc muzikālās apvienības Quadra un Gunta Kuzmas ierosmes, iedvesmojoties no gariem pārgājieniem gar Baltijas jūras piekrasti un skaņās ietver nepārredzamu bezgalību, un – no otras puses – siltu, pazīstamu patvēruma sajūtu.
Koncerts pārcelts no 10. februāra uz 28. aprīli!
Mārtiņš CIRCENIS — klarnete
Georgs SARKISJANS — vijole
Ieva UPATNIECE — čells
Elīna BĒRTIŅA — klavieres
Programmā:
Albans BERGS,
Bendžamins BRITENS,
Tomass DEMENGA,
Nino ROTA
Idejas autore Elīna Bērtiņa koncertprogrammu raksturo kā četrus kontrastus, četrus pretstatus. Četras personības un četras valodas. 20. gadsimta mūzika vienmēr ir bijusi aizraujošs un nebeidzams laikmeta izziņas avots, katra komponista savdabīgo muzikālo estētiku veido individuāla personības pieredze, atklājot neatkārtojamu rokrakstu mūzikas vēstures lapaspusēs. Koncertā satiksies Berga mistiskums, Britena filozofiskums, Demengas svaigums un Rotas itāliskais šarms, ar ko klausītājus iepazīstinās LNSO mūziķi un pianiste Elīna Bērtiņa, vienojoties elegantos kameransambļos.
Trīna RŪBELA – vijole
Diriģente Kristīna POSKA
PROGRAMMĀ:
Pēteris VASKS vijolkoncerts “Tālā gaisma”
Erki Svens TĪRS Phantasma
Ludvigs van BĒTHOVENS Ceturtā simfonija
Mijoties skaņu krāsu mākoņiem un virtuozām solista kadencēm, Pētera Vaska vijolkoncerts “Tālā gaisma” sevī nes komponista daiļradē pārliecinoši caurstrāvojošu cerības mirdzumu. 1997. gadā komponēts kā pasūtījuma darbs Zalcburgas festivālam un veltīts izcilajam vijolniekam Gidonam Krēmeram, 25 gadu laikā interpretēts vairākus desmitus reižu, tai skaitā, vairākos skaņierakstos un pat baleta uzvedumos. Šajā vakarā koncerta solo izpildīs īpaša viešņa – Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela.
Phantasma ir viens no jaunākajiem igauņu mūslaiku ģēnija Erki Svena Tīra opusiem. Kā skaidro darba nosaukums, skaņurakstā ietērpta vīzija un netverams iztēles lidojums.
Ludviga van Bēthovena Ceturtā simfonija (1807) iesākas teju aizplīvuroti un attālināti, taču pavisam drīz paver mūzikā tvertu gaišumu un komponistam raksturīgu atklātību. Smalkās nianses kopā ar LNSO atklās orķestra galvenā viesdiriģente Kristīna Poska.
Oskars PETRAUSKIS – alta saksofons
Saksofonu kvartets Atomos:
Arvydas KAZLAUSKAS – soprāna saksofons
Aigars RAUMANIS – alta saksofons
Roberts MARTINOVSKIS – tenora saksofons
Rūdolfs Pēteris RUBENIS – baritona saksofons
Stāstnieks Goran GORA
Dramaturgs – Jānis JOŅEVS
Mākslinieks – Krišs SALMANIS
Režisors – Roberts RUBĪNS
Diriģents Jānis STAFECKIS
PROGRAMMĀ:
Alvils ALTMANIS Koncerts saksofonam ar orķestri (jaundarbs)
Filips GLĀSS Koncerts četriem saksofoniem ar orķestri
Koncerta tuvplānā – instruments, ko nereti mēdz dēvēt par džeza mūzikas “karali” – saksofona vēsture sākusies pirms teju 180 gadu. Nepilnu divsimt gadu laikā kā džeza, tā arī akadēmiskajā mūzikā tas ir nostiprinājis drošu, pārliecinošu pozīciju, taču simfoniskā orķestra partitūrās parādās reti, varētu pat teikt – nelabprāt. Ja nav orķestrī, tad jāspēlē solo un šajā vakarā solisti būs veseli pieci: Alvila Altmaņa jaundarbu pirmatskaņos viens no Latvijā atzītākajiem saksofonistiem Oskars Petrauskis, savukārt amerikāņu minimālista Filipa Glāsa Koncerta saksofonu kvaretam un orķestrim atskaņojumam uz skatuves pievienosies saksofonu kvartets Atomos. Un kurš gan var labāk pastāstīt par saksofonu, ja ne tie, kas paši spēlē, paši raksta, un, protams, Simfoniskā hita stāstnieks Goran Gora.
Aktieri Rodions KUZMINS un Mārtiņš BRŪVERIS
Māksliniece Kristīne ABIKA
Režisore Una ROZENBAUMA
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Igors STRAVINSKIS fragmenti no baleta “Ugunsputns”
Marina VIDMONTE “Par uguni”
Kārlis RĒRIHS “Tik maziņš, tomēr sērkociņš”
Gaitis Jānis PUJĀTS (F)orgotten (F)lames
Edgars MĀKENS “Kad bērnistabā izslēdz uguni”
Renāts CVEČKOVSKIS “Eļļas lampas”
Pirmajā aprīļa sestdienā, LeNeSOns klausītājus iepazīstinās ar kādu vēl, iespējams, neredzētu putnu, kura spalvās ietērpts viss pasaules skaistums un spēja pasauli sargāt. Ugunsputna brīnumainās spējas ļauj princim Ivanam uzveikt ļauno burvi un izglābt tornī ieslodzīto princesi. Savukārt iedvesmojoties no Igora Stravinska slavenās mūzikas, darbus radījuši arī JVLMA kompozīcijas katedras studenti.
Aktieri Rodions KUZMINS un Mārtiņš BRŪVERIS
Māksliniece Kristīne ABIKA
Režisore Una ROZENBAUMA
Diriģents Andris VECUMNIEKS
Programmā:
Igors STRAVINSKIS fragmenti no baleta “Ugunsputns”
Marina VIDMONTE “Par uguni”
Kārlis RĒRIHS “Tik maziņš, tomēr sērkociņš”
Gaitis Jānis PUJĀTS (F)orgotten (F)lames
Edgars MĀKENS “Kad bērnistabā izslēdz uguni”
Renāts CVEČKOVSKIS “Eļļas lampas”
Pirmajā aprīļa sestdienā, LeNeSOns klausītājus iepazīstinās ar kādu vēl, iespējams, neredzētu putnu, kura spalvās ietērpts viss pasaules skaistums un spēja pasauli sargāt. Ugunsputna brīnumainās spējas ļauj princim Ivanam uzveikt ļauno burvi un izglābt tornī ieslodzīto princesi. Savukārt iedvesmojoties no Igora Stravinska slavenās mūzikas, darbus radījuši arī JVLMA kompozīcijas katedras studenti.
Vineta Sareika – vijole
Diriģents Andris Poga
Programmā:
Johanness Brāmss Vijolkoncerts remažorā op.77
Andris Dzenītis Otrā simfonija “Silts vējš” (pirmatskaņojums)
Berlīnē dzīvojošā latviešu vijolniece Vineta Sareika ir pirmā vijole pasaulslavenajā un kritiķu augsti vērtētajā Artemis Quartet, un nupat viņa pievienojusies vienam no Eiropas labākajiem simfoniskajiem orķestriem “Berlīnes filharmoniķi”.
Vinetas Sareikas starptautiskā karjera ar plašu vērienu sākās pēc 2009. gada, kad viņa kļuva par Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti. Kopš tā laika mūziķe kā soliste aicināta sadarboties ar izciliem orķestriem un diriģentiem visā pasaulē un muzicē slavenās koncertzālēs no Kārnegija zāles Ņujorkā līdz Isumi zālei Osakā.
2010. gadā viņa ieguva arī Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā “Par izcilu interpretāciju”.
30. Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā Vineta Sareika kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri spēlēs Johannesa Brāmsa Vijolkoncertu remažorā.
Vēl koncertā gaidāms arī Andra Dzenīša 2. simfonijas “Silts vējš” pirmatskaņojums.
Andra Dzenīša darbi atskaņoti gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tie ir daudzu pasaulē pazīstamu kolektīvu un solistu repertuārā, kuru vidū Berlīnes un Amsterdamas radio filharmoniskie orķestri, Beļģijas un Latvijas Nacionālie simfoniskie orķestri, diriģenti Karels Marks Šišons, Andris Nelsons, Latvijas Radio koris, orķestris Sinfonietta Rīga, kā arī daudzi citi.
4. martā plkst. 11.05 no Lielās ģildes raidīsim koncertu “Baltijas mūzika Ukrainas atbalstam”, tas būs dzirdams Latvijas Radio 3 “Klasika” un skatāms LTV1 un portālā LSM.lv. Koncertā klātienē un speciāli šim notikumam veidotā videoierakstā piedalīsies Baltijas valstu orķestri un kori.
Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā atskaņos Ukrainas himnu un Pētera Vaska lūgšanu Dona nobis pacem (“Dod mums mieru”).
Ar videoierakstiem koncertā piedalīsies kolēģi no citiem Baltijas valstu koncertnamiem. Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris Tomasa Zanderlinga vadībā spēlēs Arvo Perta “Dziedājumu Bendžamina Britena piemiņai”. Kauņas Valsts koris un Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris Gintara Rinkēviča vadībā atskaņos vienu daļu no Broņus Kutāviča simfonijas-oratorijas “Epitāfija pagājušiem laikiem”. Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un ērģelniece Ilze Reine Sigvarda Kļavas vadībā dos Artura Maskata lamentāciju Lacrimosa. Līdzās Baltijas valstu komponistu darbiem skanēs arī ukraiņu komponista Miroslava Skorika “Melodija” Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Normunda Šnē lasījumā.
Aizlūdzam un aicinām turpināt dot ieguldījumu Ukrainas atbalstam vietnē ziedot.lv.
Aktieri Rodions Kuzmins, Valdis Vanags
Dejotāta Katrīna Albuže
Māksliniece Kristīne Abika
Dramaturgs Ansels Kaugers
Režisore Una Rozenbauma
Diriģents Artūrs Oskars Mitrevics
Sergejs Prokofjevs fragmenti no baleta “Pelnrušķīte”
LeNeSOns un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics jaunākajiem klausītājiem sagatavojuši brīnumu pilnu sestdienu – šoreiz dosimies uz tālu, tālu karaļvalsti, lai iepazītos ar Pelnrušķīti un dotos viņai līdzi uz īstu balli galmā! Kā jau ballē pienākas, būs mūzika un dejas, princeses un prinči, pārpratumi un laimīgas beigas.
Aktieri Rodions Kuzmins, Valdis Vanags
Dejotāta Katrīna Albuže
Māksliniece Kristīne Abika
Dramaturgs Ansels Kaugers
Režisore Una Rozenbauma
Diriģents Artūrs Oskars Mitrevics
Sergejs Prokofjevs fragmenti no baleta “Pelnrušķīte”
LeNeSOns un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics jaunākajiem klausītājiem sagatavojuši brīnumu pilnu sestdienu – šoreiz dosimies uz tālu, tālu karaļvalsti, lai iepazītos ar Pelnrušķīti un dotos viņai līdzi uz īstu balli galmā! Kā jau ballē pienākas, būs mūzika un dejas, princeses un prinči, pārpratumi un laimīgas beigas.
Stāstnieks Goran GORA
Dramaturgs – Jānis JOŅEVS
Mākslinieks – Krišs SALMANIS
Režisors – Roberts RUBĪNS
Agnese EGLIŅA – klavieres
Diriģents Kaspars ĀDAMSONS
PROGRAMMĀ:
Edvards GRĪGS Klavierkoncerts laminorā un “Norvēģu dejas”
Koncertcikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” jaunajā sērijā ielūkosimies mūzikas lappusēs, kas cilvēkus visā pasaulē iepazīstināja ar Norvēģijas kultūras unikālajām vērtībām. Lai gan komponists Edvards Grīgs prasmes mūzikā apguva Vācijā, viņa dzīves galvenais uzdevums bija nošurakstā ietērpt Norvēģijas nepieradināto dabu, neparastos mitoloģiskos tēlus vai vienkāršu sadzīvi. Kopā ar 19. gadsimtam raksturīgo romantisko izteiksmi tas īstenojies vēl nedzirdētā, krāsainā mūzikas valodā, neparastiem ritma zīmējumiem un ģeniāliem skaņdarbiem, kas uz pasaules skatuvēm dzīvo arī šodien.
Eva BINDERE — vijole
Kristīne BLAUMANE — čells
Diriģents Ainārs RUBIĶIS
PROGRAMMĀ:
Klods DEBISĪ Jeux
Miklošs ROŽA Sinfonia concertante vijolei un čellam ar orķestri
Pēteris ČAIKOVSKIS Piektā simfonija miminorā
Koncertā tikšanos piedzīvos krievu romantiķis Pēteris Čaikovskis un viņa mūzikas iedvesmotais franču impresionists Klods Debisī, kā arī 20. gadsimta ungāru-amerikāņu komponists Miklošs Roža, ko pasaulē zina galvenokārt kā ģeniālu filmu mūzikas autoru. Čaikovska Piektā, kas liriski kulminē ar mežraga solo otrajā daļā, Debisī mirdzošās skaņu spēles, un Rožas ungāru mūzikai raksturīgā vitālisma pilnais opuss klausītājiem ļaus novērot trīs zinošu un inteliģentu skaņražu muzikālu sarunu, ko īstenos LNSO un trīs pasaules mēroga atzinību guvuši izcili latviešu mūziķi — vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un diriģents Ainārs Rubiķis.
Koncertu rīko Vidzemes koncertzāle “Cēsis”
Gunta GELGOTE – soprāns
Diriģents Andris POGA
Programmā:
Francis ŠŪBERTS Ceturtā simfonija dominorā
Gustavs MĀLERS Ceturtā simfonija Solmažorā
Koncertprogrammā – divi austrieši un viņu ceturtās simfonijas. Viens dēvējams par pirmo īsteno romantiķi, otrs simbolizē ēras norietu. No vienas puses – Francis Šūberts un viņa 1816. gadā tapusī Ceturtā jeb “Traģiskā” simfonija, kas traģiskā kārtā pirmatskaņota vien 20 gadus pēc komponista nāves. No otras puses – Mālers un 19./20. gadsimta mijā tapusī Ceturtā, kas sākotnēji gaidītos laurus tolaik neplūca. Ir pagājuši vairāk nekā simt un divi simti gadu, mūzika klausītājus ir pārliecinājusi, un 5. februārī abi komponisti un viņu Ceturtās satiksies uz vienas skatuves meistarīgā diriģenta Andra Pogas vadībā.
Tommāso PRATOLA — flauta
Agnese EGLIŅA — klavieres
Oskars BOKANOVS — kontrabass
Rihards PLEŠANOVS — klavieres
PROGRAMMĀ: MIŠEKA, DZENĪŠA, HERTLA, LEKLĒRA, KAZELLAS, PULENKA, DITIJĒ mūzika
Koncerta centrā – divu LNSO instrumentu grupu koncertmeistaru, kas vienojušies kameransambļos ar meistarīgiem pianistiem, satikšanās. Flautists Tommāso Pratola un pianiste Agnese Egliņa, kā arī kontrabasists Oskars Bokanovs un pianists Rihards Plešanovs klausītājiem sagatavojuši īsteni eiropeisku mūzikas vakaru – koncertā klausīsimies smalkās franču, piesātinātās itāļu, spēcīgās čehu intonācijas, kā arī mūsu pašu — LNSO rezidējošā komponista Andra Dzenīša opusus.
Izrāde pārcelta no 2021.gada 26.oktobra uz 2022.gada 16.janvāri
Pēc Viljama Šekspīra
Teātra apvienības ESARTE aktieri:
Elizabete SKRASTIŅA
Matīss BUDOVSKIS
Agris KRAPIVŅICKIS
LNSO mūziķi:
Aleksejs BAHIRS – vijole
Ernests MEDIŅŠ – sitaminstrumenti, taustiņi
Ivars OZOLS – kontrabass, basģitāra
Māksliniece Līga ZEPA
Režisors Elmārs SEŅKOVS
Mūzikas autors Ernests MEDIŅŠ
Muzikālā izrāde “Otello” izveidota, lai iepazīstinātu jauniešus ar Viljama Šekspīra slavenās lugas notikumiem caur objektiem, kas ir ap mums – ikdienā, sadzīvē vai noteiktās dzīves situācijās. Šiem objektiem aktieri piešķir citu nozīmi. Skatītājs aicināts likt lietā iztēli un citādi paskatīties uz ikdienišķiem priekšmetiem, kas uz skatuves iemieso izrādes tēlus. Stāstā par Otello un viņa mīļoto Dezdemonu ir dziļa mīlestība, skaudības vadītas intrigas un nāvējoša greizsirdība. Iestudējums ieguvis jaunu skatuvisko versiju, sadarbojoties teātra apvienības ESARTE un LNSO mūziķu radošajiem spēkiem.
Antons ĻAHOVSKIS — klavieres
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
PROGRAMMĀ:
Rihards VĀGNERS Uvertīra operai “Tanheizers”
Sergejs RAHMAŅINOVS Otrais klavierkoncerts
Žans SIBĒLIUSS Pirmā simfonija
Tarmo Peltokoski ir vārds, kas jāiegaumē. Diriģents raisa plašus sajūsmas viļņus Somijā un nupat jau arī citās zemēs gan kā meistarīgs pianists, kas uzstājies teju ar visiem vadošajiem Somijas orķestriem, gan kā daudzsološa diriģēšanas zvaigzne — starptautisku konkursu laureāts. Viņš arī komponē, ir teicams improvizētājs un dedzīgs mūziklu aktieris. Savā pirmajā tikšanās reizē ar LNSO Tarmo sniegs Vāgnera operas “Tanheizers” majestātisko uvertīru un sava tautieša Sibēliusa aizraujošo Pirmo simfoniju. Programmas trešais korifejs — Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts, par kuru skaistāku nebūs viegli atrast. Solists — Latvijas klausītāju iemīļotais, virtuozais un neparastais Londonas pianists Antons Ļahovskis.
Daumants LIEPIŅŠ – klavieres
EQUANIMITY TRIO:
Edgars CĪRULIS – klavieres
Jānis RUBIKS – bass
Rūdolfs DANKFELDS – sitaminstrumenti
Diriģents Žiljens MASMONDĒ
PROGRAMMĀ:
Lilī BULANŽĒ “Pavasara rītā”
Kamils SENSĀNSS Piektais klavierkoncerts
Kloda DEBISĪ, Erika SATĪ, Kamila SENSĀNSA, Žorža BIZĒ un Morisa RAVELA iemīļotas melodijas Edgara CĪRUĻA un Jāņa RUBIKA pārlikumā džeza trio
Gada izskaņā uz skatuves satiksies LNSO, Latvijā pazīstamais franču maestro Žiljens Masmondē, virtuozais konkursu laureāts, pianists Daumants Liepiņš un ar džeza brīvību apdvestais Equanimity trio. No Sensānsa meistardarbiem līdz Debisī poētismam, no māsu Lilī un Nadjas Bulanžē krāsainajām harmonijām līdz Satī apcerīgajām pārdomām un Ravela enerģiskajām virāžām – tik dažāda atklāsies franču mūzika savā smalkumā un filigrānajās niansēs. Eleganta gada izskaņa, kas dzirkstī kā šampanieša burbuļi!
Daumants LIEPIŅŠ – klavieres
EQUANIMITY TRIO:
Edgars CĪRULIS – klavieres
Jānis RUBIKS – bass
Rūdolfs DANKFELDS – sitaminstrumenti
Diriģents Žiljens MASMONDĒ
PROGRAMMĀ:
Lilī BULANŽĒ “Pavasara rītā”
Kamils SENSĀNSS Piektais klavierkoncerts
Kloda DEBISĪ, Erika SATĪ, Kamila SENSĀNSA, Žorža BIZĒ un Morisa RAVELA iemīļotas melodijas Edgara CĪRUĻA un Jāņa RUBIKA pārlikumā džeza trio
Gada izskaņā uz skatuves satiksies LNSO, Latvijā pazīstamais franču maestro Žiljens Masmondē, virtuozais konkursu laureāts, pianists Daumants Liepiņš un ar džeza brīvību apdvestais Equanimity trio. No Sensānsa meistardarbiem līdz Debisī poētismam, no māsu Lilī un Nadjas Bulanžē krāsainajām harmonijām līdz Satī apcerīgajām pārdomām un Ravela enerģiskajām virāžām – tik dažāda atklāsies franču mūzika savā smalkumā un filigrānajās niansēs. Eleganta gada izskaņa, kas dzirkstī kā šampanieša burbuļi!
Daumants LIEPIŅŠ – klavieres
EQUANIMITY TRIO:
Edgars CĪRULIS – klavieres
Jānis RUBIKS – bass
Rūdolfs DANKFELDS – sitaminstrumenti
Diriģents Žiljens MASMONDĒ
PROGRAMMĀ:
Lilī BULANŽĒ “Pavasara rītā”
Kamils SENSĀNSS Piektais klavierkoncerts
Kloda DEBISĪ, Erika SATĪ, Kamila SENSĀNSA, Žorža BIZĒ un Morisa RAVELA iemīļotas melodijas Edgara CĪRUĻA un Jāņa RUBIKA pārlikumā džeza trio
Gada izskaņā uz skatuves satiksies LNSO, Latvijā pazīstamais franču maestro Žiljens Masmondē, virtuozais konkursu laureāts, pianists Daumants Liepiņš un ar džeza brīvību apdvestais Equanimity trio. No Sensānsa meistardarbiem līdz Debisī poētismam, no māsu Lilī un Nadjas Bulanžē krāsainajām harmonijām līdz Satī apcerīgajām pārdomām un Ravela enerģiskajām virāžām – tik dažāda atklāsies franču mūzika savā smalkumā un filigrānajās niansēs. Eleganta gada izskaņa, kas dzirkstī kā šampanieša burbuļi!
Liene KINČA – soprāns
Mihails ČUĻPAJEVS – tenors
Egils SILIŅŠ – basbaritons
Edgars OŠLEJA – bass
Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Diriģents Andris POGA
PROGRAMMĀ:
Gustava MĀLERA un Franča ŠŪBERTA dziesmas
Sergeja RAHMAŅINOVA opera “Aļeko”
Starptautisku karjeru un slavu guvušais operdziedātājs Egils Siliņš ar LNSO tiekas romantisma un smalkas lirikas apdvestajās Franča Šūberta un Riharda Štrausa dziesmās, kā arī uz skatuves liek pirmo no Sergeja Rahmaņinova trim operām. “Aļeko” kā komponista diplomdarbs Maskavas konservatorijai uzreiz guva plašu atzinību no profesoriem un klausītājiem, tādējādi nodrošinot labu tālāko ceļu jaunajam skaņradim, kas meklēja un atrada savu individuālo rokrakstu un muzikālo izteiksmi.
Liene KINČA – soprāns
Mihails ČUĻPAJEVS – tenors
Egils SILIŅŠ – basbaritons
Edgars OŠLEJA – bass
Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA”
Diriģents Andris POGA
PROGRAMMĀ:
Gustava MĀLERA un Franča ŠŪBERTA dziesmas
Sergeja RAHMAŅINOVA opera “Aļeko”
Starptautisku karjeru un slavu guvušais operdziedātājs Egils Siliņš ar LNSO tiekas
romantisma un smalkas lirikas apdvestajās Franča Šūberta un Riharda Štrausa dziesmās,
kā arī uz skatuves liek pirmo no Sergeja Rahmaņinova trim operām. “Aļeko” kā komponista
diplomdarbs Maskavas konservatorijai uzreiz guva plašu atzinību no profesoriem un
klausītājiem, tādējādi nodrošinot labu tālāko ceļu jaunajam skaņradim, kas meklēja un
atrada savu individuālo rokrakstu un muzikālo izteiksmi.
Izrāde latviešu valodā
Aktieri – Rūdolfs APSE un Valdis VANAGS
Māksliniece – Kristīne ABIKA
Režisore – Una ROZENBAUMA
Dramaturgs Ansels KAUGERS
Diriģents Andris VECUMNIEKS
PROGRAMMĀ:
Roberts ŠŪMANIS
Mūzika no cikliem “Bērnu ainas” un “Karnevāls”
Šajā koncertprogrammā LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs vācu komponista Roberta Šūmaņa skaņdarbu ciklus “Karnevāls” un “Bērnu ainas”, kas oriģinālā komponēti klavierēm, taču šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Caur mūzikas tēlainību iepazīsimies ar neparastajiem karnevāla dalībniekiem – jokdariem Arlekīnu un Pjero, lirisko Eisēbiju un dumpīgo Florestānu, viltīgajiem Pantaloni un Kolumbīni. Starp karnevāla tēliem vīsies arī muzikālas ainavas, un zināmākā no tām – trauslais «Sapņojums» pārlikumā mežragam ar orķestri.
Izrāde krievu valodā
Aktieri – Rūdolfs APSE un Valdis VANAGS
Māksliniece – Kristīne ABIKA
Režisore – Una ROZENBAUMA
Dramaturgs – Ansels KAUGERS
Diriģents Andris VECUMNIEKS
PROGRAMMĀ:
Roberts ŠŪMANIS
Mūzika no cikliem “Bērnu ainas” un “Karnevāls”
Šajā koncertprogrammā LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs vācu komponista Roberta Šūmaņa skaņdarbu ciklus “Karnevāls” un “Bērnu ainas”, kas oriģinālā komponēti klavierēm, taču šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Caur mūzikas tēlainību iepazīsimies ar neparastajiem karnevāla dalībniekiem – jokdariem Arlekīnu un Pjero, lirisko Eisēbiju un dumpīgo Florestānu, viltīgajiem Pantaloni un Kolumbīni. Starp karnevāla tēliem vīsies arī muzikālas ainavas, un zināmākā no tām – trauslais «Sapņojums» pārlikumā mežragam ar orķestri.
“LNSO ČELLU DREAM TEAM”: Diana OZOLIŅA (idejas autore un projekta mākslinieciskā vadītāja), Ieva UPATNIECE, Lolita LILJE, Mareta PRIKULE, Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE, Jānis RINKULIS, Zane GUĻĀNE, Ainārs PAUKŠĒNS
Oskars BOKANOVS — kontrabass
Uģis KRŪSKOPS — sitaminstrumenti
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā: Gabriels Forē, Žans Fransē, Georgs Pelēcis (jaundarbs) un Holivudas filmu mūzika
Mūziķu apvienība “LNSO čellu Dream Team” šajā koncertprogrammā savus klausītājus vedīs brīnumainā ceļojumā uz zīmīgām un neatkārtojamām pasaules pilsētām — pirmajā daļā nonāksim romantiskajā Parīzē ar Žana Fransē un Gabriela Forē partitūrām. Pēc sapņainās Parīzes atgriezīsimies mājās — Rīgā, kur būsim pirmie, kam iespēja noklausīties muzikāli smalkjūtīgā komponista Georga Pelēča jaundarbu astoņiem čelliem. Savukārt otrajā koncerta daļā dosimies pāri okeānam uz vietu, kur piepildās viskvēlākie un neiedomājamākie scenāriji — Holivudu. Mūziķi žilbinās klausītājus ar Džeimsa Baraleta virtuozi aranžētajām mūzikas lappusēm no leģendārām filmām “Mehāniskais apelsīns”, “Karību jūras pirāti”, “Pa asmeni skrejošais” (Blade Runner), “Terminators”, “Rekviēms sapnim”, “Lubene” (Pulp Fiction) un “Zvaigžņu kari”.
Andris VECUMNIEKS, Inese ZANDERE “Pasaka par mūzikas instrumentiem”
Aktieri – Rūdolfs APSE un Valdis VANAGS
Māksliniece – Kristīne ABIKA
Režisore – Una ROZENBAUMA
Diriģents Jānis STAFECKIS
Inese Zandere un komponists Andris Vecumnieks īpaši LNSO radījuši jaunu muzikālo
pasaku. Tajā atdzīvosies mūzikas instrumenti – viens (diez kurš?) būs karalis, būs vairāki prinči
un princeses, burvis un hercogu ģimene. Bērni un viņu vecāki šajā koncertuzvedumā varēs iepazīt krāšņo mūzikas karaļvalsts pasauli.
Andris VECUMNIEKS, Inese ZANDERE “Pasaka par mūzikas instrumentiem”
Aktieri – Rūdolfs APSE un Valdis VANAGS
Māksliniece – Kristīne ABIKA
Režisore – Una ROZENBAUMA
Diriģents Jānis STAFECKIS
Inese Zandere un komponists Andris Vecumnieks īpaši LNSO radījuši jaunu muzikālo
pasaku. Tajā atdzīvosies mūzikas instrumenti – viens (diez kurš?) būs karalis, būs vairāki prinči
un princeses, burvis un hercogu ģimene. Bērni ar vecākiem varēs iepazīt krāšņo mūzikas
karaļvalsts pasauli.
Stāstnieks Goran GORA
Tekstu autors Jānis JOŅEVS
Mākslinieks Krišs SALMANIS
Video mākslinieks un režisors Roberts RUBĪNS
Diriģents Tāvi ORAMO
PROGRAMMĀ:
Dārziņš un Sibēliuss – nez vai atradīsies divi komponisti, kuru attiecības būtu tikpat neizprotamas. Liktenīgu nelaimi Dārziņam nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa “Vientuļajai priedei”. Leģenda vēsta, ka jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, no izdevniecības paņēmis atpakaļ partitūru un jau pēc mirkļa sadedzinājis to Kazarova vīna pagraba krāsns liesmās. Tā nu mēs nekad neuzzināsim, kā tā skanēja, mums atliek vien izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”. Un caur mūziku samierināt abus nejauši sanaidojušos skaņražus.
Ieva PRUDŅIKOVAITE — mecosoprāns
Diriģents Gintars RINKĒVIČS
PROGRAMMĀ:
Dižais vācu operu reformators, ideālu cīnītājs, mūzikas un drāmas apvienotājs Vāgners savās mīlestības pilnajās “Vēzendonkas dziesmās” emocionālā sprieguma ziņā tuvojas operas “Tristans un Izolde” intensitātei. Cikls izskanēs lietuviešu mecosoprāna, vairāku konkursu laureātes Ievas Prudņikovaites balsī. Savukārt Brukners, lai arī pilnīgs pretstats Vāgneram, savu Trešo simfoniju veltījis tieši viņam, tajā sniedzot simfonisku plašumu un vērienu.
Georgs SARKISJANS — vijole
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
Savu pirmo koncertu galvenās viesdiriģentes statusā Poska piepilda ar slāviska dvēseliskuma un kolorīta mūziku. Hačaturjana Vijolkoncertā dzirdam tolaik slavas zenītā esošā komponista atsauces uz viņa armēņu saknēm, tās ieplūst melodijās, skaņkārtās un dejiskajā ritma zīmējumā. Koncerts šoreiz iegulsies virtuozā un temperamentīgā LNSO koncertmeistara Sarkisjana rokās. Savukārt Čaikovska Sestā jeb “Patētiskā” simfonija komentārus neprasa — pirmatskaņota vien deviņas dienas pirms komponista došanās mūžībā, tā sevī ietver visu dzīves spektru, apvienojot prieku un traģismu, laimi un izmisumu, sajūsmu un klusas atvadas.
Pēc Viljama Šekspīra
Teātra apvienības ESARTE aktieri:
Elizabete SKRASTIŅA
Matīss BUDOVSKIS
Agris KRAPIVŅICKIS
LNSO mūziķi:
Aleksejs BAHIRS – vijole
Ernests MEDIŅŠ – sitaminstrumenti, taustiņi
Ivars OZOLS – kontrabass, basģitāra
Māksliniece Līga ZEPA
Režisors Elmārs SEŅKOVS
Mūzikas autors Ernests MEDIŅŠ
Muzikālā izrāde “Otello” izveidota, lai iepazīstinātu jauniešus ar Viljama Šekspīra slavenās lugas notikumiem caur objektiem, kas ir ap mums – ikdienā, sadzīvē vai noteiktās dzīves situācijās. Šiem objektiem aktieri piešķir citu nozīmi. Skatītājs aicināts likt lietā iztēli un citādi paskatīties uz ikdienišķiem priekšmetiem, kas uz skatuves iemieso izrādes tēlus. Stāstā par Otello un viņa mīļoto Dezdemonu ir dziļa mīlestība, skaudības vadītas intrigas un nāvējoša greizsirdība. Iestudējums ieguvis jaunu skatuvisko versiju, sadarbojoties teātra apvienības ESARTE un LNSO mūziķu radošajiem spēkiem.
Koncertu rīko Latgales vēstniecība GORS
Iveta APKALNA – ērģeles
Diriģenti Guntis KUZMA, Māris SIRMAIS
PROGRAMMĀ:
Aleksandrs GILMĀNS Pirmā ērģeļsimfonija
Pēteris VASKS Veni Domine (pirmatskaņojums Latvijā)
Ārons KOPLENDS Scherzo Fantastique no Simfonijas ērģelēm un orķestrim
Filips GLĀSS Septītā simfonija
Diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā koncertā skanēs franču romantiķa Aleksanda Gilmāna Pirmā ērģeļsimfonija un amerikāņa Ārona Koplenda Scherzo Fantastique no simfonijas ērģelēm un orķestrim. Savukārt diriģents Māris Sirmais Latvijas klausītājus pirmo reizi iepazīstinās ar 2019. gadā Elbas filharmonijā izskanējušo Pētera Vaska jaundarbu jauktajam korim un ērģelēm Veni Domine un komponista-minimālista Filipa Glāsa Septīto “Tolteku” simfoniju.
Koncertu rīko “Andreja Žagara kultūras atbalsta fonds” sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis” un LNSO
Irēne TEORINA – soprāns
Oļesja PETROVA – mecosoprāns
Aleksandrs ANTOŅENKO – tenors
Jānis APEINIS – baritons
Diriģents Modests PITRENS
Jau trešo gadu “Andreja Žagara kultūras atbalsta fonds” sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis” un LNSO rīko ilggadējam Latvijas Nacionālās operas direktoram un fonda dibinātājam Andrejam Žagaram veltītu koncertu ar mūziku, kas viņam bijusi tuva. Tradicionāli koncerts notiek Andreja bērnības un jaunības pilsētā Cēsīs. Koncertā mirdzēs pasaules un Latvijas operas zvaigznes: viena no izcilākajām Riharda Vāgnera mūzikas interpretēm Irēne Teorina, starptautisku slavu un atzinību guvusī Krievijas dziedātāja Oļesja Petrova, starptautiski pieprasītais, klausītāju iemīļotais tenors Aleksandrs Antoņenko un Latvijas Nacionālās operas lepnums Jānis Apeinis. Diriģents – harismātiskais Lietuvas maestro Modests Pitrens.
Perīna MADEFA – soprāns
Laura GRECKA – mecosoprāns
Mihails ČUĻPAJEVS – tenors
Edgars OŠLEJA – bass
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
PROGRAMMĀ:
Ludvigs van BĒTHOVENS Pirmā un Devītā simfonija
Ģēnija gals un sākums — divas simfonijas, divi dažādi Bēthoveni. Pirmajā kā jauns, labi skolots un vēl tikai topošs revolucionārs viņš piesaka sevi un vienlaikus atvadās no konservatīvajiem kanoniem, Devītajā – sasniedz virsotni, eksplodējoši kulminē, dzirksteļo visaugstākajā pakāpē, sapņo apvienot miljonus un rada himnu kopībai un brīvībai. Tikpat dedzīgi kā Bēthovens mūzikai nododas arī šī koncerta diriģents, smalkais franču maestro Kazadesī, kas atgriezīsies LNSO priekšā un apliecinās savu dzīves moto — “Kalpot, uzdrīkstēties, dot un gūt”. Mūzika, viņaprāt, ir tīrākais ceļš uz augstāko garīgumu, un tam noteikti piekristu arī Bēthovens.
Programmiņa pieejama šeit.
Goran GORA – stāstnieks
Jānis JOŅEVS – dramaturgs
Krišs SALMANIS – mākslinieks
Roberts RUBĪNS – video mākslinieks un režisors
Diriģents Žans Klods KAZADESĪ
PROGRAMMĀ:
Ludvigs van BĒTHOVENS Pirmā simfonija
Vēl gana jaunais, trīsdesmitgadīgais Bēthovens rada savu Pirmo simfoniju, ievērojot tālaika klasiskās formas, harmonijas un citu izteiksmes līdzekļus lietojumu, radot par sevi labi skolota un piekāpīga jaunekļa iespaidu. Vēl tikai sekos revolucionārā nākotne ar Trešo, dramatisko Piekto un uzvarošo Devīto, bet Pirmajā redzam, ar ko tas viss sākās – kā Bēthovens tapa par to mūzikas dižgaru, kādu zinām šodien.
NO 2020. GADA 8. MAIJA UZ 2021. GADA 24. SEPTEMBRI PĀRCELTS KONCERTS.
Jau iekarojis pasaules prestižāko koncertnamu skatuves, Kristaps Bergs tiek slavēts par spēju ar savu spēli hipnotizēt klausītājus un aizvest teju citā pasaulē, jo mūzikā iedziļinās līdz kaulam. Tikpat spoži savu karjeru sācis vēl pavisam jaunais maestro Jemeļjaničevs, kurš, visus apbūris savos debijas koncertos, nu ieguvis izcili atjautīgā un stilīgā titulu, spējot aizraut no pirmās līdz pēdējai notij. Abi satiksies melodiskajā un grandiozajā Dvoržāka Čellkoncertā, jauneklīgā skanējumā izskanēs arī Sibēliusa Piektā, kuras fināla motīvu komponists uzrakstījis, ieraugot cēlu un graciozu gulbju baru.
Edgars SAKSONS, Rihards ZAĻUPE, Pāvels GINTERS – sitaminstrumenti
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Jau daudzkārt pierādījies, ka sitaminstrumentālisti pieskandina koncertzāli ar enerģiju un pāri plūstošu prieku. Satikšanās, kas vienlaikus ir LNSO ilggadējā mūziķa, sitaminstrumentu grupas koncertmeistara Edgara Saksona jubilejas koncerts, būs piepildīta ar mūsdienīgu un ritmisku mūziku, uz skatuves kāpjot gan LNSO, gan kaimiņzemes azartiskākajiem sitaminstrumentālistiem. Vakara īpašie notikumi – mēmā kinofilma Safety Last, kam muzikālo pavadījumu radījis Buravickis, un Zaļupes veltījums savam kolēģim un kādreizējam skolotājam.
Šis is “zaļā” drošības līmeņa pasākums, tādēļ, ņemot vērā Ministru kabineta 27.maija lēmumu, koncertu varēs apmeklēt pret «Covid-19» vakcinētas vai «Covid-19» pārslimojušas personas. Sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte) būs nepieciešams uzrādīt pie ieejas koncertā.
Intars BUSULIS – balss
Matīss ČUDARS – ģitāra
Latvijas Radio bigbends
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
· Djūks ELINGTONS Black, Brown and Beige
· Matīss ČUDARS Neakadēmisks jaundarbs speciāli festivālam
· Džeza hiti
· Intara BUSUĻA un Kārļa LĀČA dziesmas
Intars Busulis un Kārlis Lācis – nesaraujams tandēms jau daudzu gadu garumā, kas rada emocionāli ievelkošu mūziku ar izcilu latviešu autoru dzeju. Smeldzīgi melanholiskā “Brīvdiena”, spēcīgi uzrunājošā “Dejo vientulību”, nostalģiski spraigā “Viss ir iespējams” un romantiski intīmā “Miglas rīts” – dziesmas, kas šoreiz izskanēs vēl kuplāk un skanīgāk, uz skatuves satiekoties LNSO un Latvijas Radio bigbendam. Lāča mūzikai blakus tiks likti džeza standarti, bet vakara lielākā intriga – harismātiskā, ar muzikālu brīvību un improvizācijas mākslu apveltītā ģitārista Matīsa Čudara jaundarbs.
Koncerta norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Latgales vēstniecība GORS:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 64633303; [email protected]
LIELĀ ĢILDE:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 67213643; [email protected]
Šis is “zaļā” drošības līmeņa pasākums, tādēļ, ņemot vērā Ministru kabineta 27.maija lēmumu, koncertu varēs apmeklēt pret «Covid-19» vakcinētas vai «Covid-19» pārslimojušas personas. Sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte) būs nepieciešams uzrādīt pie ieejas koncertā.
Raimonds PAULS – klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
· Raimonds PAULS miniatūru cikls “Naktstauriņi” (Jēkaba Jančevska pārlikums orķestrim)
· Holivudas zelta laikmeta melodijas
Sadarbībā ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri un Igaunijas Valsts simfonisko orķestri
Vasaras vakara izskaņā LNSO tiekas ar nepārspējamo un unikālo maestro Raimondu Paulu, kura dzīvesprieks un spēlētgriba nezūd. Muzikālā satikšanās notiks miniatūru cikla “Naukstauriņi” skaņās, ko no klavieru solo orķestrim pārveidojis talantīgais komponists Jēkabs Jančevskis. Līdzās šim liegajam un nakts veldzes un mistikas apburtajam ciklam – Holivudas spožums ar mūziku, kas simbolizē īsti amerikānisku glamūru, eleganci un kino zelta klasiku.
Koncerts norisinās ar Latvijas Valsts simtgades programmas atbalstu.
Latgales vēstniecība GORS:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 64633303; [email protected]
LIELĀ ĢILDE:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 67213643; [email protected]
Šis is “zaļā” drošības līmeņa pasākums, tādēļ, ņemot vērā Ministru kabineta 27.maija lēmumu, koncertu varēs apmeklēt pret «Covid-19» vakcinētas vai «Covid-19» pārslimojušas personas. Sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte) būs nepieciešams uzrādīt pie ieejas koncertā.
Luks GEŅUŠS – klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
· Pēteris ČAIKOVSKIS fantāzija – uvertīra “Romeo un Džuljeta”
· Pēteris ČAIKOVSKIS Pirmais klavierkoncerts
Sadarbībā ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri un Igaunijas Valsts simfonisko orķestri
Čaikovska majestātiskums un emocionālais plašums koncertā atklāsies ar simfonisku vērienu. Pirmajā klavierkoncertā, kura ievads kļuvis par ikonisku romantisma muzikālo paraugu, solists būs viens no atzītākajiem savas paaudzes pianistiem Luks Geņušs, kura klātbūtne kuplina daudzus prestižus festivālus un koncertzāles. Arī fantāzija – uvertīra “Romeo un Džuljeta”, kas, protams, tapusi, iedvesmojoties no pārlaicīgās Šekspīra lugas, atklāj īsteni romantisku pasaules uztveri un tās muzikālo atspoguļojumu, taču sākotnēji nemaz netika uzņemta ar lielu sajūsmu, tieši pretēji – to pat izsvilpa. Mūsdienās gan ekspresīvā mīlas tēma dzirdama neskaitāmās kinolentēs, seriālos, baleta uzvedumos, popmūzikas aranžējumos un pat videospēlēs.
Koncerts norisinās ar Latvijas Valsts simtgades programmas atbalstu.
Latgales vēstniecība GORS:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 64633303; [email protected]
LIELĀ ĢILDE:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 67213643; [email protected]
Šis is “zaļā” drošības līmeņa pasākums, tādēļ, ņemot vērā Ministru kabineta 27.maija lēmumu, koncertu varēs apmeklēt pret «Covid-19» vakcinētas vai «Covid-19» pārslimojušas personas. Sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte) būs nepieciešams uzrādīt pie ieejas koncertā.
Dream Teller: Kristīne LIEDE – balss un kompozīcijas, Edgars CĪRULIS – klavieres un kompozīcijas, Svens VILSONS – ģitāras, Jānis RUBIKS – bass, Rūdolfs DANKFELDS – sitaminstrumenti
Apvienība Dream Teller, kuru radījis džeza pianists un komponists Edgars Cīrulis kopā ar dziedātāju Kristīni Liedi, tika izveidota ar mērķi iedvesmot klausītājus dzīvot apzināti un nebaidīties no savas balss. Paši mūziķi teic: “Līdzīgi kā sapņi mums dod padomus dzīvē par nākamajiem soļiem, ko spert, šīs apvienības skaņdarbi satur mācības, kuras autori izdzīvojuši un uzskatījuši par svarīgām, lai dalītos. Tās ir kā mazas atslēgas uz pamatvērtībām: nosvērtību, līdzjūtību, mīlestību un mieru. Pandēmijas iespaidā mēs bijām spiesti atkāpties no koncertdzīves un atskatīties uz savu līdzšinējo radošo dzīvi. Secinot, ka, arvien juceklīgākos laikos dzīvojot, ir grūti rast iekšējo mieru un balansu, mēs nolēmām radīt jaunu autorprogrammu, kas atspoguļotu mūsu abu personīgo pašizziņas ceļu. Mēs abi esam dziļi ieinteresēti cilvēka zemapziņā un tās mijiedarbībā ar dabas spēkiem, kā arī sapņu nozīmē mūsu ikdienā, tāpēc centrējam mūzikas materiālu ap šīm tēmām.” Kopā ar ansambļa kodolu būs viņu labi draugi – ģitārists Svens Vilsons, kontrabasists Jānis Rubiks un sitaminstrumentālists Rūdolfs Dankfelds.
Latgales vēstniecība GORS:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 64633303; [email protected]
LIELĀ ĢILDE:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 67213643; [email protected]
Šis ir “dzeltenā” līmeņa pasākums. Bērni vecumā līdz 12 gadu vecumam drīkst apmeklēt pasākumus kopā ar pavadoni, kuram ir derīgs Covid-19 sertifikāts (pārslimojis, vakcinējies vai ar negatīvu testa rezultātu), apmeklētāji virs 12 gadu vecuma nāk ar derīgu sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte). Bērniem līdz 12 g.v. testu veikt nav nepieciešams.
Esam parūpējušies par apmeklētājiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem – uz vietas pieejamie ātrie antigēna testi (ar darbības laiku 6 stundas) būs BEZ MAKSAS! Ātro testēšanu veiks laboratorijas BIOR izbraukuma komanda GORĀ divas stundas pirms koncerta sākuma. Testa rezultāta iegūšana un reģistrācija aizņem vismaz 30 minūtes, tādēļ testēšana tiks pārtraukta pusstundu pirms izrādes sākuma.
Attiecīgi aicinām ierasties uz pasākumu laicīgi, it īpaši laicīgi, ja izmantosiet iespēju veikt testu GORĀ.
Festivāla atklāšanas koncerts
Andris VECUMNIEKS, Inese ZANDERE “Pasaka par mūzikas instrumentiem”
Piedalās Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi, LNSO mūziķi
Režisore Una ROZENBAUMA
Māksliniece Kristīne ABIKA
Diriģents Jānis STAFECKIS
Inese Zandere un komponists Andris Vecumnieks īpaši LNSO radījuši jaunu muzikālo pasaku. Tajā atdzīvosies mūzikas instrumenti – viens (diez kurš?) būs karalis, būs vairāki prinči un princeses, burvis, hercogu ģimene un putnu pavēlnieks. Ticis kopā ar Netici iepazīs krāšņo mūzikas karaļvalsts pasauli, līdzi ņemot arī bērnus.
Latgales vēstniecība GORS:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 64633303; [email protected]
LIELĀ ĢILDE:
Kases darba laiks: katru darba dienu no 12.00 līdz 18.00
Kontaktinformācija: 67213643; [email protected]
Biļešu komplektu iespējams iegādāties šeit. Iegādājoties biļeti, koncertu ieraksti būs pieejami līdz 31. maijam.
LNSO noslēdz koncertsezonu ar trīs izciliem tiešsaistes koncertiem!
Šī gada aprīlī un maijā LNSO noslēgs 2020./ 2021. gada koncertsezonu ar trīs krāšņiem tiešsaistes koncertiem. Tajos satiksies izcili diriģenti un pianisti – lietuviešu maestro Modests Pitrens un Reinis Zariņš, LNSO mākslinieciskā vadītāja amatā noslēdzošo koncertu aizvadīs Andris Poga kopā ar Elīnu Bērtiņu, bet leģendārais Vladimirs Fedosejevs uz skatuves kāps kopā ar Georgiju Osokinu.
LNSO, BRĀMSS UN ŠŪMANIS | 30. aprīlī plkst. 19.00
Reinis ZARIŅŠ – klavieres
Diriģents Modests PITRENS
Koncerts norisinājās 30. aprīlī, tā ierakstu iespējams iegādāties un skatīties līdz 31. maijam.
Programmā:
Šajā sezonā dzirdēsim jau trešo talantīgās LNSO rezidējošās komponistes Lindas Leimanes darbu, šoreiz Enantiomorphic Chambers. Tajā skaņrade iedvesmojusies no dzejnieka, 20. gadsimta kulta figūras Roberta Smitsona daiļrades, savā mūzikā atkal apliecinot smalko un muzikāli filigrāno pieeju komponēšanai, kas ļauj radīt niansētu un daudzslāņainu atmosfēru. Brāmsa Otro klavierkoncertu godalgotais pianists Reinis Zariņš raksturo kā vienu no vismonumentālākajiem, visskaistākajiem klavierkoncertiem, īstenu simfoniju. Niansētā spēles meistara prāt, darbs iemieso visu cēlo, vērtīgo un dziļi cilvēcisko. Savukārt pats Roberts Šūmanis, radot mūziku Lorda Bairona “Manfrēda” iestudējumam, tieši uvertīru uzskatījis par vienu no saviem spēcīgākajiem darbiem. To par vētraino un spraigo mūziku atzinuši arī kritiķi un publika.
LNSO, PROKOFJEVS UN BRUKNERS | 14. maijā plkst. 19.00
Elīna BĒRTIŅA – klavieres
Diriģents Andris POGA
Koncerts tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”, lnso.lv un bilesuparadize.lv lapās.
Programmā:
LNSO, GEORGIJS OSOKINS UN VLADIMIRS FEDOSEJEVS | 21. maijā plkst. 19.00
Georgijs OSOKINS – klavieres
Diriģents Vladimirs FEDOSEJEVS
Koncerts tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”, lnso.lv un bilesuparadize.lv lapās.
Programmā:
“Izsmalcināta, nevainojama tehnika un muzikālās idejas – vienkārši lieliska klavierspēle.” Tā par smalkā pieskāriena meistaru, emocionālo Georgiju Osokinu teic Francijas radio, bet tam piekrīt arī visa pārējā mūzikas pasaule. Kopā ar leģendāro krievu maestro Vladimiru Fedosejevu viņi satiksies Ludviga van Bēthovena mūzikā. “Šis koncerts ir visapbrīnojamākais, individuālākais, mākslinieciskākais un sarežģītākais Bēthovena koncerts!” Tā par Ceturto īsi pēc pirmatskaņojuma rakstīja Vīnes prese, un interesanti būs dzirdēt, kā tas iegulsies Osokina rokās.
Iegādājoties biļeti, saņemsiet pieejas saiti un kodu, ar kuru varēsiet noskatīties koncertus no jebkuras vietas pasaulē ne tikai tiešraidē, bet arī ierakstā jebkurā ērtā brīdī līdz pat 31. maijam.
Biļetes iespējams iegādāties šeit.
Iespējams iegādāties arī LNSO sezonas noslēguma koncertu komplektu (šeit).
Koncerts norisinājās 14. maijā, iegādājoties ierakstu, to būs iespējams skatīties līdz 31. maijam.
Elīna BĒRTIŅA – klavieres
Diriģents Andris POGA
Programmā:
· Sergejs PROKOFJEVS Pirmais klavierkoncerts
· Antons BRUKNERS Ceturtā simfonija
Par savu atvadu koncertu LNSO mākslinieciskā vadītāja amatā Andris Poga teic: “Atskaņot Brukneru allaž ir izaicinājums, taču vienlaikus tas ir ārkārtīgs, pat pārcilvēcisks prieks. Tā nekad nav iešana pa vieglu, iestaigātu ceļu, lūkojoties pazīstamās ainavās. Drīzāk tas līdzinās kosmosa izzināšanai – atbilžu meklēšanai uz mūžseniem, eksistenciāli svarīgiem jautājumiem par lietu kārtību. Bruknera Ceturtā ir īsti orķestrāli svētki un viens no oriģināliem žanra paraugiem gan komponista daiļradē, gan 19. gadsimta simfoniskajā literatūrā. Spilgts piemērs tam, kā no vienas delikātas tēmas izaug stundu garš meistardarbs.” Šim dižajam opusam līdzās uzmirdzēs smalkā pianiste, godalgotā spēles meistare Elīna Bērtiņa, kuras virtuozitāte atklāsies Prokofjeva Pirmajā, ar kuru pats autors ieguva galveno balvu Rubinšteina pianistu konkursā. Laužot tradīcijas un sajaucot kritiķus prātus, kas mūziku nodēvēja par jukuša komponista izpausmi, darbs tomēr kļuva par vienu no 20. gadsimtu un Sergeju Prokofjevu raksturojošiem opusiem.
LNSO Klaviertrio:
Indulis CINTIŅŠ – vijole
Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE – čells
Mārtiņš ZILBERTS – klavieres
Mārtiņš CIRCENIS – klarnete
Programmā:
· Antons ARENSKIS Pirmais klaviertrio
· Johanness BRĀMSS Trio klarnetei, čellam un klavierēm op. 114
· Sruls Ērvins GLIKS The Klezmer’s Wedding
Programmas klasiskajā daļā satiekas romantisma laikabiedri Arenskis un Brāmss. Savu Pirmo klaviertrio krievu skaņradis veltījis Kuldīgā dzimušajam čellistam, vēlāk Krievijas impērijā par visu čellistu caru dēvētajam Kārlim Davidovam. Savukārt Brāmss, lai arī pasludinājis, ka nekad vairs nekomponēs, ar savu klarnetes trio atgriežas muzikālajā dzīvē. Bet Gliks, būdams viens no Kanādas ražīgākajiem un prominentākajiem komponistiem, ieved klausītāju klezmeru kāzās – enerģiskās, smeldzīgās, spožās un žilbinošās.
Biļetes iespējams iegādāties šeit.
Iespējams iegādāties arī LNSO sezonas noslēguma koncertu komplektu (šeit).
Koncerts norisinājās 30. aprīlī, tā ierakstu iespējams iegādāties un skatīties līdz 31. maijam.
Reinis ZARIŅŠ – klavieres
Diriģents Modests PITRENS
Programmā:
· Roberts ŠŪMANIS uvertīra “Manfrēds”
· Johanness BRĀMSS Otrais klavierkoncerts
Pirmajā no trim LNSO sezonas noslēguma koncertiem satiksies izsmalcinātais pianists Reinis Zariņš un lietuviešu maestro Modests Pitrens, atskaņojot romantisku klasiku. Brāmsa Otro klavierkoncertu godalgotais pianists Reinis Zariņš raksturo kā vienu no vismonumentālākajiem, visskaistākajiem klavierkoncertiem, īstenu simfoniju. Niansētā spēles meistara prāt, darbs iemieso visu cēlo, vērtīgo un dziļi cilvēcisko. Savukārt pats Roberts Šūmanis, radot mūziku lorda Bairona “Manfrēda” iestudējumam, tieši uvertīru uzskatījis par vienu no saviem spēcīgākajiem darbiem. To par vētraino un spraigo mūziku atzinuši arī kritiķi un publika.
Biļetes iespējams iegādāties šeit.
Iespējams iegādāties arī LNSO sezonas noslēguma koncertu komplektu (šeit).
Koncerts norisinājās 21. maijā, iegādājoties ierakstu, to būs iespējams skatīties līdz 31. maijam.
Georgijs OSOKINS – klavieres
Diriģents Vladimirs FEDOSEJEVS
Programmā:
· Ludvigs van BĒTHOVENS Ceturtais klavierkoncerts
· Francis ŠŪBERTS Devītā simfonija
“Izsmalcināta, nevainojama tehnika un muzikālās idejas – vienkārši lieliska klavierspēle.” Tā par smalkā pieskāriena meistaru, emocionālo Georgiju Osokinu teic Francijas radio, bet tam piekrīt arī visa pārējā mūzikas pasaule. Kopā ar leģendāro krievu maestro Vladimiru Fedosejevu viņi satiksies Ludviga van Bēthovena mūzikā. “Šis koncerts ir visapbrīnojamākais, individuālākais, mākslinieciskākais un sarežģītākais Bēthovena koncerts!” Tā par Ceturto īsi pēc pirmatskaņojuma rakstīja Vīnes prese, un interesanti būs
dzirdēt, kā tas iegulsies Osokina rokās.
Bēthovena mūziku īpaši mīlēja arī Francis Šūberts – šajā koncertā izskanēs viņa Devītā, kas nereti tiek saukta par viņa izcilāko simfonisko opusu. Tajā apveinojas Šūberta dziesminieka un melodiķa talants ar instrumentācijas stilu, kas nāk no Bēthovena, bet vēlāk atblāzmosies arī Roberta Šūmaņa mūzikā.
KONCERTS ATCELTS! PROGRAMMA TIKS ĪSTENOTA 2021./2022. GADA SEZONĀ!
MULTIMEDIĀLS KONCERTS TIEŠSAISTĒ
Koncertu tiešraidē bez maksas varēs vērot LNSO mājaslapā, “Facebook” kontā un “YouTube” kanālā.
Diriģents Tāvi ORAMO
Goran GORA – stāstnieksJānis JOŅEVS – tekstu autorsRoberts RUBĪNS – video mākslinieks un režisorsKrišs SALMANIS – mākslinieks
Dārziņš un Sibēliuss – nez vai atradīsies divi komponisti, kuru attiecības būtu tikpat neizprotamas. Liktenīgu nelaimi Dārziņam nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa “Vientuļajai priedei”. Leģenda vēsta, ka jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, no izdevniecības paņēmis atpakaļ partitūru un jau pēc mirkļa sadedzinājis to Kazarova vīna pagraba krāsns liesmās. Tā nu mēs nekad neuzzināsim, kā tā skanēja, mums atliek vien izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”. Un caur mūziku samierināt abus nejauši sanaidojušos skaņražus.
“Simfoniskais hits” ar Goran Gora ir multimediāls koncerts. Tajā LNSO piedāvā noklausīties klasiskās mūzikas hitus, ar kuriem iepazīstinās gan muzikāli, gan vizuāli ar komiksu estētikā veidotiem video. Asprātīgajos stāstos klausītāji uzzinās vēsturiski saistošas detaļas, laikmeta kontekstu un zīmīgas muzikālas nianses.
Sarunas vada dziesminieks Goran Gora, koncerti piemēroti ikvienam klasiskās mūzikas interesentam un jauniešiem no 12 gadu vecuma.
KONCERTS LATVIJAS RADIO 3 “KLASIKA” TIEŠRAIDĒ
Maija ZANDBERGA – flauta
Jānis SEMJONOVS – fagots
Sandis ŠTEINBERGS – vijole
Oskars BOKANOVS – kontrabass
Ieva SALIETE – klavesīns
PROGRAMMĀ:
Fīlips Frīdrihs BODEKERS Sonata sopra “La Monica” fagotam, kontrabasam un pozitīvam/klavesīnam
Džovanni Benedeto PLATI Sonāte flautai un basso continuo Solmažorā op. 3 no. 6
Georgs Filips TĒLEMANIS Sonāte flautai, vijolei un basso continuo Solmažorā TWV 42:G1
Henrijs EKLSS Sonāte kontrabasam solminorā
Georgs Fīlips TĒLEMANIS Kvartets flautai, vijolei, fagotam un basso continuo Remažorā TWV 43:D1
Zaļajā ceturtdienā, kas šogad vienlaikus arī joku diena, LNSO izcilie kamermūziķi piedāvā baroka mūzikas programmu, kas pilna greznu harmoniju, tīru instrumentācijas krāsu, dažādu afektu un izcilas virtuozitātes. Semjonovs tieši par baroka mūzikas interpretācijām reiz nominēts Lielajai mūzikas balvai, arī pārējie LNSO kolēģi ir īsti baroka entuziasti, nemaz nerunājot par precīzo, eleganto klavesīnisti Ievu Salieti, kas uzstājusies ar prestižiem baroka ansambļiem un orķestriem Eiropā, sadarbojusies ar Čečīliju Bartoli, Solu Gabetu, Bobiju Makferinu, Angeliku Kiršlāgeri un citiem.
Koncerts tiks translēts tiešsaistē LNSO “Facebook” lapā un lnso.lv, kā arī tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”.
Agnese EGLIŅA – klavieres
Tommāzo PRATOLA – flauta
Edgars SAKSONS – sitaminstrumenti
Diriģents Guntis KUZMA
Koncertu vada Orests SILABRIEDIS
1990. gadā, ierodoties Latvijā pēc ilgu gadu pārtraukuma, Ķeniņš ir dziļi iespaidots no dzimtenē notiekošajiem brīvības atgūšanas procesiem, kā rezultātā rada koncertžanra darbu, kurā šoreiz solistes lomā būs virtuozā Agnese Egliņa. Savukārt Mocarta mūzikā solista gods flautas pavēlniekam Tommāzo Pratolam, kura maigā un skanīgā spēle apbur un valdzina visus šī instrumenta cienītājus. Koncertā arī Čaikovska svīta, ko komponists radījis operas “Dons Žuans” 100. gadadienai par godu, veltot to savam dziļi cienītajam spalvas brālim Mocartam.
Klausies koncertu Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē
Georgs SARKISJANS – vijole, alts
Daņiils BULAJEVS – vijole, klavieres
Programmā: Johans Vencels KALLIVODA, Volfgangs Amadejs MOCARTS, Pauls HINDEMITS, Bēla BARTOKS, Luijs ŠPORS, Šarls BERIO, Johans HALVORSENS
LNSO koncertmeistrars Sarkisjans aicina talkā jauno talantu, Lielās mūzikas balvas nominantu Daņiilu Bulajevu, lai kopā muzicētu tiešraides koncertā. Būs mazāki Hindemita, Bartoka, Berio un Špora opusi, būs izvērstāki Kallivoda un Mocarta dueti, būs arī jaunu prasmju atrādīšana un pārsteigumi – kas to būtu domājis, ka vijolnieki it viegli var pāriet uz altu un piesēsties pie klavierēm. Abi mūziķi ir jūtīgi spēles meistari, kas garantē smalkas kamermūzikas stīgas viņu interpretācijās, priecējot klausītājus.
KONCERTS ATCELTS! PAR ELEKTRONISKI IEGĀDĀTĀM BIĻETĒM NAUDA TIKS ATDOTA AUTOMĀTISKI. KASĒ IEGĀDĀTĀS BIĻETES UN ABONEMENTUS BŪS IESPĒJAMS SAMAINĪT PRET NAUDU LIELĀS ĢILDES KASĒ, KAD TĀ BŪS ATVĒRTA PĒC ĀRKĀRTAS STĀVOKĻA.
Ja kādam šķiet, ka Bēthovena mūzika ir tikai dramatiska un dārdoša, tad šis ir īstais notikums, lai kopā ar Goran Gora iepazītu pavisam citu Bēthovenu. Lai arī mazrunīgs, savai Sestajai, kuras pilnais nosaukums ir “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par lauku dzīvi”, viņš veltījis īsus ceļavārdus: “Tā ir vairāk jūtu izpausme, nekā gleznošana.” Katrai daļai ir ne tikai ierastie tempa apzīmējumi, bet arī poētiski nosaukumi, un tas tikai pierāda, cik svarīgs šis darbs komponistam bijis. Pastorālā mūzika sasauksies ar pavasari dabā, sniedzot spirdzinošu un priekpilnu garastāvokli.
Goran GORA – stāstnieks
Justīne KĻAVA – dramaturģe
Roberts RUBĪNS – režisors
Koncerta tiešraidi bez maksas būs iespēja skatīties LNSO mājaslapā(TIEŠSAISTE), “Facebook” profilā un “YouTube” kontā, kā arī “Facebook” profilā “Latvijas Kultūras afiša”.
Ja kādam šķiet, ka Bēthovena mūzika ir tikai dramatiska un dārdoša, tad šis ir īstais notikums, lai kopā ar Goran Gora iepazītu pavisam citu Bēthovenu. Lai arī mazrunīgs, savai Sestajai, kuras pilnais nosaukums ir “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par lauku dzīvi”, viņš veltījis īsus ceļavārdus: “Tā ir vairāk jūtu izpausme, nekā gleznošana.” Katrai daļai ir ne tikai ierastie tempa apzīmējumi, bet arī poētiski nosaukumi, un tas tikai pierāda, cik svarīgs šis darbs komponistam bijis.
“Simfoniskais hits” ar Goran Gora ir multimediāls koncerts ar pievienoto izglītojošo vērtību. Katrā no četriem cikla koncertiem LNSO piedāvā noklausīties klasiskās mūzikas hitus, ar kuriem iepazīstinās gan muzikāli, gan vizuāli ar komiksu estētikā veidotiem video. Asprātīgajos, viegli uztveramajos Jāņa Joņeva stāstos klausītāji uzzinās vēsturiski saistošas detaļas, komponistu garastāvokļa aplūkojumu attiecīgo darbu sacerēšanas brīdī, laikmeta kontekstu un zīmīgas muzikālas detaļas, kam jāpievērš uzmanība klausīšanās laikā. Sarunas vada dziesminieks un teātra mūzikas autors ar ievērojamu klasiskās mūzikas klausīšanās pieredzi Goran Gora, tie piemēroti ikvienam klasiskās mūzikas interesentam un jauniešiem no 12 gadu vecuma.Koncerta formāts sasaucas ar jauno kompetencēs balstīto izglītības sistēmu, jo mākslas darba kontekstā vienlaikus tiek skarti gan muzikālie, vēsturiskie un kultūrvēsturiskie aspekti, bieži vien arī literārie un teatrālie iedvesmas avoti.
Goran GORA – stāstnieks
Jānis JOŅEVS – tekstu autors
Roberts RUBĪNS – video mākslinieks un režisors
Krišs SALMANIS – mākslinieks
Tiešraide – 7. janvārī pulksten 18.00 Latvijas Radio 3 “Klasika” ēterā un mājaslapā, pulksten 21.05 – LTV1 un sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
Vienīgais klasiskās mūzikas un kultūras kanāls Latvijā – Latvijas radio 3 “Klasika” 7.janvārī ar vērienīgu un skaistu koncertu svinēs 25. jubileju!
Kopā ar uzticamajiem sadarbības partneriem Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu veidotajā programma dzirdēsim “Klasikas” dažādo skaņu spektru – no Vīnes klasikas līdz neakadēmiskajai mūzikai, no hrestomātiskiem opusiem līdz pirmatskaņojumiem.
Turpinot svinēt Bēthovena 250. dzimšanas dienu, vijolniece Elīna Bukša atskaņos komponista skaisto Romanci Famažorā. Latvijas pianisma jaunā zvaigzne Daumants Liepiņš izvēlējies pirmo reizi atskaņot Ferenca Lista virtuozo Pirmo klavierkoncertu.
Kā parasti “Klasikas” jubilejas reizēs atšķirsim kādu aizmirstu latviešu mūzikas lappusi – šoreiz spožs deviņu džeza instrumentālistu ansamblis kopā ar orķestri atgādinās par 70. gados tapušo Ģederta Ramana “Concerto leggiero” – “Vieglais koncerts”.
Protams, tuvojoties Maestro 85. dzimšanas dienai, neiztiksim bez komponista un pianista Raimonda Paula klātbūtnes . Viņš muzicēs gan solo – Jēkaba Jančevska apdarinātajos “Naktstaureņos”, gan kopā ar īpašo, kaut attālināto viešņu – pasaules zvaigzni Elīnu Garanču, pirmatskaņojot Lolitas Ritmanes aranžēto “Dāmu paradīzi”, gan klātienē ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, ļaujoties Annas Veismanes instrumentētajam Paula skaņdarbam “Ērģeles naktī”.
Koncertu ievadīs Latvijas pirmatskaņojums – mūsu mūziķiem un publikai labi zināmās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas fanfaras “Orfeja komēta”, kas ir veltījums Eiroradio 50. jubilejai, bet noslēgs svinīgais Fināls no francūža Kamila Sensānsa “Ērģeļu simfonijas”.
“Klasikas” jubilejas vakaru vadīs ētera balsis Gunda Vaivode un Orests Silabriedis. Koncerta režisors ir Roberts Rubīns, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Informācija par atcelto koncertu un biļešu atdošanu šeit.
Adīna ĀRONA – soprāns
Vestards ŠIMKUS – klavieres
Jauniešu koris “Kamēr… “
Diriģents Andris POGA
LNSO Vecgada koncertos būs karsta temperamenta liesmas ar spēcīgiem Kubas ritmiem, žilbinošiem klaviersolo, spirgtām jauniešu balsīm un simfonisku labsajūtu. Skanēs Borodina mežonīgās “Polovciešu dejas”, būs Bēthovena jubilejas gada noslēgums ar romantisma ģēnija Lista versiju par jubilāra turku maršu, un visu vainagos līksms Gēršvins ar veltījumu Kongo džungļos dzimušajai Kubas rumbai, spirgtu rapsodiju un stāstu par Porgija un Besas vētraino mīlestību. LNSO galvenā diriģenta Andra Pogas vadītajā programmā īpašie viesi būs nepārspējamais pianists Vestards Šimkus un amerikāņu dziedātāja Adīna Ārona – pasaules opernamos atzīta Aīda, Toska, lēdija Makbeta ar tumsnēji krāšņu, brīnum lokanu balsi un fascinējošu valdzinājumu Gēršvina mūzikas atskaņojumos.
Pieejams no 31. decembra plkst. 16.00 līdz 3. janvāra plkst. 23.59
Vestards Šimkus – klavieres
Beāte Zviedre – balss
Diriģents Andris Poga
Programmā:
Ludvigs van Bēthovens Uvertīra C-Dur Op.115 “Namensfeier”
Francis Lists Fantāzija par Bēthovena “Atēnu Drupām”
Džordžs Gēršvins They All Laughed no “Shall We Dance”
Džordžs Gēršvins Slap That Bass no “Shall We Dance”
Džordžs Gēršvins Kubas uvertīra
Džordžs Gēršvins Love Is Here To Stay no “The Goldwyn Follies”
Džordžs Gēršvins By Strauss
Džordžs Gēršvins Otrā Rapsodija
LNSO Vecgada koncertā būs karsta temperamenta liesmas ar spēcīgiem Kubas ritmiem, žilbinošiem klaviersolo, sievišķīgi dzidru balsi un simfonisku labsajūtu. Būs Bēthovena jubilejas gada noslēgums ar romantisma ģēnija Lista versiju par kolēģa mūziku un paša jubilāra reti atskaņota uvertīra. Visu vainagos līksms Gēršvins ar veltījumu Kongo džungļos dzimušajai Kubas rumbai, spirgtu rapsodiju un dziesmām no Holivudas zelta laikmeta filmām. LNSO galvenā diriģenta Andra Pogas vadītajā programmā īpašie viesi būs nepārspējamais pianists Vestards Šimkus un smalkās balss īpašniece Beāte Zviedre.
Informācija par atcelto koncertu un biļešu atdošanu šeit.
Adīna ĀRONA – soprāns
Vestards ŠIMKUS – klavieres
Jauniešu koris “Kamēr… “
Diriģents Andris POGA
LNSO Vecgada koncertos būs karsta temperamenta liesmas ar spēcīgiem Kubas ritmiem, žilbinošiem klaviersolo, spirgtām jauniešu balsīm un simfonisku labsajūtu. Skanēs Borodina mežonīgās “Polovciešu dejas”, būs Bēthovena jubilejas gada noslēgums ar romantisma ģēnija Lista versiju par jubilāra turku maršu, un visu vainagos līksms Gēršvins ar veltījumu Kongo džungļos dzimušajai Kubas rumbai, spirgtu rapsodiju un stāstu par Porgija un Besas vētraino mīlestību. LNSO galvenā diriģenta Andra Pogas vadītajā programmā īpašie viesi būs nepārspējamais pianists Vestards Šimkus un amerikāņu dziedātāja Adīna Ārona – pasaules opernamos atzīta Aīda, Toska, lēdija Makbeta ar tumsnēji krāšņu, brīnum lokanu balsi un fascinējošu valdzinājumu Gēršvina mūzikas atskaņojumos.
Informācija par biļetēm šeit.
Diriģents Tāvi ORAMO
Programmā:
· Žans SIBĒLIUSS “Tuonelas gulbis”
· Žans SIBĒLIUSS Sestā simfonija
· Emīls DĀRZIŅŠ “Melanholiskais valsis”
Dārziņš un Sibēliuss – nez vai atradīsies divi komponisti, kuru attiecības būtu tikpat neizprotamas. Liktenīgu nelaimi Dārziņam nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa “Vientuļajai priedei”. Leģenda vēsta, ka jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, no izdevniecības paņēmis atpakaļ partitūru un jau pēc mirkļa sadedzinājis to Kazarova vīna pagraba krāsns liesmās. Tā nu mēs nekad neuzzināsim, kā tā skanēja, mums atliek vien izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”. Un caur mūziku samierināt abus nejauši sanaidojušos skaņražus.
Informācija par atcelto koncertu un biļešu atdošanu šeit.
Elīna BĒRTIŅA – klavieres
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Arvo PERTS Wenn Bach Bienen Gezüchtet Hätte
Volfgangs Amadejs MOCARTS 21. klavierkoncerts
Francis ŠŪBERTS Sestā simfonija
Mocarts 21. klavierkoncerta otrā daļa tiek raksturota kā nebeidzama, laiku apstādinoša skaistuma pārpilna mūzika, bet arī apkārt tai ir smalkas enerģijas apvīta skaņu pasaule. Tā šoreiz iemirdzēsies vieglajā Elīnas Bērtiņas pieskārienā, kas apbalvots ar starptautisku konkursu godalgām. Savukārt Šūberts savā Sestajā, pamēģinot gan Haidna, gan Bēthovena izteiksmi, izveido savu rokrakstu, kura pamatvērtība ir izteikts melodiskums. Šīgada jubilārs Perts sava skaņdarba nosaukumā ironiski spriež, kāds dižais Bahs būtu bijis biškopis, arī mūzikā dzirdēsim bišu skaņas stīginstrumentu atveidā, taču pavisam nopietni Perts ar šo darbu tālajā 1976. gadā pieteica savu turpmāko raksturlielumu – tintinabuli jeb zvaniņu stilu.
Plkst. 18.18 Pirmskoncerta sarunās Orests Silabriedis runās par Baha un Perta veikumu biškopībā, par Mocarta greznības un izšķērdīguma gadiem, kā arī par Šūberta simfoniju likteņiem.
PIRKT BIĻETES
Jānis SEMJONOVS – fagots
Inga KALNA – soprāns
Diriģents Andris POGA
Programmā:
· Kristofers TEOFANIDIS Koncerts fagotam un kamerorķestrim
· Gustavs MĀLERS Ceturtā simfonija
Lai arī šķietami vienkārša un tradicionāla, salīdzinot ar vēlākiem opusiem, Mālera Ceturtā ir jaunu atklājumu un muzikālu ideju pilna, un neizbēgama ir īpašā estētika, skaistums un smalkums, kas piemīt visiem Mālera darbiem. Šoreiz centrā ir jau iepriekš radīta dziesma, kas skan cauri simfonijas pirmajām trim daļām, līdz finālā pilnasinīgi iemirdzas eņģeliskā soprāna, šoreiz – Ingas Kalnas balsī. Bet daudziem nezināmā Teofanida mūziku iepazīsim ar Koncertu fagotam, kurā dzirdamas gan grieķu baznīcas melodijas, gan bulgāru un citu Balkānu zemju noskaņas. Solists būs Latvijā atzītākais šī instrumenta lietpratējs Jānis Semjonovs.
IZPĀRDOTS
INFORMĀCIJA PAR BIĻEŠU MAIŅU: https://www.lnso.lv/post/svariga-informacija
LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.
Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO
Režisore Una ROZENBAUMA
IZPĀRDOTS
INFORMĀCIJA PAR BIĻEŠU MAIŅU: https://www.lnso.lv/post/svariga-informacija
LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.
Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO
Režisore Una ROZENBAUMA
IZPĀRDOTS
INFORMĀCIJA PAR BIĻEŠU MAIŅU: https://www.lnso.lv/post/svariga-informacija
LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.
Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO
Režisore Una ROZENBAUMA
Mums ir svarīgi, lai Jūs saglabātu mieru, tāpēc mēs rūpēsimies par Jūsu drošību:
1. Skatītāju skaits sastādīs tikai 50% no kopējā vietu skaita zālē;
2. Katram viesim pirms pasākuma pie ieejas nodrošināsim un piedāvāsim:
– aizsargmasku;
– aizsargcimdus;
– dezinfekcijas līdzekli.
3. Mēs organizēsim papildus ieejas/izejas priekš visiem mūsu viesiem.
Šis ir skaistās klaviermūzikas vakars, kurā skan pasaules labāko komponistu kompozīcijas Minskas simfoniskā orķestra pianista izpildījumā.
Šis nav vienkārši koncerts. Tā ir atmosfēra. Tas ir dvēseles miera un tajā pašā laikā sajūsmas stāvoklis. Tas ir dvēseles morālā apmierinājuma stāvoklis. Vienreiz to vajag redzēt un izjust.
Jūs dzirdēsiet vienu no pašiem saviļņojošākajiem komponista Hans Zimmer (Filma «Interstellar», «Inception», «Pirates of the Caribbean», «Lion King», «The Dark knight» un citas saviļņojošas melodijas) mūzikas ierakstiem, tāpat arī neticamā komponista Ramin Djawadi (sērija «Game of Thrones») un citu muzikālo ģēniju mūziku, kuras iekritīs dvēselē katram!
Jūs varēsiet baudīt neticamo klavieru skanējumu, kuras kompozīcijas ir dzīvīguma, dvēseles līdzsvara un iekšējā pacēluma jūtu piepildītas. Muzikālie motīvi, ko radījuši ģēniji, liek mums iet uz priekšu, baudīt katru dzīves mirkli un ticēt labākajam – mīlestībai un sirsnībai.
Iespaidi paliks paši siltākie, bet emocijas – pašas dzīvākās!
Kristīne BALANAS – vijole
Diriģente Kristīna POSKA
Programmā:
· Līsa HIRŠA Threshold
· Pēteris ČAIKOVSKIS Vijolkoncerts
· Žans SIBĒLIUSS Otrā simfonija
Čaikovska majestātiskums un emocionālais plašums atklājas Vijolkoncertā, kas Baltijas mūziķu kopkoncertā izskanēs lieliskās Kristīnes Balanas interpretācijā. Netipiski introvertajiem somiem, Sibēliuss Otro atzinis par savas dvēseles atzīšanos, bet daži kritiķi to nodēvējuši par Somijas neatkarīgas simfoniju un sadzirdējuši tajā dižā Bēthovena atblāzmu. Savukārt igauniete Hirša savas ziemeļnieciskās mūzikas pasaulē ievelk lēni, bet pārliecinoši – pat ja sākumā grūti ļauties, beigās negribas to atlaist.
Plkst. 18.18 Pirmskoncerta sarunās Latvijā dzīvojošais somu vijolnieks Anti Kortelainens runās par Sibēliusu no soma skatpunkta un stāstīs arī par to, kāpēc somiem tik nozīmīga Sibēliusa Otrā simfonija, savukārt Anete Ašmane teiks, ko zina par igauņu jaunās paaudzes autori Līsu Hiršu un Čaikovska Vijolkoncertu.
Programm pieejama šeit
Kristīne BALANAS – vijole
Māra BOTMANE – čells
Johans RANDVERE – klavieres
Ieva PARŠA – balss
Programmā:
· Broņus KUTĀVIČS 8 Stasio miniatiūros vijolei, čellam un klavierēm
· Erki Svens TĪRS Dedication čellam un klavierēm
· Pēteris PLAKIDIS Trīs dziesmas ar Ojāra Vācieša dzeju balsij un klavierēm
· Linda LEIMANE Masculine balsij, čellam un klavierēm (otrās redakcijas pirmatskaņojums)
· Ludvigs van BĒTHOVENS Trio Mibemolmažorā op. 38 vijolei, čellam un klavierēm
· Jāzeps MEDIŅŠ “Sapņojums” balsij, vijolei, čellam un klavierēm
Tempus Balticus, paliekot uzticīgi trio sastāvam, šoreiz satiekas ar izcilo vijolnieci, starptautisku atpazīstamību guvušo Kristīni Balanas un nepārspējamo kamermūziķi, siltās un plašās balss īpašnieci Ievu Paršu. Viņu kopdarbs atklās Leimanes kamerisko eleganci un spilgto izdomu, Plakida dziesmu nepārspējamo burvību un Mediņa romantisko jūsmu. Mūsu ziemeļu kaimiņš, skandināviskais Tīrs atklāsies ar jaunības dienu miniatūru, bet lietuviešu minimālismu prezentē Kutāvičs. Programmas kodols – viens no Bēthovena jaunības dienu izcilākajiem kameropusiem, kas aizrauj ar graciozu eleganci un enerģisku vienkāršību.
Programma pieejama šeit
Iveta APKALNA – ērģeles
Raimonds PAULS – klavieres
Diriģents Jānis STAFECKIS
Programmā:
Raimonda PAULA, Gijas KANČELI un Semjuela BĀRBERA mūzika
Pirmo reizi uz vienas skatuves satiksies un saspēlēsies žilbinošā Hamburgas Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna un izcilais melodiķis, unikāla improvizācijas stila meistars Raimonds Pauls. Maestro talantu apliecinās miniatūras no cikla “Naktstauriņi”, mūzika no teātra izrādēm un kinofilmas Homo novus, bet viņa ilgstošo draudzību ar sirdssilto gruzīnu domubiedru un kolēģi Kančeli – krāšņa svīta ar spilgtākajiem kinomūzikas paraugiem. Ērģeļu spožums un vēriens atklāsies Bārbera Toccata festiva, kurā žilbinošs ātrums kontrastē ar melodiskām epizodēm, fanfarisks spožums – ar pārdomu pilnām atkāpēm.
Edgars CĪRULIS – klavieres
Jānis RUBIKS – kontrabass
Rūdolfs DANKFELDS – sitaminstrumenti
Stīgu kvartets: Aleksejs BAHIRS, Kristiāna OZOLIŅA – vijole, Ivars BRĪNUMS – alts, Dārta SVĒTIŅA – čells
Roks ZUBOVS – klavieres
Programmā:
Mikaloja Konstantina Čurļoņa mūzika Edgara Cīruļa, Jāņa Rubika un Roka Zubova aranžējumā
Latviešu klasiskie un džeza mūziķi kāpj uz vienas skatuves, lai godinātu lietuviešu komponistu un gleznotāju Mikaloju Konstantinu Čurļoni 145. gadadienā. Programmas pamatā ir 1907. gadā radītais Čurļoņa 12 gleznu cikls “Zodiaks”, kam gleznotāja mazmazdēls Roks Zubovs, pianists Edgars Cīrulis un basists Jānis Rubiks radījuši atveidojumu skaņās. Dzirdama gan jauno mūziķu oriģinālmūzika un improvizācijas, gan paša Čurļoņa opusi. Džeza un klasiskās mūzikas pārstāvji nesaspēlējas bieži, bet, ja vadība uzticēta Lielās mūzikas balvas nominantam Edgaram Cīrulim un vienam no inteliģentākajiem latviešu basistiem Jānim Rubikam, nav šaubu par izdevušos rezultātu, par ko iespējams pārliecināties abu mūziķu iepriekšējās programmās un albumos.
Koncerta programma pieejama šeit
MULTIMEDIĀLS KONCERTS
Egils UPATNIEKS – oboja
Mārtiņš CIRCENIS – klarnete
Jānis SEMJONOVS – fagots
Artūrs ŠULTS – mežrags
Diriģents Modests BARKAUSKS
Programmā:
· Volfgangs Amadejs MOCARTS Sinfonia concertante
· Sergejs PROKOFJEVS Pirmā simfonija (“Klasiskā”)
Rakstot savu Pirmo, Prokofjevam bija skaidrs, ka augsti mācīti profesori to noliegs un uzskatīs teju par zaimiem Mocarta piemiņai, viņi skaļi kliegs, norādot uz jaunā komponista nekaunību, liekot dižgaram kapā griezties otrādi. Tāpat bija skaidrs, ka publikai turpretī patiks vieglā, dzidrā, nesamākslotā mūzika, kas Pirmo ļauj dēvēt apakšvirsrakstā “Klasiskā”. Savukārt Mocarta Concertante plānotie četri solisti ģēnija darbā bija absolūti iemīlējušies, diemžēl līdz pirmatskaņojumam nācās gaidīt vairāk nekā simt gadu. Nu abu dižgaru mūzika, ko šķir vairāk nekā gadsimts, satiksies vienā koncertā, ļaus ieraudzīt līdzības, atšķirības un rādīs dažādus klasicisma izteiksmes veidus.
Liene KINČA – soprāns
Zanda ŠVĒDE – mecosoprāns
Aleksandrs ANTOŅENKO – tenors
Rinalds KANDALINCEVS – baritons
Diriģents Andris Poga
Programmā:
Riharda VĀGNERA, Džuzepes VERDI, Pētera ČAIKOVSKA, Kamila SENSĀNSA un citu komponistu opermūzika
Par savas darbības moto Andrejs Žagars vienmēr izvirzīja tiekšanos uz augstāku mērķu sasniegšanu un atbalstu izcilībām – tas raksturo gan viņa ilggadīgo darbu operas direktora amatā, kura laikā Latvijas Nacionālā opera nokļuva Eiropas un pasaules operteātru apritē, gan aktivitātes paša dibinātajā fondā. Šis koncerts, aizsākot jaunu tradīciju, jau otro gadu notiks Cēsīs, Andreja Žagara bērnības un jaunības pilsētā. Kopā ar operas solistiem un LNSO būs temperamentīgais itāļu diriģents Sesto Kvatrīni.
Koncertu rīko Andreja Žagara kultūras attīstības fonds sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis” un LNSO.
INFORMĀCIJA PAR BIĻEŠU MAIŅIU: https://www.lnso.lv/post/svariga-informacija
Mākslinieciskais vadītājs Oskars BOKANOVS
Diriģents Jānis STAFECKIS
Piedalās: LNSO kontrabasisti, Rīgas Kontrabasu kvartets un viņu cīņubiedri no citām apvienībām
Programmā:
Hanss CIMMERS, Miloslavs GAJDOŠS, Bernardo SABADĪNI, Gundega ŠMITE (jaundarbs), Dimitris MARONIDISS (jaundarbs)
Iepriekšējās sezonās izspēlējies duetā ar klavierēm, tagad LNSO galvenais kontrabasists Oskars Bokanovs sauc kopā draugus un kolēģus. Programmā visdažādāko stilu un laikmetu mūzika – no tango līdz čehu gravīrām un filmmūzikai, un pāri visam Gundegas Šmites un Dimitra Maronidisa jaundarbi.
Koncerta programma pieejama šeit
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/83809">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="http://live.tiesraides.lv/lmtstraume.lv/live2/31">BEZMAKSAS TIESSAISTE</a><br> </p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/daumants-liepins">Daumants LIEPIŅŠ</a> – klavieres </p><p><br></p><p>Diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/andris-poga">Andris POGA</a></p><p><br></p><p><strong>Programmā:</strong></p><p><br></p><p>· Linda LEIMANE <em>Longing. Flashing. Bonding</em> (pirmatskaņojums)</p><p>· Sergejs PROKOFJEVS Otrais klavierkoncerts</p><p>· Aleksandrs SKRJABINS Otrā simfonija</p><p><br></p><p>Daumantu Liepiņu žurnāls <em>Pianist</em> atzinis par vienu no četriem jaunajiem pianistiem, kam silti iesaka sekot līdzi 2020. gadā. Tāda iespēja būs LNSO sezonas atklāšanas koncertā, kur Liepiņš žilbinās, interpretējot Prokofjeva Otro klavierkoncertu – mežonīga temperamenta pilnu darbu, kas joprojām tiek uzskatīts par vienu no virtuozākajiem klavierkoncertiem mūzikas vēsturē. Līdzās tam Skrjabina suģestējošā Otrā simfonija, kas aizrauj ar ilgpilnu misticismu un ekstātisku skaistumu. Nezināmais lielums – noslēpumainās, intriģējošās un ar franču smalkumu apveltītās LNSO rezidējošās komponistes Lindas Leimanes jaundarbs.</p><p><br></p><p>Plkst. 18.18 Pirmskoncerta sarunās LNSO 2020./2021. gada sezonas rezidējošā komponiste Linda Leimane stāstīs par sava jaundarba <em>Longing. Flashing. Bonding</em> filozofiskajiem un skaniskajiem aspektiem, savukārt Orests Silabriedis dos kādas ziņas par Prokofjeva un Skrjabina jaunību.</p><p><br></p><p><br></p><p>Koncerta programmiņa pieejama <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/13ycoes6gI4NVriOOQlLjpr_w2tz0g1CA/view?usp=sharing">šeit</a>.</p><p><br></p><p>Koncerts tiešsaistē bez maksas būs skatāms LNSO mājaslapā.</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/84016">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br> </p><p>Diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/raimonds-gulbis">Raimonds GULBIS</a></p><p><br></p><p><strong>Programmā:</strong></p><p><br></p><p>Jāzeps VĪTOLS, Arvīds ŽILINSKIS, Indulis KALNIŅŠ</p><p><br></p><p>Annas Brigaderes Sprīdītis, apceļojis pasauli, uzvarējis Lutausi un Sīkstuli, dabūjis princesi Zeltīti par sievu un vēl veselu karaļvalsti, tomēr saprot, ka pati laimīgākā zeme nav nekur citur kā mājās. Šī skaistā atziņa un stāsts uzrunājis arī vairākus latviešu komponistus, kas rakstījuši gan uvertīru, gan operu, gan mūziku kinofilmai. Ar to visu jaunākos klausītājus iepazīstinās bērnu draugs LeNeSOns. Starpbrīdī kā vienmēr radošās darbnīcas, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes. </p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/84015">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br> </p><p>Diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/raimonds-gulbis">Raimonds GULBIS</a></p><p><br></p><p><strong>Programmā:</strong></p><p><br></p><p>Jāzeps VĪTOLS, Arvīds ŽILINSKIS, Indulis KALNIŅŠ</p><p><br></p><p>Annas Brigaderes Sprīdītis, apceļojis pasauli, uzvarējis Lutausi un Sīkstuli, dabūjis princesi Zeltīti par sievu un vēl veselu karaļvalsti, tomēr saprot, ka pati laimīgākā zeme nav nekur citur kā mājās. Šī skaistā atziņa un stāsts uzrunājis arī vairākus latviešu komponistus, kas rakstījuši gan uvertīru, gan operu, gan mūziku kinofilmai. Ar to visu jaunākos klausītājus iepazīstinās bērnu draugs LeNeSOns. Starpbrīdī kā vienmēr radošās darbnīcas, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes. </p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/83493">PIRKT BIĻETES </a></p><p> </p><p>Maksimilians Hornungs – čells</p><p>Kristīne BLAUMANE – čells</p><p><br></p><p>Diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/andris-poga">Andris Poga</a></p><p><br></p><p>Programmā: </p><p><br></p><p>Ludvigs van Bēthovons Uvertīra “Leonora”</p><p>Otorīno Respigi Adagio ar variācijām čellam un orķestrim</p><p>Rihards Štrauss Simfoniskā poēma “Dons Kihots”</p><p><br></p><p>Festivāla Gala koncertā dzirdēsim romantisma laikmeta milža Riharda Štrausa tēlaino un orķestrāli iespaidīgo simfonisko poēmu “Dons Kihots”, ko kopā ar LNSO atskaņos vācu jaunās paaudzes čellists Maksimilans Hornungs. Skaņdarba žanriskais apzīmējums ir “fantastiskas variācijas par bruņnieciskas iedabas tēmu”, titulvaronis, protams, ņemts no Migela de Servantesa slavenā romāna, tāpēc komponists ir neslēpti programmatisks – mūzika skaidri zīmē ainas no Servantesa romāna, un savā ziņā šī ir simfoniska animācijas filma. Savukārt bagātīgā un plašā čella skanējuma palete atklāsies itāļu komponista Otorīno Respigi Adagio, ko dzirdēsim Kristīnes Blaumanes – izcilās latviešu čellistes – interpretācijā. </p>
<p>Koncerta Tiešraide pieejama (bez maksas) <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/tiessaiste">šeit</a></p><p><br></p><p>INFORMĀCIJA PAR BIĻEŠU MAIŅU: <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/post/svariga-informacija">https://www.lnso.lv/post/svariga-informacija</a> </p><p><br></p><p>Kaut radīta svētlaimīgi mierīgā gaisotnē, kā to atceras pats komponists, Čaikovska mūzika ataino šekspīrisku kaislību vētru, kas krievu romantiķim bija īpaši tuva. Tāpat viņš sajūsmināti izteicies par norvēģu kolēģi Grīgu, kura klavierkoncertā apvienojas grandiozs plašums, cildenums, melodiskums, vienkāršība un pāri plūstoša enerģija. Bet Rahmaņinovs, atkal atgriežoties pie simfonijas žanra, radījis absolūta skaistuma paraugu uz 20. gadsimta traģiskās robežas. Tik bagātīgu simfoniskā romantisma devu sagatavojis Rubiķis, kurš jau iejuties Berlīnes Komiskās operas muzikālā vadītāja ādā, tomēr atradis laiku dāvāt muzikālu piedzīvojumu arī Latvijas klausītājiem. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vestards-simkus">Vestards Šimkus</a> – klavieres</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/ainars-rubikis">Ainārs Rubiķis</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Pēteris ČAIKOVSKIS “Negaiss”</li> <li>Edvards GRĪGS Klavierkoncerts</li> <li>Sergejs RAHMAŅINOVS Otrā simfonija</li></ul><p>Plkst. 18.18 <strong>Prmskoncerta sarunās</strong> Orests Silabriedis sarunāsies ar Aināru Rubiķi. <br></p><p>Programma pieejama <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1DeVEbwMPcZpO6HL5gzqJyLTeMOa0LRqj/view?usp=sharing">šeit</a></p>
<p><br></p><p><br></p><p><strong>Derīgas uz 3. aprīli iegādātās biļetes</strong></p><p><br></p><p>Kaut radīta svētlaimīgi mierīgā gaisotnē, kā to atceras pats komponists, Čaikovska mūzika ataino šekspīrisku kaislību vētru, kas krievu romantiķim bija īpaši tuva. Tāpat viņš sajūsmināti izteicies par norvēģu kolēģi Grīgu, kura klavierkoncertā apvienojas grandiozs plašums, cildenums, melodiskums, vienkāršība un pāri plūstoša enerģija. Bet Rahmaņinovs, atkal atgriežoties pie simfonijas žanra, radījis absolūta skaistuma paraugu uz 20. gadsimta traģiskās robežas. Tik bagātīgu simfoniskā romantisma devu sagatavojis Rubiķis, kurš jau iejuties Berlīnes Komiskās operas muzikālā vadītāja ādā, tomēr atradis laiku dāvāt muzikālu piedzīvojumu arī Latvijas klausītājiem. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vestards-simkus">Vestards Šimkus</a> – klavieres</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/ainars-rubikis">Ainārs Rubiķis</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Pēteris ČAIKOVSKIS “Negaiss”</li> <li>Edvards GRĪGS Klavierkoncerts</li> <li>Sergejs RAHMAŅINOVS Otrā simfonija</li></ul><p><br></p><p>Programma pieejama <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1DeVEbwMPcZpO6HL5gzqJyLTeMOa0LRqj/view?usp=sharing">šeit</a></p>
<p>Pirkt Biļetes: </p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/82085">Klātienē</a></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/82086">Tiešsaistē</a> (biļetes nopērkamas un izmantojamas līdz 20.jūnijam) </p><p><br></p><p>Reinis ZARIŅŠ – klavieres</p><p><br></p><p>Diriģenti</p><p>Guntis KUZMA</p><p>Andris POGA</p><p><br></p><p>Koncertu vada Orests SILABRIEDIS<br></p><p>Programmā:</p><p>Volfgangs Amadejs MOCARTS "Mazā naktsmūzika"</p><p>Johanness BRĀMSS Otrā serenāde </p><p>Igors STRAVINSKIS Koncerts klavierēm un instrumentu ansamblim</p><p>Tālivaldis ĶENIŅŠ Pirmā simfonija</p><p><br></p><p>No klasicisma dižgara Mocarta līdz izcilajam skaņmeistaram Ķeniņam, pa vidu liekot romantisko filozofu Brāmsu un trakulīgo eksperimentētāju Stravinski – tik krāšņu un dažādu programmu LNSO piedāvā klausītājiem 12. jūnija vakarā. Vadības groži abu orķestra diriģentu rokās, pie klavierēm publikas iemīļotais Reinis Zariņš, bet koncerta apstākļi katram savi – vasarnīcas koku paēna, meža ieloks, pilsētas duna vai nepārraujams lauku miers. Satikšanās vieta lai paliek katra klausītāja ziņā, LNSO ieradīsies ar “Mazo nakstmūziku”, serenādi un citiem muzikāliem cienastiem.</p><p><br></p><p> Koncerts tiešsaistē būs skatāms 12. jūnijā plkst. 19:00 mājas lapās <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="http://www.lnso.lv/">www.lnso.lv</a> un <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="http://www.bilesuparadize.lv/">www.bilesuparadize.lv</a> . Ar iegādāto kodu koncerta ierakstu varēs noskatīties līdz 20.jūnijam mājas lapā <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="http://www.bilesuparadize.lv/">www.bilesuparadize.lv</a>. Kodu ir iespējams iegādāties koncerta laikā, kā arī pēc koncerta līdz 20. Jūnija plkst 19:00. </p>
<p>KONCERTS PĀRCELTS UZ 2020. GADA 26. NOVEMBRI</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76497">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p>Ģēnija gals un sākums – divas simfonijas, divi dažādi Bēthoveni. Pirmajā kā jauns, labi skolots un vēl tikai topošs revolucionārs viņš sevi piesaka un vienlaikus atvadās no konservatīvajiem kanoniem, Devītajā – sasniedz virsotni, eksplodējoši kulminē, dzirksteļo visaugstākajā pakāpē, sapņo apvienot miljonus un rada himnu kopībai un brīvībai. Tikpat dedzīgi kā Bēthovens mūzikai nododas arī šī koncerta diriģents, smalkais franču maestro Kazadesī, kas atgriezīsies LNSO priekšā un apliecinās savu dzīves moto – “kalpot, uzdrīkstēties, dot un gūt”. Mūzika, viņaprāt, ir tīrākais ceļš uz augstāko garīgumu, un tam noteikti piekristu arī Bēthovens. Sezonas noslēgums ar vērienu un cilvēcības dziļumu! </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/elina-simkus">Elīna Šimkus</a> – soprāns</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/laura-grecka">Laura Grecka</a> – mecosoprāns</p><p>Edgars Montvids – tenors</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/janis-apeinis">Jānis Apeinis</a> – baritons</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vak">Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"</a></p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/zans-klods-kazadesi">Žans Klods Kazadesī</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Ludvigs van BĒTHOVENS Pirmā simfonija</li> <li>Ludvigs van BĒTHOVENS Devītā simfonija</li></ul>
<p><br><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/81785">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br>IEGĀDĀTO KODU IEVADI ŠEIT: <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/tiessaiste">https://www.lnso.lv/tiessaiste</a></p><p><br></p><p>KONCERTS TIEŠSAISTĒ.</p><p>INFORMĀCIJA PAR BIĻETĒM:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/post/b%C4%93thovens-vs-%C5%A1mite-lnso-ats%C4%81k-darb%C4%ABbu-ar-tie%C5%A1saistes-kamerm%C5%ABzikas-koncertu">https://www.lnso.lv/post/b%C4%93thovens-vs-%C5%A1mite-lnso-ats%C4%81k-darb%C4%ABbu-ar-tie%C5%A1saistes-kamerm%C5%ABzikas-koncertu</a> </p><p><br></p><p><br></p><p>Neskatoties uz ārkārtas stāvokli, LNSO klausītājiem piedāvā iespēju attālināti satikties koncertā un piedzīvot dzīvas muzicēšanas sajūtu, pēc kā visi tik ļoti ilgojamies. Pavasarīgam maija vakaram piestāv krāsaina un iedvesmojoši dzīvespriecīga kamermūzika, kas ved ceļojumos, kur citādi šobrīd nevaram doties. Bēthovens, Vecrīga un antīkā Grieķija – jā, mūzikā nav neiespējamu tikšanos un pārlidojumu. No šī gada jubilāra Bēthovena krājumiem ārā celts kvintets, kas iedvesmots no Mocarta, Šmite izstaigā Vecrīgas labirintus un ieklausās Trokšņu ielā, bet Žolivē uzklausa paša Apollona dēlu Linu, kurš mācījis mūziku Orfejam. Fransē aicina uz galantu randiņu, bet to visu kopā kārto LNSO pūtēji un Agnese Egliņa. Intrigai jāatklāj, ka kāds no mūziķiem būs apguvis sitaminstrumentu spēles pamatus un parādīsies jaunā ampluā, bet, kurš tas būs, atklāsies vien koncertā.</p><p><br></p><p>LNSO pūtēju kvintets: <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/maija-zandberga">Maija ZANDBERGA</a> – flauta, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/egils-upatnieks">Egils UPATNIEKS</a> – oboja, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/martins-circenis">Mārtiņš CIRCENIS</a> – klarnete, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/janis-semjonovs">Jānis SEMJONOVS</a> – fagots, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/arturs-sults">Artūrs ŠULTS</a> – mežrags</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/agnese-eglina">Agnese EGLIŅA</a> – klavieres</p><p>Koncertu vadīs Orests Silabriedis, režisors – Roberts Rubīns.<br></p><p> </p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Ludvigs van BĒTHOVENS Kvintets Mibemolmažorā op.16</li> <li>Andrē ŽOLIVĒ Chant de Linos flautai un klavierēm</li> <li>Gundega ŠMITE "Trokšņu iela" instrumentālam ansamblim</li> <li>Žans FRANSĒ L'heure du Berger</li></ul><p>Koncerta programmiņa pieejama <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://1drv.ms/b/s!ArccZ3BJRFwSiNUQAexIQ-8xyQ0QCQ?e=eP8Tb2"><strong>šeit</strong></a></p>
<p>KONCERTS PĀRCELTS UZ 2021. GADA 24. SEPTEMBRI, TAS NOTIKS KONCERTZĀLĒ "CĒSIS"</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76496">PIRKT BIĻETES</a> </p><p><br></p><p>Jau iekarojis pasaules prestižāko koncertnamu skatuves, Kristaps Bergs tiek slavēts par spēju ar savu spēli hipnotizēt klausītājus un aizvest teju citā pasaulē, jo mūzikā iedziļinās līdz kaulam. Tikpat spoži savu karjeru sācis vēl pavisam jaunais maestro Jemeļjaničevs, kurš, visus apbūris savos debijas koncertos, nu ieguvis izcili atjautīgā un stilīgā titulu, spējot aizraut no pirmās līdz pēdējai notij. Abi satiksies melodiskajā un grandiozajā Dvoržāka Čellkoncertā, jauneklīgā skanējumā izskanēs arī Sibēliusa Piektā, kuras fināla motīvu komponists uzrakstījis, ieraugot cēlu un graciozu gulbju baru. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/kristaps-bergs">Kristaps Bergs</a></p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/maksims-jemeljanicevs">Maksims Jemeļjaničevs</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Antonīns DVORŽĀKS Čellkoncerts</li> <li>Žans SIBĒLIUSS Piektā simfonija</li></ul>
<p>KONCERTS PĀRCELTS UZ 18.02.2021.</p><p><br></p><p>Ja kādam šķiet, ka Bēthovena mūzika ir tikai dramatiska un dārdoša, tad šis ir īstais notikums, lai kopā ar Goran Gora iepazītu pavisam citu Bēthovenu. Lai arī mazrunīgs, savai Sestajai, kuras pilnais nosaukums ir “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par lauku dzīvi”, viņš veltījis īsus ceļavārdus: “Tā ir vairāk jūtu izpausme, nekā gleznošana.” Katrai daļai ir ne tikai ierastie tempa apzīmējumi, bet arī poētiski nosaukumi, un tas tikai pierāda, cik svarīgs šis darbs komponistam bijis. Pastorālā mūzika sasauksies ar pavasari dabā, sniedzot spirdzinošu un priekpilnu garastāvokli.</p><p><br></p><p>Goran GORA – stāstnieks</p><p>Justīne KĻAVA – dramaturģe</p><p>Roberts RUBĪNS – režisors</p><p><br></p><p> </p><p> </p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Ludvigs van BĒTHOVENS Sestā simfonija</li></ul>
<p>KONCERTS PĀRCELTS UZ 21/11/2020</p><p><br></p><p>LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.</p><p><br></p><p>Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO</p><p>Režisore Una ROZENBAUMA</p><p><br></p><p> </p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/andris-vecumnieks">Andris Vecumnieks</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Mūzika no Roberta ŠŪMAŅA cikliem “Bērnu ainas” un "Karnevāls"</li></ul>
<p>KONCERTS PĀRCELTS UZ 21/11/2020</p><p><br></p><p>LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.</p><p><br></p><p>Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO</p><p>Režisore Una ROZENBAUMA</p><p><br></p><p> </p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/andris-vecumnieks">Andris Vecumnieks</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Mūzika no Roberta ŠŪMAŅA cikliem “Bērnu ainas” un "Karnevāls"</li></ul>
<p><strong>PĀRCELTS UZ 08.10.2020 – </strong></p><p><br></p><p> </p><p>Iegādātās biļetes būs derīgas koncerta apmeklējumam pārceltajā datumā un biļešu maiņa nav nepieciešama. </p><p><br></p><p>Pagājušajā sezonā izspēlējies duetā ar klavierēm, tagad LNSO galvenais kontrabasists, atvērtais un draudzīgais Oskars Bokanovs, sauc kopā draugus un kolēģus no tuvām un tālām zemēm, lai pārsteigtu ar kontrabasa solo, duetiem, kvartetiem un visubeidzot – kontrabasu orķestri. Programmā visdažādāko stilu un laikmetu mūzika – no Vivaldi līdz filmmūzikai, no tango līdz čehu gravīrām, pāri visam Gundegas Šmites un Dimitra Maronidisa jaundarbi. Lielais instruments atklās savas melodiskās un virtuozās stīgas, radot īstus svētkus kā mūziķiem, tā klausītājiem, jo 20 kontrabasisti uz vienas skatuves – tas vienkārši ir jāpiedzīvo.</p><p><br></p><p>LNSO KONTRABASU ORĶESTRIS</p><p><br></p><p>Piedalās:</p><p>LNSO kontrabasisti, viņu Latvijas cīņubiedri no citām apvienībām un leģendārais pedagogs Miloslavs Jelīneks ar saviem jaunajiem kolēģiem<br><br>Mākslinieciskais vadītājs – <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/oskars-bokanovs">Oskars BOKANOVS</a></p><p><br></p><p><strong>Programmā:</strong></p><p>Hanss CIMMERS, Karloss GARDELS, Džons VILJAMSS, Miloslavs GAJDOŠS, Bernardo SABADĪNI, Antonio VIVALDI, Gundega ŠMITE (jaundarbs), Dimitris MARONIDISS (jaundarbs)</p><p><br></p><p><br></p>
<p><strong>PĀRCELTS - </strong></p><p><br></p><p><strong>Koncerts tiks pārcelts. Lūdzam sekot līdzi aktuālajai informācijai </strong><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="http://www.lnso.lv/"><strong>www.lnso.lv</strong></a><strong> un Facebook lapā. </strong></p><p><br></p><p>Lieldienu laikā satiksies dzidrais un smalkais, ar vieglumu un grāciju apveltītais Elīnas Šimkus soprāns un Riharda Millera piesātinātais, maigais, vīrišķīgi spēcīgais baritons. Kopā ar orķestri un kori viņi iestudēs grandiozo Brāmsa “Vācu rekviēmu”, ko pats komponists vēlējies dēvēt par rekviēmu cilvēcei, tātad uzskatījis to par darbu, kas var vienot, saliedēt, spēcināt un iedvesmot cilvēkus. Ne viens vien atzīs, ka tas arī izdevies, jo rekviēmam raksturīgo nospiestību un nolemtību te uzvar mierinoša apcere un gaišs miers. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/elina-simkus">Elīna Šimkus</a> – soprāns</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/rihards-millers">Rihards Millers</a> – baritons</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vak">Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"</a></p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/dirigenti">Andris Poga</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Johanness BRĀMSS “Vācu rekviēms”</li></ul>
<p><strong>ATCELTS - </strong></p><p><br></p><p><strong>MARISA JANSONA PIEMIŅAI</strong></p><p><br></p><p><strong>INFORMĀCIJA PAR BIĻERĒM UN NAUDAS ATDOŠANU </strong><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/post/lnso-izzi%C5%86o-p%C4%81rcelto-koncertu-datumus">ŠEIT</a><strong>.</strong></p><p><br></p><p>Lieldienu laikā satiksies dzidrais un smalkais, ar vieglumu un grāciju apveltītais Elīnas Šimkus soprāns un Riharda Millera piesātinātais, maigais, vīrišķīgi spēcīgais baritons. Kopā ar orķestri un kori viņi iestudēs grandiozo Brāmsa “Vācu rekviēmu”, ko pats komponists vēlējies dēvēt par rekviēmu cilvēcei, tātad uzskatījis to par darbu, kas var vienot, saliedēt, spēcināt un iedvesmot cilvēkus. Ne viens vien atzīs, ka tas arī izdevies, jo rekviēmam raksturīgo nospiestību un nolemtību te uzvar mierinoša apcere un gaišs miers. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/elina-simkus">Elīna Šimkus</a> – soprāns</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/rihards-millers">Rihards Millers</a> – baritons</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vak">Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"</a></p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/dirigenti">Andris Poga</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Johanness BRĀMSS “Vācu rekviēms”</li></ul>
<p><strong>PĀRCELTS UZ 10.09.2020. -</strong></p><p><br></p><p>Kaut radīta svētlaimīgi mierīgā gaisotnē, kā to atceras pats komponists, Čaikovska mūzika ataino šekspīrisku kaislību vētru, kas krievu romantiķim bija īpaši tuva. Tāpat viņš sajūsmināti izteicies par norvēģu kolēģi Grīgu, kura klavierkoncertā apvienojas grandiozs plašums, cildenums, melodiskums, vienkāršība un pāri plūstoša enerģija. Bet Rahmaņinovs, atkal atgriežoties pie simfonijas žanra, radījis absolūta skaistuma paraugu uz 20. gadsimta traģiskās robežas. Tik bagātīgu simfoniskā romantisma devu sagatavojis Rubiķis, kurš jau iejuties Berlīnes Komiskās operas muzikālā vadītāja ādā, tomēr atradis laiku dāvāt muzikālu piedzīvojumu arī Latvijas klausītājiem. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vestards-simkus">Vestards Šimkus</a> – klavieres</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/ainars-rubikis">Ainārs Rubiķis</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Pēteris ČAIKOVSKIS “Vētra”</li> <li>Edvards GRĪGS Klavierkoncerts</li> <li>Sergejs RAHMAŅINOVS Otrā simfonija</li></ul>
<p><strong>PĀRCELTS UZ 11.09.2020. – </strong></p><p><br></p><p>Iegādātās biļetes būs derīgas koncerta apmeklējumam pārceltajā datumā un biļešu maiņa nav nepieciešama. </p><p><br></p><p>Kaut radīta svētlaimīgi mierīgā gaisotnē, kā to atceras pats komponists, Čaikovska mūzika ataino šekspīrisku kaislību vētru, kas krievu romantiķim bija īpaši tuva. Tāpat viņš sajūsmināti izteicies par norvēģu kolēģi Grīgu, kura klavierkoncertā apvienojas grandiozs plašums, cildenums, melodiskums, vienkāršība un pāri plūstoša enerģija. Bet Rahmaņinovs, atkal atgriežoties pie simfonijas žanra, radījis absolūta skaistuma paraugu uz 20. gadsimta traģiskās robežas. Tik bagātīgu simfoniskā romantisma devu sagatavojis Rubiķis, kurš jau iejuties Berlīnes Komiskās operas muzikālā vadītāja ādā, tomēr atradis laiku dāvāt muzikālu piedzīvojumu arī Latvijas klausītājiem. </p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vestards-simkus">Vestards Šimkus</a> – klavieres</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/ainars-rubikis">Ainārs Rubiķis</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Pēteris ČAIKOVSKIS “Vētra”</li> <li>Edvards GRĪGS Klavierkoncerts</li> <li>Sergejs RAHMAŅINOVS Otrā simfonija</li></ul>
<p><strong>PĀRCELTS UZ 12.05.2020 – </strong></p><p> </p><p>Iegādātās biļetes būs derīgas koncerta apmeklējumam pārceltajā datumā un biļešu maiņa nav nepieciešama. </p><p><br></p><p>Bēthovens, Vecrīga un antīkā Grieķija – jā, mūzikā nav neiespējamu tikšanos un pārlidojumu. Teatrālais Kagels velta sveicienu šī gada jubilāram, no kura paša krājumiem ārā celts kvintets, kas iedvesmots no Mocarta. Šmite izstaigā Vecrīgas labirintus un ieklausās Trokšņu ielā, bet Žolivē uzklausa paša Apollona dēlu Linosu, kurš mācījis mūziku Orfejam. Fransē aicina uz galantu randiņu, bet to visu kopā kārto LNSO pūtēji un Agnese Egliņa. Intrigai jāatklāj, ka kāds no mūziķiem būs apguvis sitaminstrumentu spēles pamatus un parādīsies jaunā ampluā, bet, kurš tas būs, atklāsies vien koncertā.</p><p><br></p><p>LNSO pūtēju kvintets: <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/maija-zandberga">Maija ZANDBERGA</a> – flauta, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/egils-upatnieks">Egils UPATNIEKS</a> – oboja, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/martins-circenis">Mārtiņš CIRCENIS</a> – klarnete, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/janis-semjonovs">Jānis SEMJONOVS</a> – fagots, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/arturs-sults">Artūrs ŠULTS</a> – mežrags</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/agnese-eglina">Agnese EGLIŅA</a> – klavieres</p><p><br></p><p> </p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Maurisio KAGELS 4 daļas no cikla Ludwig van</li> <li>Ludvigs van BĒTHOVENS Kvintets Mibemolmažorā op.16</li> <li>Andrē ŽOLIVĒ Chant de Linos flautai un klavierēm</li> <li>Gundega ŠMITE "Trokšņu iela" instrumentālam ansamblim</li> <li>Žans FRANSĒ L'heure du Berger</li></ul>
<p><br></p><p><strong>Sakarā ar "Covid-19" draudiem Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris koncertu “Mālera piektā un RIX” nodrošinās video tiešraidē.</strong></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://ej.uz/mhvh"><strong>https://ej.uz/mhvh</strong></a></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76492">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p>“Nāve, kas dejā atceļ tradicionālo sabiedrības šķelšanos,” – tā sava koncerta iedvesmas avotu – nāvesdeju – raksturojis franču komponists Greifs, ar kuru mūs iepazīstinās klavieru kvartets <em>RIX</em>. Pilnā sastāvā viņus nemaz tik bieži pie mums nesastapt, jo mūziķu ikdiena aizrit dažādos Eiropas orķestros, bet ik gadu viņi satiekas Latvijā, lai atskaņotu ko nezināmu vai reti dzirdētu, un koncerts četriem solistiem patiesi ir reti sastopams notikums. Daudz biežāk dzirdama Mālera Piektā, bet visi Viskonti un Venēcijas cienītāji apliecinās, ka nekā skaistākā par <em>Adagietto</em> nav un to var klausīties vēl un vēl.</p><p><br></p><p>RIX KVARTETS: <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/sandis-steinbergs">Sandis ŠTEINBERGS</a> – vijole, Ilze KĻAVA – alts, Reinis BIRZNIEKS – čells, Jānis MAĻECKIS – klavieres</p><p><br></p><p> </p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/dirigenti">Andris Poga</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Olivjē GREIFS Četrkāršais koncerts “Nāvesdeja”</li> <li>Gustavs MĀLERS Piektā simfonija </li></ul><p><strong>Plkst. 18.18</strong> Minsteres zālē notiks <strong>PIRMSKONCERTA SARUNAS</strong>, kurās Orests Silabriedis tiksies ar režisoru Dāvi Sīmani, lai sarunātos par simfonisko mūziku kinofilmās, īpaši pievēršoties Venēcijai un dekadencei Mālera Piektajā simfonijā.</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1tgomaahWicM9f32sUXdgER2V0dFXkj7r/view?usp=sharing">Programma pieejama šeit</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76490">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p>Atraktīvais Goran Gora iepazīstinās ar Džordžu Gēršvinu – izcilu melodiķi, kura mūzika ir daudz populārāka, nekā pats autors! Viens no piemēriem ir “Rapsodija blūza stilā”, kas tapusi triju nedēļu laikā, jo par ieplānoto koncertu vēl komponēt nesāktajam darbam Gēršvins uzzināja no reklāmas avīzē. Klavierpartija šajā reizē uzticēta Daumantam Liepiņam, kurš var lepoties ar vairāku konkursu laureāta titulu, un viss liecina, ka viņa uzvaras gājiens turpināsies. Viņš sevi jau pierādījis klasiskā un romantiskā laika mūzikā, bet nu laiks ļauties lielākai brīvībai. LNSO atsauks atmiņā arī operas “Porgijs un Besa” melodijas, no kurām vispopulārākā – šūpuļdziesma <em>Summertime</em>.</p><p>Daumants LIEPIŅŠ – klavieres</p><p>Goran GORA – stāstnieks</p><p>Justīne KĻAVA – dramaturģe</p><p>Roberts RUBĪNS – režisors<br></p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/daumants-liepins">Daumants Liepiņš</a> – klavieres</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/kaspars-adamsons">Kaspars Ādamsons</a></p><p><br></p><h3>PROGRAMMA</h3><p>- Džordžs GĒRŠVINS Svīta Catfish Row</p><p>- Džordžs GĒRŠVINS “Rapsodija blūza stilā”</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76488">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p>Iemīļotais bērnu draugs LeNeSOns palīdzēs iepazīt draiskā divpadsmitgadnieka Mocarta operu par ganu zēnu un meiteni, kas sastrīdas un atkal salabst, pateicoties vietējam burvim. Pastorālas ainas, vienkāršas melodijas un dziedājumi, jautru tekstu runātas epizodes raksturo šo viencēlienu, kas gaišu un vieglu noskaņu, kā arī smaidu sejā atstās ikvienam klausītājam. Pasākumā arī dažādas aktivitātes mazajiem mūzikas interesentiem – iepazīšanās ar instrumentiem, zīmēšana un daudz kas cits.</p><p><br></p><p>Solisti – <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/katrina-paula-felsberga">Katrīna Paula FELSBERGA</a>, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/ansis-betins">Ansis BĒTIŅŠ</a>, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/edgars-skarbulis">Edgars SKARBULIS</a></p><p>Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO</p><p>Rīgas Doma meiteņu kora TIARA grupa </p><p>Režisore Una ROZENBAUMA</p><p><br></p><p> </p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/aivis-greters">Aivis Greters</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Volfgangs Amadejs MOCARTS “Bastiēns un Bastiēna”</li></ul><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1HPCfR_Jo0VtWdw7oDR9cTKafiKC5Yjoh/view?usp=sharing">Programm pieejama šeit</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76487">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p>Iemīļotais bērnu draugs LeNeSOns palīdzēs iepazīt draiskā divpadsmitgadnieka Mocarta operu par ganu zēnu un meiteni, kas sastrīdas un atkal salabst, pateicoties vietējam burvim. Pastorālas ainas, vienkāršas melodijas un dziedājumi, jautru tekstu runātas epizodes raksturo šo viencēlienu, kas gaišu un vieglu noskaņu, kā arī smaidu sejā atstās ikvienam klausītājam. Pasākumā arī dažādas aktivitātes mazajiem mūzikas interesentiem – iepazīšanās ar instrumentiem, zīmēšana un daudz kas cits.</p><p><br></p><p>Solisti – <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/katrina-paula-felsberga">Katrīna Paula FELSBERGA</a>, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/ansis-betins">Ansis BĒTIŅŠ</a>, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/edgars-skarbulis">Edgars SKARBULIS</a></p><p>Aktieri – Valdis VANAGS un Aleksejs GEIKO</p><p>Rīgas Doma meiteņu kora TIARA grupa </p><p>Režisore Una ROZENBAUMA</p><p><br></p><p> </p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/aivis-greters">Aivis Greters</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Volfgangs Amadejs MOCARTS “Bastiēns un Bastiēna”</li></ul><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1HPCfR_Jo0VtWdw7oDR9cTKafiKC5Yjoh/view?usp=sharing">Programma pieejama šeit</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76486">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p> </p><p>Nosvinējis pirmo piecgadi, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/lnso-klaviertrio">LNSO klaviertrio</a> turpina interpretēt gan monumentālu klasiku, gan mazāk zināmus mūsdienu skaņdarbus . Šoreiz programmā Brāmsa visretāk atskaņotais, vienlaikus visīsākais klaviertrio, pilns nemiera un izaicinājumu, emocionālas turbulences un uzliesmojumu. Holivudas filmu mūzikā veiksmīgais Korngolds pārstāvēts ar opusu, ko veltījis pianistam Vitgenšteinam – tam pašam, kam Ravels savu kreisās rokas klavierkoncertu. 1930. gadā radītā mūzika retrospektīvi, vietām groteski un sentimentāli atskatās uz aizgājušā laika Vīni. Bet Ķeniņš met loku uz baroku, apliecinot savu talantu, ko mums pienāktos neaizmirst un novērtēt biežāk.</p><p>LNSO klaviertrio: <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/indulis-cintins">Indulis CINTIŅŠ</a> – vijole, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/dace-zalite-zilberte">Dace ZĀLĪTE-ZILBERTE</a> – čells, <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/martins-zilberts">Mārtiņš ZILBERTS</a> – klavieres</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/sandis-steinbergs">Sandis ŠTEINBERGS</a> – vijole</p><p> </p><p> </p><h3>PROGRAMMA:</h3><p>Tālivaldis ĶENIŅŠ Concertino barocco divām vijolēm</p><p>Johanness BRĀMSS Trešais klaviertrio dominorā op. 101</p><p>Ēriks Volfgangs KORNGOLDS Svīta divām vijolēm, čellam un klavierēm (kreisajai rokai) op. 23</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/open?id=1oWWnENhKQhHrfkPyRR72aEqWecUMopuU">Programma pieejama šeit</a></p>
<p><strong>Izpārdots</strong> – </p><p><br></p><p>LNSO goda diriģents Sinaiskis ar jau ierastu regularitāti atkal atgriežas Rīgā, lai šoreiz piedāvātu Bruknera Astoto. Pēc pirmatskaņojuma tā nodēvēta par 19. gadsimta beigu mūzikas kroni, darbu, kas intelektuālā mēroga un diženuma ziņā pārspēj citas komponista simfonijas. Kā kontrasts sirmā Bruknera gigantiskajam darbam – jauneklīgā, deviņpadsmitgadīgā Mocarta trešais no pieciem vijolkoncertiem, kas radīti viena gada laikā Zalcburgā. Tajā solista gods šarmantajam un virtuozajam LNSO koncertmeistaram Sarkisjanam, kas, izspēlējis visas Bēthovena vijolsonātes, nu ķeras klāt lieliskajam mūzikas jokdarim un spridzeklim Mocartam. </p><p> </p><p> </p><p> </p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/georgijs-sarkisjans">Georgs Sarkisjans</a> – Vijole</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vasilijs-sinaiskis">Vasilijs Sinaiskis</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Volfgangs Amadejs MOCARTS Trešais vijolkoncerts</li> <li>Antons BRUKNERS Astotā simfonija </li></ul><p><br></p><p><strong>Pirmskoncerta sarunās</strong> plkst. 18.18 mūzikas žurnāliste Liene Jakovļeva sarunāsies ar <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.facebook.com/LNSO.lv/">L</a>NSO kādreizējiem mūziķiem Elmāru Zemoviču un Arvīdu Klišānu. Risināsim sarunu par diriģenta Vasilija Sinaiska laiku Latvijā, skatoties pagātnē un metot tiltu uz šodienu. </p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/open?id=1xg9PcgHHO1_mqrZNcaCSAXSo7W7buK6h">Programma pieejama šeit</a>.</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76441">PIRKT BIĻETES</a> – </p><p> </p><p>“Dzelzs dūre samta cimdā” – tā Vinetas Sareikas spēli un skatuves šarmu salīdzina prestižais beļģu laikraksts Le Soir. Par to, protams, mēs jau sen esam pārliecināti un nav jābrīnās, ka izcilā vijolniece tiek cildināta arī citviet, uzstājoties gan kā soliste, gan pirmā vijole izsmalcinātajā Artemis kamermūziķu apvienībā. Varam vien nepacietīgi gaidīt, kā šajā romantisma pārpilnajā programmā viņas rokās iegulsies un izskanēs Mendelszona pusaudža gados rakstītais Vijolkoncerts, bet, spriežot pēc pieredzes, interpretācija vēl ilgi paliks atmiņā. Tāpat jaunas vientulības nokrāsas sagaida Vaska eņģeļa meditāciju un Grīga stīgu kvartetu.</p><p> </p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vineta-sareika">Vineta Sareika</a> – Soliste (vijole) un atskaņojuma vadītāja</p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Fēlikss MENDELSZONS Vijolkoncerts reminorā</li> <li>Pēteris VASKS “Vientuļais eņģelis”</li> <li>Edvards GRĪGS Stīgu kvartets, pārlikums stīginstrumentu orķestrim</li></ul><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/open?id=1nubECrlZxC-eQ75kYHBqNOVIklj77DwP">Koncerta programmiņa pieejama šeit</a></p><p><br></p><p>Pirmskoncerta sarunās plkst.18.18 <strong>Orests Silabriedis</strong> risinās sarunas ar klausītājiem un dalīsies stāstos par Mendelszonu ģimenes bagātību avotiem, vectanti, kas mācījās pie Baha dēla un ebreju situāciju tālaika Vīnē un Berlīnē. </p><p><br></p><p><br></p>
<p>IZPĀRDOTS</p><p> <> Programmā satiekas divi Vīnes dižgari – Bēthovens un Mālers. Klīst leģenda, ka otrais savulaik cerējis, ka tiks atskaņots tikpat bieži kā pirmais. Nezin, vai kāds skaita un salīdzina, bet nav šaubu, ka abu skaņražu mūzika ir vienlīdz ekspresīva un klausītāju mīlēta. Sajūsmu Eiropā un Amerikā regulāri saņem arī Johannesa Helda samtainais baritons, kritiķi viņu raksturo kā mākslinieku, kurš “var gan dziedāt, gan būt aktieris, tādējādi radot pavisam jaunu standartu – liktenīgu kombināciju, ar kuru sastapties ir vislielākā veiksme”. Poga un Helds, jau vairākkārt tikušies uz prestižām Eiropas skatuvēm, šoreiz priecēs pašmāju klausītājus. </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/johanness-helds">Johanness Helds</a> – baritons</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/dirigenti">Andris Poga</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Gustavs MĀLERS Dziesmas no cikla “Zēna brīnumrags”</li> <li>Ludvigs van BĒTHOVENS Trešā simfonija</li></ul><p> </p><p>Plkst. 18.18 <strong>Prmskoncerta sarunās</strong> Orests Silabriedis sarunāsies ar Unu Rozenbaumu. Uzmanības lokā – Bēthovens Lobkovica pilī, mūsu priekšstatos un vīna pagrabā.</p><p><br></p><p>Koncerta programma pieejama <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1uFh65gAo14s3vg2jBA6_fMQhwdvKbwSe/view?usp=sharing">šeit</a>.</p>
<p><strong>Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris</strong><br>un diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><p><br></p><p><strong>Liepājas Simfoniskais orķestris</strong><br>un diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/atvars-lakstigala">Atvars Lakstīgala</a></p><p><br></p><p><strong>Latvijas Nacionālās operas orķestris</strong><br>un diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/martins-ozolins">Mārtiņš Ozoliņš</a></p><p><br></p><p><strong>Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga</strong><br>un diriģents <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/normunds-sne">Normunds Šnē</a></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/reinis-zarins">Reinis Zariņš</a>, klavieres<br><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/vestards-simkus">Vestards Šimkus</a>, klavieres<br>Aigars Raumanis, saksofons</p><p>Jānis Mediņš Simfoniskais tēlojums “Zilais kalns”<br>Arturs Maskats Divpadsmitais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim<br>Platons Buravickis Koncerts saksofonam un kamerorķestrim<br>Rolands Kronlaks Jaundarbs simfoniskajam orķestrim<br>Marģeris Zariņš Svīta klavierēm un orķestrim “Grieķu vāzes”</p><p><br></p><p>Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Arī šoziem 2005. gadā aizsāktā tradīcija turpinās – 25. janvārī uz Lielās ģildes skatuves satiekas Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, skan latviešu komponistu, tostarp jubilāru opusi un īpaši šim notikumam rakstīts jaundarbs… Pēc ilgāka laika šos latviešu simfoniskās mūzikas svētkus kuplina veseli četri kolektīvi!</p><p><br>Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā vakaru ieskandina ar 1924. gadā tapušo simfonisko tēlojumu “Zilais kalns” – vienu no pirmajiem šī žanra paraugiem latviešu mūzikā, kura autors ir izcilais simfoniķis, 2020. gada jubilārs Jānis Mediņš (1890-1966).</p><p><br>Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē un uzlecošo saksofonspēles zvaigzni Aigaru Raumani atgriežas pie teju pirms gada pirmatskaņotā Koncerta saksofonam un kamerorķestrim Temperature of Plastics jeb “Plastmasas temperatūra”, kuru tās autors, “agresīvā skaistuma” sludinātājs Platons Buravickis (1989), raksturo kā “dabas dvēseles kliedzienu un mūsdienu industriālās ražošanas manifestu”.</p><p><br>Liepājas Simfoniskais orķestris uz Rīgu ved Artura Maskata (1957) Divpadsmito Liepājas koncertu klavierēm un orķestrim, kas veltīts Reinim Zariņam, un gluži kā pirmatskaņojumā pirms trim gadiem, arī šoreiz solista godā ir izcilais latviešu pianists, bet pie diriģenta pults – Atvars Lakstīgala. Maskata opusa tēlainību caurauž ģeniālā Spānijas dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas darbu motīvi un asociācijas par Andalūzijas dabas īpatnībām un tās cilvēku kaislībām.</p><p><br>Iedvesmu citzemju kultūrās smēlies arīdzan Marģeris Zariņš (1910-1993) – viņa svīta “Grieķu vāzes” klavierēm un simfoniskajam orķestrim sevī apvieno antīko un tautisko, atrast tur var arī kaut ko impresionistisku, un neiztikt arīdzan bez komponistam raksturīgās asprātības. Šo iespaidīgo kompozīciju no jauna gaismā ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, klavieru solo šoreiz uzticēts Vestardam Šimkum, kura spožā un virtuozā spēle lieliski sader ar jubilāra mūziku. Šis kolektīvs līdz ar diriģentu Gunti Kuzmu atbildīgs arī par koncertpogrammas lielāko intrigu – jaundarbu “Plūsma”! Tā autors Rolands Kronlaks (1973) Latvijas koncertdzīvē iemantojis slavu kā elektroakustiskās mūzikas speciālists un spilgtu kamerdarbu autors, kamdēļ viņa atkalpievēršanās izvērstākam sastāvam ir īpaši gaidīts notikums. Kronlaka jaunās partitūras pamatā ir skanējuma pulsāciju arhitektūra, viņš pēta mūzikas plūdumu un tā stihisko dabu – kā tas paātrinās un palēninās, virzās augšup vai lejup.</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/76567">PIRKT BIĻETES</a></p><p>šeit<br></p><p>Linda Leen ir košas balss un spēcīgas personības īpašniece – harismātiskā dziedātāja plaiksnī tumsnēji un valdzinoši. Izcilā mūziķa Ginta Pabērza saksofonspēli var nekļūdīgi pazīt jau no pirmās skaņas – viņa lokanā virtuozitāte fascinē un sajūsmina. Ar neticamu jaudu skan LNSO un Latvijas Radio bigbenda kopspēle. Pēc koncerta Latgales vēstniecībā GORS aplausi nerimās jo ilgi, un nu būs koncerts Rīgā.</p><p><br></p><p>Elingtons zīmē Hārlemas portretu svētdienas rītā, Levi <em>Whiplash</em> atgādina par džezisko kinolenti “Atsitiens”, tepat arī Gēršvina populārais <em>Summertime</em>, Bernsteina dzīvespriecīgā “Amerika”, vācu šlāgerī sakņotā, reiz Bjorkas dziedātā kompozīcija <em>It’s Oh So Quiet</em>, pašas Lindas Leen hits “Uzar mani kā zemi” un bigbenda mākslinieciskā vadītāja Kārļa Vanaga iespaidīgais skaņdarbs “Klātbūtne. Motīvs”.</p><p><br></p><p>Programmā:</p><p>Henks LEVI, Kārlis VANAGS, Djūks ELINGTONS, Leonards BERNSTEINS, Linda LEEN, Džordžs GĒRŠVINS, Hanss LANGS, Kurts VEILS</p><p><br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/linda-leen">Linda Leen</a> – balss</p><p>Gints Pabērzs – saksofons</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/latvijas-radio-bigbends">Latvijas Radio bigbends</a></p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><p><br>Koncerta programma <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1oHYPoFhb8QUgpBkOIlzF3bfcDnfTQD7s/view">šeit</a></p><p><br></p><p>Recenzija LR3 Klasika raidījumā <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/jvlma-simtgade-maestro-dzimsanas-diena-linda-leen-un-44-debija.a125611/">Post factum</a>. </p>
<p><strong>IZPĀRDOTS</strong></p><p><br></p><p><br></p><p><br></p><p>Pasaulslavenā akordeoniste Ksenija Sidorova atkal uzstāsies dzimtenē, un viņas veiklie pirkstgali šķils neaizmirstamas liesmiņas argentīniešu tangomeistara Astora Pjacollas saldrūgtajā Akordeonkoncertā. Jaunais vijolnieks Daniils Bulajevs rādīs savu neikdienišķo talantu, skaņās zīmējot basku ģēnija Morisa Ravela kaprīzās un zibsnīgās “Čigānietes” portretu. Spožās krāsās vizēs spāņu dejas un karnevāla drānas Ravela “Spāņu rapsodijā”, kā košsarkani milzu ziedi plaiksnīs Pjacollas dotie Buenosairesas gadalaiki, bet sāksim ar “Jokdara rīta serenādi”, lai gadumijas slieksni vadītu spirgtā un spriganā noskaņā.</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/ksenija-sidorova">Ksenija Sidorova</a> – akordeons</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/daniils-bulajevs">Daniils Bulajevs</a> – vijole</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/dirigenti">Andris Poga</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Moriss RAVELS “Jokdara rīta serenāde”</p><p>Astors PJACOLLA “Četri gadalaiki Buenosairesā”</p><p>Moriss RAVELS “Čigāniete”</p><p>Moriss RAVELS “Spāņu rapsodija”</p><p>Astors PJACOLLA Akordeonkoncerts</p><p><br></p><p>Koncerta programma pieejama<a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1Bz7VEhc6omQqEACy6Bo2IhiQIY02aFIN/view?usp=sharing"> šeit.</a></p>
<p><strong>IZPĀRDOTS</strong></p><p><br></p><p><br></p><p>Pasaulslavenā akordeoniste Ksenija Sidorova atkal uzstāsies dzimtenē, un viņas veiklie pirkstgali šķils neaizmirstamas liesmiņas argentīniešu tangomeistara Astora Pjacollas saldrūgtajā Akordeonkoncertā. Jaunais vijolnieks Daniils Bulajevs rādīs savu neikdienišķo talantu, skaņās zīmējot basku ģēnija Morisa Ravela kaprīzās un zibsnīgās “Čigānietes” portretu. Spožās krāsās vizēs spāņu dejas un karnevāla drānas Ravela “Spāņu rapsodijā”, kā košsarkani milzu ziedi plaiksnīs Pjacollas dotie Buenosairesas gadalaiki, bet sāksim ar “Jokdara rīta serenādi”, lai gadumijas slieksni vadītu spirgtā un spriganā noskaņā.</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/ksenija-sidorova">Ksenija Sidorova</a> – akordeons</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/daniils-bulajevs">Daniils Bulajevs</a> – vijole</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/dirigenti">Andris Poga</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Moriss RAVELS “Jokdara rīta serenāde”</p><p>Astors PJACOLLA “Četri gadalaiki Buenosairesā”</p><p>Moriss RAVELS “Čigāniete”</p><p>Moriss RAVELS “Spāņu rapsodija”</p><p>Astors PJACOLLA Akordeonkoncerts</p><p><br></p><p>Koncerta programma pieejama<a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1Bz7VEhc6omQqEACy6Bo2IhiQIY02aFIN/view?usp=sharing"> šeit.</a></p>
<p><strong>IZPĀRDOTS</strong></p><p><br></p><p><br></p><p>Pasaulslavenā akordeoniste Ksenija Sidorova atkal uzstāsies dzimtenē, un viņas veiklie pirkstgali šķils neaizmirstamas liesmiņas argentīniešu tangomeistara Astora Pjacollas saldrūgtajā Akordeonkoncertā. Jaunais vijolnieks Daniils Bulajevs rādīs savu neikdienišķo talantu, skaņās zīmējot basku ģēnija Morisa Ravela kaprīzās un zibsnīgās “Čigānietes” portretu. Spožās krāsās vizēs spāņu dejas un karnevāla drānas Ravela “Spāņu rapsodijā”, kā košsarkani milzu ziedi plaiksnīs Pjacollas dotie Buenosairesas gadalaiki, bet sāksim ar “Jokdara rīta serenādi”, lai gadumijas slieksni vadītu spirgtā un spriganā noskaņā.</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/ksenija-sidorova">Ksenija Sidorova</a> – akordeons</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/daniils-bulajevs">Daniils Bulajevs</a> – vijole</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/dirigenti">Andris Poga</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Moriss RAVELS “Jokdara rīta serenāde”</p><p>Astors PJACOLLA “Četri gadalaiki Buenosairesā”</p><p>Moriss RAVELS “Čigāniete”</p><p>Moriss RAVELS “Spāņu rapsodija”</p><p>Astors PJACOLLA Akordeonkoncerts</p><p><br></p><p>Koncerta programma<a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1Bz7VEhc6omQqEACy6Bo2IhiQIY02aFIN/view?usp=sharing"> šeit</a>.</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/75549">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p> </p><p><strong>I daļa</strong></p><p>Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi, 1678–1741)<br>’’Ziema’’ no koncertu cikla ’’Gadalaiki’’</p><p>Astors Pjacolla (Astor Piazzolla, 1921–1992)<br>’’Četri gadalaiki Buenosairesā’’</p><p><br></p><p><strong>II daļa</strong></p><p>Rihards Vāgners (Richard Wagner, 1813–1883) <br>’’Zigfrīda idille’’</p><p>Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875–1937)<br>’’Čigāniete’’<br></p><p>Solists <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/daniils-bulajevs">Daniils BULAJEVS</a> – vijole</p><p><br></p><p>Rīko Dzintaru koncertzāle.</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/dirigenti">Andris Poga</a></p><p><br></p><p><br></p>
<p><strong>IZPĀRDOTS</strong></p><p><br></p><p><br></p><p>Jaunais maestro Fuads Ibrahimovs pārsteidza visus ar spilgtu muzikalitāti un austrumniecisku kaislīgumu Svetlanova konkursā 2018 Parīzē – spožāko diriģēšanas talantu augstas klases sacensībā. Tobrīd Fuadam jau bija vērā ņemama pieredze, diriģējot Azerbaidžānas Valsts simfonisko orķestri un vadot Baku kamerorķestri un Minhenes Jauno filharmonisko orķestri. Viņa talantu vislabāk pazīst dzimtajā Azerbaidžānā, Anglijā, Francijā un Vācijā. Nu zinās arī pie mums. Programmā – Čaikovska Piektā simfonija ar neaizmirstami pārlaicīgo mežraga solo un Mocarta Klarnetes koncerts, kurā skaistuma ir tik daudz, ka, liekas, pietiktu vēl pieciem koncertiem. Solo spēlēs LNSO pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, kurš ir nepārspējams romantiski piesātinātu kantilēnu uzburšanā.</p><p><br></p><p>Plkst. 18.18 tradicionālajās <strong>“Pirmskoncerta sarunās”</strong>, ko vadīs <strong>Orests Silabriedis</strong>. Iepazīsimies ar <strong>Fuadu Ibrahimovu</strong>, kurš laipni piekritis sarunāties, paklausīsimies zīmīgākas epizodes no Mocarta opusiem un parunāsim par Čaikovska Piektās simfonijas nozīmīgākajām tēmām. </p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/martins-circenis">Mārtiņš Circenis</a> – klarnete</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/fuads-ibrahimovs">Fuads Ibrahimovs</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Volfgangs Amadejs MOCARTS Klarnetes koncerts</p><p>Volfgangs Amadejs MOCARTS Operas “Burvju flauta” uvertīra </p><p>Pēteris ČAIKOVSKIS Piektā simfonija</p><p><br></p><p>Koncerta programma pieejama <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/open?id=12cO2bNASj1b5lrTDhi9ijBZBUgszv-OD">šeit.</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/75452">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p>Uzmanības lokā – akordeons un tango. Artura Maskata “Tango” ir viens no latviešu simfoniskās mūzikas slavenākajiem paraugiem un popularitātē konkurē varbūt tikai ar Dārziņa “Melanholisko valsi”. Solo akordeona ilgpilnajā līnijā jaušas vitalitāte un smeldze, bet lirisko apceri pārvar brāzmains simfonisks spēks. Savukārt Grieķijā dzīvojošā latviešu komponiste Gundega Šmite akordeonam veltījusi trīsdaļīgu koncertu, kas visā garumā, bet jo īpaši dejiskajā trešajā daļā liek mums domāt par sensenajiem laikiem, kad dzeja, dziesma, deja un teātris bija viens organisms, un atgādina par Nīčes teikto – es ticētu tikai tādam dievam, kas māk diet.</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/arturs-noviks">Artūrs Noviks</a> – akordeons</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Gundega ŠMITE Akordeonkoncerts</p><p>Arturs MASKATS “Tango”</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/78430">PIRKT BIĻETES </a></p><p><br></p><p>Lai palīdzētu melanomas pacientei <strong>Sondrai Zaļupei</strong> un citiem šīs diagnozes pacientiem rast līdzekļus zāļu iegādei, šogad jau otro gadu tiek rīkots LNSO un tautā iemīļotu mūziķu labdarības koncerts “Es nākšu, lai Tu dzīvotu”. Koncerta mērķis ir rast līdzekļus melanomas pacientu zālēm, ko Latvijā valsts diemžēl nepamaksā, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību melanomas ārstēšanas kritiski zemajam finansējumam mūsu valstī. Koncertā piedalīsies dziedātāja <strong>Linda Leen</strong>, vokālā grupa <em><strong>Latvian Voices</strong></em>, pianists <strong>Andrejs Osokins</strong>, saksofonists <strong>Kārlis Vanags</strong>, sitaminstrumentu ansamblis <em><strong>Perpetuum ritmico</strong></em>, dejas māksliniece <strong>Alise Putniņa</strong>, LNSO sitaminstrumentu ansamblis, LNSO mūziķi un <strong>Latvijas Radio bigbenda</strong> mūziķi.</p><p><br></p><p>This is the second year that the Latvian National Symphony Orchestra (LNSO) and popular Latvian performers participate in the charity concert <em>Es nākšu, lai Tu dzīvotu</em> (<em>I Will Come so that You Can Live</em>). The aim of the charity concert is to help raise funds for medication for melanoma patients, among them music producer Sondra Zaļupe. Unfortunately, melanoma medication is not publicly funded in Latvia, and the concert seeks to bring the public attention to the dramatically low funding for melanoma treatment. Singer Linda Leen, vocal band <em>Latvian Voices</em>, pianist Andrejs Osokins, saxophone player Kārlis Vanags, percussion ensemble <em>Perpetuum ritmico</em>, choreographer Alise Putniņa, the LNSO percussion ensemble, and musicians from the LNSO and the Latvian Radio Big Band will participate in the concert<br></p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://drive.google.com/open?id=1ZlK5xdwm9xsJE8hidH-r9ZaLOgbaaOAQ">Koncerta programma šeit.</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/73088">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p> </p><p>Šajā programmā LNSO sitēji pārsteigs klausītājus ar to, cik bagāta tembriem un iespējām ir sitaminstrumentu pasaule. Uz skatuves būs timpāni, veseli divi bungu komplekti, kaulainā marimba, zvanīgie vibrofoni, koka kastītes un vēl vesela grēda visādu noslēpumainu ierīču, kas domātas ritmu, motīvu un noskaņu spēlēm. Klausīsimies Ņujorkas matemātisko minimālistu Stīvu Reihu, būs Frederika Makaresa brīnumgabals timpāniem, pasaulslavenā igauņu ģēnija Arvo Perta ikoniskā kompozīcija, bet ar sevišķu interesi gaidīsim Riharda Zaļupes mūziku kinofilmai “Nameja gredzens”, ko autors aranžējis sev un talantīgajiem kolēģiem – LNSO sitaminstrumentu grupai –, kuras sastāvā muzicēs arī pats.</p><p><br></p><p>Edgars SAKSONS, Uģis KRŪSKOPS, Atis VINTUKS, Elīna ENDZELE, Rihards ZAĻUPE, Ernests MEDIŅŠ – sitaminstrumenti</p><p><br></p><p>Programmā:</p><p><br></p><p><strong>I daļa</strong></p><p>Stīvs REIHS <em>Music for Pieces of Wood</em></p><p>Rihards ZAĻUPE Svīta “Nameja gredzens”</p><p>Frederiks MAKARESS <em>Meeting Point</em> timpāniem un perkusiju ansamblim</p><p><br></p><p><strong>II daļa</strong></p><p>Arvo PERTS <em>Fratres</em></p><p>Stīvs REIHS <em>Mallet Quartet</em></p><p>Endijs PAPE <em>CaDance for Two</em> diviem bungu komplektiem</p><p>Ivans TREVINJO <em>Catching Shadows</em></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/baltijas-apvienotais-orkestris-lnso-siteji-tarvide-un-bumbiss-ko.a124009/">Post factum atskats</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://bilesuparadize.lv/lv/events/event/73115">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p> </p><p>Hipnotiski dabasskati, tautasmūzikas askētiskais kodols, dvēsele un zemapziņa – lūk, šīgada jubilāra Tenu Kervitsa dzejiskās un pievilcīgās mūzikas pamats. Klausīsimies apcerīgu Tenu variāciju par angļu renesanses komponista Džona Daulenda opusu skaistajiem motīviem. Programmā arī Pētera Vaska veltījums augstākajam spēkam – mīlestībai – skaņdarbā <em>Vox amoris</em>, kas ir viens no skaistākajiem, ilgpilnākajiem komponista opusiem un kur solo spēlēs Igaunijas Valsts SO jaunā pirmā vijole Trīna Rūbela. Koncerta otrajā daļā – mūžīgā brīnumbērna Fēliksa Mendelszona Trešā simfonija, kuras aizmetnis esot dzimis Skotijas karaļpils kapelu drupās, kas, efejām apaugušas, zālē ieaugušas, glabā atmiņas par Marijas Stjuartes kāzām.</p><p><br></p><p>Koncertā spēlē Baltijas simfoniskā festivāla apvienotais orķestris.</p><p><br></p><p>Pirms koncerta plkst. 18.18 Minsteres zālē tradicionālajās <strong>“Pirmskoncerta sarunās” Orests Silabriedis</strong> uz sarunu aicinās mūzikas vēsturnieci <strong>Baibu Kurpnieci</strong>, lai runātu par Latvijas un Igaunijas laikmetīgās mūzikas līdzībām un atšķirībām.</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/trina-rubela">Trīna Rūbela</a> – vijole</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Tenu KERVITSS "Tears Fantasy"</p><p>Pēteris VASKS "Vox amoris"</p><p>Fēlikss MENDELSZONS Trešā simfonija (“Skotu”)</p><p><br>Koncerta programma <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/wp-content/uploads/2019/04/LNSO-programma-2019-BSF-22nov-web2.pdf">ŠEIT.</a> </p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/baltijas-apvienotais-orkestris-lnso-siteji-tarvide-un-bumbiss-ko.a124009/">Post factum atskats</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/trina-rubela">Trīna RŪBELA</a> – vijole</p><p><br></p><p>Baltijas apvienotais orķestris</p><p><br></p><p><br></p><p>Rīko ERSO/LNSO</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/guntis-kuzma">Guntis Kuzma</a></p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p>Tenu KERVITSS Tears Fantasy</p><p>Pēteris VASKS Vox amoris</p><p>Fēlikss MENDELSZONS Trešā simfonija (“Skotu”)</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/73057">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p><br></p><p> </p><p>Par Lio Kuokmanu saka – pārsteidzošs talants! Viņš ir prestižā Svetlanova konkursa laureāts (Parīze, 2014), Filadelfijas orķestra asistentdiriģents, Honkongas Jaunās mūzikas ansambļa mākslinieciskais vadītājs – aizrautīgs un prasmīgs jauneklis ar spožu karjeru operpasaulē un simfoniskajā arēnā. Rīgā viņa lasījumā klausīsimies Šūmaņa Trešo jeb Reinas simfoniju, kas tapusi pēc iedvesmojoša ceļojuma kopā ar mīļoto Klāru pa skaisto Reinzemi. Programmā arī Šopēna Klavierkoncerts faminorā, kura lēnā daļa ieved mūs nebeidzama maiguma valstībā. Solists būs Šopēna mūzikas izcilais interprets – klausītāju iemīļotais pianists Georgijs Osokins.</p><p>Pirms koncerta tradiconālajās <strong>“Pirmskoncerta sarunās”</strong> plkst. 18.18 Minsteres zālē <strong>Orests Silabriedis</strong> saruāsies ar diriģentu <strong>Lio Kuokmanu</strong> par Roberts Šūmani, Reinu un namu Bonnā.<br></p><p> </p><h3>SOLISTS/-I</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/georgijs-osokins">Georgijs Osokins</a> – klavieres</p><h3>DIRIĢENTS</h3><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.org/lio-kuokmans">Lio Kuokmans</a></p><h3>PROGRAMMA</h3><ul> <li>Frideriks ŠOPĒNS Klavierkoncerts faminorā</li> <li>Roberts ŠŪMANIS Trešā simfonija</li></ul><p> Koncerta programma <a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.lnso.lv/wp-content/uploads/2019/04/LNSO-programma-2019-GOsokins-15nov-web2.pdf">ŠEIT.</a> </p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/trio-fabel-lnso-un-osokins-festivala-tris-zvaignes-izskana-hante.a123733/">Post factum recenzija</a></p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://bilesuparadize.lv/lv/events/event/73636">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p><br></p><p> </p><p> </p><p>Piedalās:<br>Enriko Onofri, vijole un atskaņojuma vadītājs<br>Johanness Hinterholcers, mežrags<br>Sinfonietta Rīga</p><p><br></p><p>Programmā:<br>Volfgangs Amadejs Mocarts<br>Uvertīra dziesmuspēlei “Teātra direktors” KV 486<br>Kvodlibets Galimathias Musicum KV 32<br>“Trīs vācu dejas” KV 605<br>Pirmais koncerts mežragam un orķestrim Remažorā KV 412/514<br>Divertisments diviem mežragiem un stīgu kvartetam “Muzikāls joks” KV 522</p><p><br></p><p>Pirms vairāk nekā 30 gadiem itālis Enriko Onofri kopā ar domubiedriem aizsāka jaunu laikmetu baroka atskaņotājmākslā – viņi iedibināja itāļu baroka vijoles skolu un izveidoja leģendāro ansambli Il Giardino Armonico. Līdzās barokam Onofri interpreta un pētnieka darbības lauks ietver arī klasicisma mūziku. Kopā ar Sinfonietta Rīga viņš klausītājus vedīs ceļojumā, iepazīstinot ar Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas lappusēm, kurās austriešu ģēnijs burvīgi padraiskojies. Piemēram, “Muzikālais joks” ir meistarīgs opuss, kurā tiek izsmieta vāju komponistu tehniskā nevarība kontrapunkta un harmonijas jomā, savukārt Pirmā mežraga koncerta rondo manuskriptā Mocarts ietvēris jestras un brutālas rakstiskas piezīmes savam draugam mežradzniekam Jozefam Leitgēbam. Tāpat Onofri vēlas klausītājus veldzēt arī ar koncertos retāk atskaņotu Mocarta pērli – Galimathias Musicum (“Muzikālas blēņas”), kura sacerēta desmit gadu vecumā.</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/73886">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p><br></p><p> </p><p>Muzikālā lelle LeNeSOns šoreiz nolēmis mazliet pabaidīties, un viņš labprāt darīs to kopā ar jums. Dosimies krievu fantastiskās mūzikas pasaulē un visupirms tiksimies ar Anatolija Ļadova simfoniskajiem pasaku tēliem. Viena būs Kikimora – negants sievieškārtas mājas gariņš. Dienā viņa guļ, naktī iznāk slēptuves un apgriež māju kājām gaisā. Otra būs Babajaga – vientuļa večiņa meža vidū. Viņa dzīvo mājā uz vistas kājas (vai pankūkām), lidinās piestā un ir prasmīga būrēja. Savukārt no jūrasbraucēja Rimska-Korsakova zīmētiem varoņiem sastapsim brīnumātri lidojošo kameni un bezkaunīgo zelta gailīti. Lieliska un fantāziju rosinoša sabiedrība!</p><p>Programmā:</p><ul> <li>Anatolija ĻADOVA, Nikolaja RIMSKA-KORSAKOVA, Igora STRAVINSKA un Pētera ČAIKOVSKA mūzika</li></ul><p>Piedalīsies dejotāja Alise Putniņa.</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p>Artūrs Gailis</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/73885">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p><br></p><p>Muzikālā lelle LeNeSOns šoreiz nolēmis mazliet pabaidīties, un viņš labprāt darīs to kopā ar jums. Dosimies krievu fantastiskās mūzikas pasaulē un visupirms tiksimies ar Anatolija Ļadova simfoniskajiem pasaku tēliem. Viena būs Kikimora – negants sievieškārtas mājas gariņš. Dienā viņa guļ, naktī iznāk slēptuves un apgriež māju kājām gaisā. Otra būs Babajaga – vientuļa večiņa meža vidū. Viņa dzīvo mājā uz vistas kājas (vai pankūkām), lidinās piestā un ir prasmīga būrēja. Savukārt no jūrasbraucēja Rimska-Korsakova zīmētiem varoņiem sastapsim brīnumātri lidojošo kameni un bezkaunīgo zelta gailīti. Lieliska un fantāziju rosinoša sabiedrība!</p><p><br></p><p>Programmā:</p><p><br></p><p>Anatolija ĻADOVA un Nikolaja RIMSKA-KORSAKOVA mūzika</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS:</p><p>Artūrs Gailis</p>
<p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/73087">PIRKT BIĻETES</a></p><p><br></p><p><br></p><p>LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans sagatavojis jaunu soloprogrammu. Divatā ar savu vijoli viņš publikas vērtējumam dos virtuozus un liriskus, spēcīgus un daudzkrāsainus opusus – klasisku Baha partitu, leģendārā vijolnieka Izaī Otro sonāti, daudzu Grammy īpašnieka Koriljāno Čakonu liktenīgajai sarkanajai vijolei (“Oskars” par labāko filmmūziku) un spēlestriku pārpilno Bartoka Sonāti.</p><p><br></p><p>Programmā:</p><p><br></p><p>Johans Sebastiāns BAHS, Bēla BARTOKS, Ežēns IZAĪ, Džons KORILJĀNO</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p>Georgs Sarkisjans – LNSO koncertmeistars</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/karlsona-otra-simfonija-praulina-interludijas-sarkisjana-solo-qu.a123035/">POST FACTUM RECENZIJA</a></p>
<p>Juris Karlsons radījis jaunu darbu klavierēm un orķestrim, un par solistu te ir dziļdomīgais virtuozs Andrejs Osokins. No kādreizējā Rīgas modernista Romualda Grīnblata ņemam Latvijā nekad neskanējušo Sesto simfoniju “Intervāli”, ko autors uzskatīja par savu labāko darbu. Bet no zināmām lietām – Čaikovska dramatiskais dzejolis “Frančeska da Rimini” par Dantes “Dievišķajā komēdijā” aprakstīto Ravennas skaistuli un tās traģisko mīlasstāstu, kā arī Ravela slavenais “Valsis”, kura dēļ tā autors gandrīz vai bija spiests aizstāvēt godu duelī. Koncerts zinātkāriem klausītājiem, kas novērtē zināmo un alkst pēc nezināmā.</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p>Andrejs Osokins – klavieres</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS</p><p>Andris Vecumnieks</p><p><br></p><p>PROGRAMMA</p><p><br></p><p>Juris KARLSONS Otrā simfonija orķestrim un klavierēm (2019, pirmatskaņojums)</p><p><br></p><p>Romualds GRĪNBLATS Sestā simfonija “Intervāli” (pirmoreiz Latvijā)</p><p><br></p><p>Pēteris ČAIKOVSKIS “Frančeska da Rimini”</p><p>Moriss RAVELS “Valsis”</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://diena.lv/raksts/kd/recenzijas/lnso-un-pianista-andreja-osokina-koncerta-recenzija.-saruna-bez-izliksanas-14229418">DIENA.LV RECENZIJA</a></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/karlsona-otra-simfonija-praulina-interludijas-sarkisjana-solo-qu.a123035/">POST FACTUM RECENZIJA</a></p>
<p>Pučīni zinām kā ģeniālu operkomponistu, bet jaunībā viņš vienubrīd bija iedomājies kļūt par baznīcas mūzikas autoru, un Messa di Gloria bija košs solis šajā virzienā. Mesas mūzika ir katoliski vitāla, vietumis bezrūpīga un pat sirdsšķīsti naiva – prieks klausīties! Mesas jauneklīgumam labi piederēsies abi spožie Latvijas Nacionālās operas solisti Mihails Čuļpajevs un Rihards Millers. Koncerta otrajā daļā – ģeniālais skaņu gleznotājs Karols Šimanovskis un viņa aizraujošā Ceturtā simfonija, ko faktiski var saukt arī par klavierkoncertu, un te soliste būs laikmetīgākas mūzikas lieliskā zinātāja Elīna Bērtiņa. Zināms, ka Tadeuša Voicehovska vadībā mēs allaž nonākam negaidītu pārsteigumu zemē, tāpēc uz koncertu jo sevišķi gaidām nezināmu zemju aizrautīgus pētniekus!</p><p><br></p><p>SOLISTS/-I</p><p>Elīna Bērtiņa – klavieres</p><p><br></p><p>Mihails Čuļpajevs – tenors</p><p><br></p><p>Rihards Millers – baritons</p><p><br></p><p>Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" – Koris</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS</p><p><br></p><p>Tadeušs Voicehovskis</p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p><br></p><p>Džakomo PUČĪNI Messa di Gloria</p><p><br></p><p>Karols ŠIMANOVSKIS Ceturtā simfonija</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/dace-zalite-un-daumants-liepins-mazaja-gilde-kenins-un-vak-latvi.a122233/">POST FACTUM RECENZIJA</a></p>
<p>Prieks satikties ar ievērojamu viesi – viens no pasaules virtuozākajiem vijolniekiem Franks Pēters Cimmermanis būs spožs Bēthovena Vijolkoncertā. Koncertu vainagos Riharda Štrausa simfoniskā poēma “Tā runāja Zaratustra”, kuras ievadmūziku būs dzirdējis ikviens – vai nu Kubrika filmā “Kosmosa odiseja 2001”, vai kādā Elvisa Preslija 70. gadu koncertā, bet varbūt “Rotaļlietu stāstā” vai WALL-E epizodē. Savukārt koncerta ievadā – jaundarbs, ko sacerējusi LNSO sezonas rezidējošā komponiste Gundega Šmite. Dzīvodama Grieķijā, viņa satiek mītisko rītausmas dievi Ēosu un savam darbam pamatā liek rītausmas gaismojumus un mītus par patiesu gaismas redzēšanu.</p><p><br></p><p>DIRIĢENTS</p><p>Andris Poga</p><p><br></p><p>PROGRAMMA:</p><p><br></p><p>Gundega ŠMITE “ΙΩ. Rītausmas dieve Ēosa” (pirmatskaņojums)</p><p><br></p><p>Ludvigs van BĒTHOVENS Vijolkoncerts</p><p><br></p><p>Rihards ŠTRAUSS “Tā runāja Zaratustra”</p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://www.delfi.lv/kultura/news/music/gaismas-manifests-lnso-sezonas-atklasanas-koncerta-recenzija.d?id=51487135">DELFI RECENZIJA</a></p><p><br></p><p><a rel="noopener noreferrer" target="_blank" href="https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/post-factum/lnso-un-liepajas-so-sezonas-atklasana-komitass-riga-un-alfreds-k.a121835/">POST FACTUM RECENZIJA</a></p>